Politika: Atgriezties 2011. gadā 24 komentāri
 
Politika

Atgriezties 2011. gadā

 
F64

Cilvēki mēdz atkārtot tās pašas darbības, kuras tiem kādreiz jau atnesušas panākumus. Latvijas kreisi liberālās aprindas (dažkārt sauktas par «sorosītiem») labāko politisko sasniegumu uzrādīja 2011. gadā, kad tām izdevās iniciēt Saeimas atlaišanu; uz ātru roku nodibināt savu partiju un kopā ar Vienotību uzvarēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Kopš šiem viņu atmiņās tik brīnišķīgajiem laikiem daudz ūdens aiztecējis. 2011. gadā mākslīgi izraktā vēstures gultne izsīkusi, aizsērējusi un nezālēm aizaugusi. Vēstures plūsma atgriezusies Latvijas sabiedrībai dabiskajā gultnē, kur mierīgi līdzās sadzīvo divi politiskie strāvojumi: mēreni konservatīvais - šobrīd pārstāv ZZS, un mēreni liberālais - šobrīd pārstāv Vienotība. Šāda uz saprātīgiem ideoloģiskiem kompromisiem balstīta koalīcija (plus nacionālisti) valda pašlaik, un šī līdzsvarotā konfigurācija ļauj veikt nepieciešamās ekonomiskās, veselības aprūpes un izglītības reformas.

Ja esošajai koalīcijai izdosies pieteiktās reformas līdz galam īstenot (vai vismaz ielikt stingrus pamatus), tad uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām tā varēs iet ar labi padarīta darba sajūtu un vēlētājiem stāstīt, ko katrs izdarījis. ZZS stāstīs par nodokļu reformu, izrāvienu veselības aprūpes finansējumā, Vienotība liks uzsvaru uz nevienlīdzības mazināšanu, reformām izglītībā, bet nacionāļi uzsvērs savu ieguldījumu demogrāfisko jautājumu virzīšanā. Katrai partijai būs savi trumpji, kurus likt galdā.

Ko šāds vēlēšanu scenārijs sola tā dēvētajiem sorosītiem? Neko labu, un tas vēl ir maigi sacīts, ņemot vērā sarežģīto situāciju Vienotībā. Tāpēc ir nepieciešams pavisam cits scenārijs ar pavisam citu darba kārtību. Kāpēc izdomāt jaunu velosipēdu, ja viss jaunais ir labi aizmirsts vecais? No atvilktnes dziļumiem tiek izvilkta vecā 2011. gada «oligarhu» luga, tai notrausti putekļi un tā tiek uzvesta no jauna. Dažu skeptiķu bažas par to, ka ir pagājis pārāk maz laika, lai šo vēsturiskā izpratnē tik neseno izrādi atkal rādītu kā tikko iestudētu, izrādās gluži veltas. Viss ir aizmirsts, un visu var sākt griezt uz riņķi pa otram lāgam kā agrāk nebijušu. Politiski ieinteresētie aktīvisti un dažādi līdzjutēji atsevišķos medijos un sociālajos tīklos uzdzina pietiekami iespaidīgu vilni, uz kura putām tika pieteikta jaunā Zatlera, tpu, Pavļuta partija ar to pašu ideoloģiju un pat ar Zatlera komandas cilvēku (Pavļutu) kā partijas «reklāmas seju».

Tas gan nav vienīgais jaunveidojums uz Latvijas politiskās skatuves. Jau agrāk radās Strīķes - Juraša partija ar izteikti boļševistisku ievirzi - iesēdināt (labi vēl, ka ne apšaut) visus «tautas ienaidniekus», kur pati Strīķe lemtu, kam dzīvot, kam mirt (sēdēt). Strīķe ar darbiem pierādījusi, ka ilgstoši, pacietīgi strādāt neprot un daudz labāk viņai padodas intrigas un teatralizēti masku šovi. Taču viņa ir pārliecināta, ka viņas elektorātam rūpīgs darbs nemaz nav vajadzīgs. Tas šos cilvēkus neinteresē. Strīķes elektorāts alkst asiņu un būtu pirmajās rindās pie malkas piemešanas, ja Doma laukumā uz sārta dedzinātu mūsdienu raganas - «oligarhus». No šā aspekta Strīķes iesaistīšanās politikā un kļūšana par partijas «reklāmas seju» ir solis atpakaļ uz viduslaiku sabiedrību.

Kas attiecas uz Pavļuta partiju, tad jāatzīst, ka politiskās vides atjaunošanās sabiedrībai kopumā ir noderīga, un šajā nišā kāds politiskais spēks noteikti rastos, patīk tas kādam vai nē. Cits jautājums, vai šajā veidojumā ir arī kādas jaunas sejas, vai tikai veci vēži jaunā kulītē? Pagaidām pārliecinoši prevalē vecās sejas, un tas būs šī grupējuma lielākais trūkums. Līdz vēlēšanām gan vēl ilgs laiks, un daudz kas var mainīties. No otras puses, tieši politiskā pieredze bieži vien iet roku rokā ar saprātu, jo jaunajiem vienmēr šķiet, ka visu var ātri un uz sitiena, daudz nerēķinoties ar sistēmā esošajiem cilvēkiem un iedibināto kārtību. Zatleristi jau reiz pierādīja šādas «ziloņa trauku veikalā» politikas «efektivitāti» (Sprūdžs, Ķīlis), tāpēc atliek novēlēt pavļutistiem būt saprātīgākiem.

Taču visiem kopā nevajadzētu aizmirst, ka vēlēšanas ir nākamruden, bet līdz tam vēl daudz var Latvijas labā izdarīt, un galvenais vēlētāju izvēles kritērijs būs tieši darbi, nevis skaļie (bet diemžēl tukšie) lozungi.



Komentāri [24]
#
wwww 4.augusts 2017 21:06 atbildēt
Izlasīju ..un atcerējos parunu , katra ķīvīte savu purvu slavē...
 
#
Aivars L 3.augusts 2017 17:23 atbildēt
Jo saproti, es nevaru pieļaut, ka mani apzināti saista ar esošās valdības politiku, bļaģ. Tad ir dirsā.
 
#
2.augusts 2017 22:13 atbildēt
Tā kā Lemberga gļēvuma dēļ viņa intervijai nav iespējami komentāri, ierēkšu šeit, kā viņš kritizē PAŠA VADĪTĀS PARTIJAS MINISTRES virzīto nodokļu reformu un kā intervētāja tik pat gļēvi viņam to nepajautā!
 
#
. » tā 3.augusts 2017 10:54 atbildēt
es gan nopriecājos, ka Lembergs kritizē to nodokļu reformu. un kas tur ko jautāt - paša partijas ministre vai ne paša. tas taču tāpat zināms, ka paša.
 
#
kraņa » tā 3.augusts 2017 11:56 atbildēt
ko nepajautā? tieši pajautāja par to debilo reformu, un Lembis arī atbildēja.
 
#
aha » kraņa 3.augusts 2017 17:11 atbildēt
Tikai nepajautāja kā tad tā sanāk, ka to "debilo reformu" virza paša Lemberga vadītās partijas biedre un tātad vai nu Lembergs ir savilcis savā partijā visādus mēslus un nejēgas vai arī viņi īsteno tieši viņa politiku!
 
#
kraņa » aha 4.augusts 2017 0:45 atbildēt
vai tad Lembergs tev neatbildēja, ko? ja jau viņš lamā reformu, tad viņš vēršas pret ministri un reformas taisītājiem. tas nav saprotams? ko tur vēl jautāt? tev ar karoti viss mutē jāielej?
 
#
skaidrs » kraņa 4.augusts 2017 7:11 atbildēt
Tātad Lemberga partija ir krimināls grupējums, kas radīts, lai kaitētu Latvijas interesēm, bet pats Lembergs kā tāda grupējuma vadītājs ir atbildīgs par grupējuma pastrādāto!
 
#
Phe » aha 4.augusts 2017 3:02 atbildēt
Palasot tās pašas sarunas - Lembergs pats pasaka, ka viņa taktika ir norobežoties no koalīcijas, ko pats atbalsta.
 
#
sistēma 2.augusts 2017 14:47 atbildēt
Ir pamatīga kļūda uzķerties uz pašu tā dēvēto "sorosiešu" demagoģiju un uzskatīt viņus par kreisiem un liberāliem. Te nedz ar kreisumu, nedz liberālismu nav nekā kopīga. Ja jūs meklējat politsku analoģiju viņķelistiem, čigānistiem un ločmelītiem, jums jāskatās Putina Krievijas virzienā. Tieši tāds pats negants sociāldarvinisms, totalitārisms, kalpošana lieloligarhijai. Rietumeiropā jūs šādu totalitāru sektu, vismaz pie varas, neatradīsiet. Tas, ka paši "sorosieši", elektorāta muļķošanai, mīl mēļot par sevi kā par "intelektuālu, liberālu, eiropeisku eliti", tās ir pilnīgas muļķības. Skatieties uz viņu darbiem vai klausieties, ko viņi sludina tad, kad jūtas nesodīti un savā varā neapdraudēti, kā piemēram Viņķele nesenā pagātnē, kad Vienotības varas gados viņai likās, ka vara nu ir mūžīga un nesatricināma.
 
#
savādnieks 2.augusts 2017 13:27 atbildēt
Ja runā par jauno seju uznācienu,tad ar nelielu ironijas piedevu jāatzīst-tā ir īsti vīrišķīga,ar apņēmības un ambīciju atzīmēm zodā,ne'īpaši veiksmīgo darbību EM ,bet svešvalodu fanu pielūgts ar...''Ak,kā viņš runā angliski un vēl spēlē klavieres,jā,viņš būs manējais'' un fanes vismaz reizi dienā var izgriezt / nomainīt biksīšu ieliknīšus,bet Dormeo var apsvērt iespēju uz vēlēšanu laiku,madraču piedāvājumu aizstāt ar jaunu produkcijas veidu partijas ,,PAR'' fanēm.
 
Skatīt visus 24 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers