Priekšlikums Latvijai uzņemt 737 bēgļus ir tikai sākums, jo tuvāko piecu gadu laikā Latvijai varētu būt jāuzņem 5000 bēgļu, aģentūrai LETA apgalvoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura strādā EP Ārlietu komitejā.
Runājot par Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajiem priekšlikumiem visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, Grigule izteicās, ka EK pašlaik spēlē dubultu spēli, cenšoties attiecīgo jautājumu pārņemt savā kontrolē bez pēdējā balsojuma EP, atsaucoties uz Eiropas funkcionēšanas līgumu, kas nosaka - ja sagaidāms pēkšņs cilvēku pieplūdums, Eiropas Savienībai (ES) jāizrāda solidaritāte.
"Tomēr nav norādīts veids, kādā tas tiktu darīts," skaidroja Grigule. Viņa norādīja, ka nepubliskojamajos darba dokumentos vērsta uzmanība, ka tuvāko piecu gada laikā ES varētu ieplūst aptuveni miljons bēgļu. "Tad Latvijai tie vairs nebūs 737 bēgļi, bet gan 5000 piecu gadu laikā," piebilda deputāte, skaidrojot, ka aprēķini veikti pēc dalībvalstīm sadalītajām kvotām.
"Viens gan ir jāsaprot, jo vairāk mēs viņus uzņemsim, jo vairāk viņi brauks. Risinājums nav ņemšana, risinājums ir nodrošināt robežu, lai viņi nebrauktu, kā arī palīdzēt viņiem uz vietas, jo ar sekām cīnīties tiešām nav jēgas," uzskata Grigule.
Deputāte arī skaidroja, ka Latvijai pašlaik ir pietiekami daudz problēmu, tāpat jārisina ar integrāciju saistītās problēmas. "Tas būs slogs uz mūsu valsts budžetu, jo viņi taču neko nedarīs. Viņi tikai sauļosies, gulēs, izmantos visas ērtības, kā arī vēl visus radiniekus atvedīs uz šejieni," bažīgi pauda deputāte. "Ir jābūt pilnīgi neprātīgam premjerministram, lai pateiktu, ka valsts bēgļu uzņemšanu atbalsta," rezumēja Grigule.
Jau ziņots, lai risinātu pašreizējās migrācijas problēmas, EK arī ierosinājusi izmantot ārkārtas reaģēšanas mehānismu. Šis noteikums, kas tiek iedarbināts pirmo reizi, tiks izmantots, lai izveidotu ārkārtas pārvietošanas shēmu, ar kuru palīdzēs Itālijai un Grieķijai. Attiecīgā shēma attieksies uz Sīrijas un Eritrejas valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ir ieradušies Itālijā vai Grieķijā pēc šī gada 15.aprīļa vai pēc šā mehānisma iedarbināšanas. Kopumā no Itālijas un Grieķijas turpmākajos divos gados uz citām ES dalībvalstīm atbilstīgi sadales koeficientam būtu jāpārvieto 40 000 personu - tas ir apmēram 40% no kopējā patvēruma meklētāju skaita, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ieradušies šajās valstīs 2014.gadā.
EK ir arī gatava darīt to pašu, ja citas dalībvalstis, piemēram, Malta, arī saskarsies ar pēkšņu migrantu pieplūdumu.
Tāpat EK ir pieņēmusi ieteikumu, kurā tā prasa dalībvalstīm divu gadu laikā atbilstīgi sadales koeficientam nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība atbilstīgi ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) norādēm. Dalībvalstis, kuras shēmā piedalīsies, varēs saņemt finansiālu atbalstu - ES šim nolūkam šajā un nākamajā gadā darīs pieejamus 50 miljonus eiro.
