Politika: Priekšvēlēšanu izdevumi – no partiju uz sabiedrības budžetu 4 komentāri
 
Politika

Priekšvēlēšanu izdevumi – no partiju uz sabiedrības budžetu

 
F64

Ja vajadzība spiež, tā nāks ārā – aiztaisīs vienu galu, nāks pa citu. Tā tas notiek ar maksas reklāmu aizliegumu televīzijā priekšvēlēšanu periodā.

2012. gadā Vienotība ar toreiz vēl šīs partijas deputāti Lolitu Čigāni priekšgalā un Nacionālā apvienība nāca klajā ar ierosmi aizliegt maksas priekšvēlēšanu aģitāciju radio un televīzijā. 2013. gadā stājās spēkā likums, kas šādu liegumu 30 dienu pirms vēlēšanām noteica gan tikai televīzijām, uzskatot, ka tās ir emocionāli iedarbīgākas nekā radio reklāmas, kuras neaizliedza. Idejas iniciatori bija pārliecināti, ka šis aizliegums ievērojami samazinās priekšvēlēšanu kampaņas kopējo budžetu, partiju nepieciešamību piesaistīt naudu un mazinās naudas ietekmi politikā. Naiva cerība Latvijas politiskajā virtuvē. Priekšvēlēšanu tēriņi, lielākoties, nesamazinājās, radio kļuva neklausāms, priekšvēlēšanu reklāmas televīzijās parādījās pirms definētā priekšvēlēšanu aģitācijas laika. Un pati Vienotība pilnā krāšņumā nodemonstrēja, kā mazinās naudas ietekme un priekšvēlēšanu tēriņi, pēdējās Saeimas vēlēšanās pārtērējot pieļautā priekšvēlēšanu budžeta griestus, par ko pēc ilgākas strīdēšanās tiesās tai atņemts valsts budžeta finansējums.

Partijas pretī ieguva bezmaksas raidlaika tiesības Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Un, protams, bezmaksas jeb - pareizāk - nodokļu maksātāju apmaksātu dalību diskusiju raidījumos. Tās neapmierinājās tikai ar sabiedriskajām raidorganizācijām, bet, lai sasniegtu plašāku auditoriju, arī komerctelevīzijām piešķirta piešprice priekšvēlēšanu diskusiju raidījumiem. Nez vai iniciatīva arī tagad pieprasīt vairāk nekā ceturtdaļmiljona eiro no valsts buždeta bez silta ieteikuma nāk tikai no pašas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP). Ieinteresētas ir gan komerctelevīzijas, gan paši politiķi šo «emocionālās iedarbības» kanālu izmantot vairāk. NEPLP ir tikai šo interešu vidutāja, un te drīzāk varētu runāt par kādu spiedienu nekā gadījumā ar Latvijas Radio valdes atlaišanu. Komercmediji jau likuma apspriešanas laikā žēlojās, ka ierobežojumi viņiem iecirtīs robu budžetā. Priekšvēlēšanu aģitācija tām bija finansiālais pļaujas laiks. Bet ar likuma normām ir tāpat kā ar «ģeopolitiskajiem apstākļiem» - aizvērās Krievijas tirgus, jāmeklē citi noieta tirgi.

Interesanti, ka pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, 2014. gadā, NEPLP rīkoja konkursu par tiesībām veidot septiņus priekšvēlēšanu diskusiju raidījumus komercmedijos, kurā uzvarēja LNT un Rīga TV24. Kopējais pasūtījuma budžets bija... 60,4 tūkstoši eiro. Tagad, četrus gadus pēc likuma spēkā stāšanās, turklāt laikā, kad ekonomika aug, šim mērķim tiek prasīts teju piecreiz vairāk?! Sākotnēji NEPLP iesniedza budžeta pieprasījumu tikai nedaudz vairāk nekā iepriekš - 75 000 eiro, bet apetīte izauga līdz 290 000 eiro, ko raidorganizācijas aplēsušas kā vajadzīgo summu gana kvalitatīvām un daudzpusīgām priekšvēlēšanu diskusijām. NEPLP vadītāja Dace Ķezbere aizstāv komerctelevīziju tiesības uz zaudējumu kompensēšanu - it kā šo neieņemto ienākumu kompensēšana būtu tām ierakstīta kā laulības zvērests «mūžīgi mūžos» vai gluži kā obligātā iepirkuma komponente mazajām koģenerācijas stacijām, kas maksājama reiz šo naudas āderi atradušo staciju īpašniekiem un sadārdzina visu elektroenerģijas lietotāju rēķinus. To varētu vēl saprast, ja likuma norma stātos spēkā neilgi pirms vēlēšanām, kad uzņēmēji - komerctelevīzijas - jau iebudžetējuši tekošajā gadā šos ieņēmumus vai pat jau noslēguši līgumus. Tad varētu runāt par kaut kādu tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu. Bet likums pieņemts jau 2012. gadā un stājies spēkā 2013. gadā! Turklāt ekonomika aug, reklāmas tirgus arī, nepolitiskās reklāmas ierobežojumi debašu laikā nav plānoti, iepriekšējie diskusiju raidījumi bija labi skatīti. Bet, kāpēc nepaprasīt, ja arī paši naudas devēji ir ieinteresēti dot? NEPLP ar starpības - 215 000 eiro - pieprasījumu atkārtoti vērsusies Saeimā, šoreiz citā komisijā, cerot budžetā atrast vēl kādas iespējas. Vai budžeta paketes skatīšanas haosā šis pieprasījums tomēr izslīdēs cauri, vai politiķi tomēr samierināsies ar mazākām eksponēšanās iespējām uz nodokļu maksātāju rēķina? Deputātiem kvotu nav, bet, ja atrod, kam atņemt, tad kaut kam var pielikt. Varbūt līdzīgi kā bērnu pusdienu naudu Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu algām?



Komentāri [4]
#
Uldis 19.oktobris 2017 13:39 atbildēt
Hitlera Vācijā izdevumi par noziedznieku sodīšanu tika piedzīti no viņa radiniekiem. Te vismaz loģika redzama - nepieskatīji savējo - maksā. Kāpēc par vēlēšanu vakhanāliju jāmaksā arī tiem 40-50 % potenciālo vēlētāju, kas neatrod motivāciju iet balsot. Redzams, ka nauda, kas atvēlēta šī procesa organizēsanai, tiek nolobēta vieniem informācijas sniedzējiem par labu, bet tas nenodrošina 100% vēlētāju informētību par izvēles iespēju. Ja cilvēks neskatās tv, neklausās radio, nelasa avīzes un nelieto internetu un viņam piejamā apkārtnē nav izkārts neviens agitācijas plakāts - kā viņš izdarīs savu izvēli. Var vēl aiziet uz vēlešanu iecirkni, bet ja neviens cilvēkam neatsūta vēstuli, kad un kur to var izdarīt, tad nekā.
 
#
Jautājums: 18.oktobris 2017 14:56 atbildēt
"NEPLP vadītāja Dace Ķezbere aizstāv komerctelevīziju tiesības uz zaudējumu kompensēšanu...."
Kāpēc KNAB nav painteresējies par interešu konfliktu, kur šitā būtne Ķezbere nodrošina ievērojamu līdzekļu piešķiršanu sava dēla nekvalitatīvajam reģionālajam TV kanālam ????? Un tagad vēl šis. Par ko lai maksājam nodokļus???? Pilnīgi pietiek ar sabiedriskajiem medijiem, nevajag, lai par budžeta naudu tiek uzturēti privāti kantori!!!!! Ķezberi - atlaist no NEPLP par privāto interešu lobēšanu!!!!
 
#
Nūūū.... » Jautājums: 18.oktobris 2017 16:10 atbildēt
Te var nostrādāt princips-Kas nav par mums,ir pret mums.Ja pēc zināmiem kritērijiem naudu nesadalīs adekvāti,komerctelevīzijas kanāli var sākt darboties pret politisko eliti,kurus atmaksās to pasūtītājs,sevišķi priekšvēlēšanu laikā.To noteiks izdzīvošanas un netaisnības kodējums.
 
#
savādnieks 18.oktobris 2017 9:51 atbildēt
Ja nu grib runāt par TĒRĒŠANU,tad to vislabāk pieprot zzs jaunā cerība D.Reizniece-Ozola.Aizsākot savu pieteikumu fin.ministra amatam,pirmais blieziens bija pa deputātu kvotām pirms 2017,gada budžeta pieņemšanas,tās dubultojot- pret iepriekšējo praksi ar kopsummu 20.milj/e.Šobrīd DRO atzīmējusies ar ār'pakalpojuma pieteikumu uz 100'000 eiro,par nodokļu reformas lietošanas puplikācijas un sižetu ''iznešanu tautā'',tas viss būtu saprotams,ja FM nebūtu 6.komunikācijas štata darbinieki,kuri gadā tērē 130'000 e.Tas tikai apliecina,kā zzs iztur pārbaudījumu ar naudas-varas sadzīvošanu.JŪS tik maksājiet nodokļus,bet MĒS tos tērēsim.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers