Ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni tikās raidījuma "Nekā personīga" žurnālisti.
Pēdējo reizi tikāmies pirms gada, kad Jūs neizsludinājāt Saeimas pieņemtos grozījumus kredītiestāžu likumā, zināmā mērā ar Jūsu līdzdalību Trasta Komercbankas likvidatora amatā nonāca Armands Rasa. Pirms dažām nedēļām, viņa palīgs, Mārtiņš Bunkus, ir ticis nošauts. Kas Jums ir zināms par šo notikumu?
Negribētu, teikt, ka tagad prezidents kaut kādā mērā atmet atpakaļ, vai kāds konkrēts administrators, nonāktu kādā konkrētā bankā, bet manuprāt, tas svarīgākais ir, tas ka, manuprāt, nedrīkst būt tā, ka likumi tiek veidoti kādām konkrētām situācijām, lai ar likuma palīdzību mēģinātu panākt kādu iespējamu rezultātu, kas būtu, varbūt, izdevīgs kādam. Un…
Kad tā ir noticis un kurš to ir darījis?
Nu to, to, to jau Parlamentā, parlamentā, ee, jāseko līdzi tiem, kas iesniedza tai laikā tos priekšlikumus attiecībā uz likuma grozījumiem.
Vai jums zināms kāda viņiem bijusi tā interese, to darīt?
Es jau to neesmu pētījis konkrēti, kāpēc tas deputāts vai politiskā partija, sniegusi kādus priekšlikumus, jo es skatījos pēc principa, ka šādā veidā nedrīkst ietekmēt tiesu un tāpēc es arī atdevu atpakaļ. Diemžēl parlaments nolēma neņemt vērā, šo, un atkārtoti apstiprināja tās pašas normas, tā kā pašlaik dzīvē tiek ieviestas tās normas, ko parlaments apstiprināja.
Bet tad sanāk tā, ka administratora spiediens sanāca lielāks nekā prezidenta spiediens?
To es nevaru apgalvot, ja, un, manuprāt, to neviens tā nevar viennozīmīgi apgalvot, un tie ir tikai kaut kādi pieņēmumi. Un līdz ar to, teiksim, nu es domāju, ka spekulēt ap to situāciju nav vērts.
Jūsuprāt, nozares pārvaldes Tieslietu ministrs ir labi ticis galā ar saviem pienākumiem?
Manuprāt, pēdējā gada laikā ir ļoti daudz izmaiņu izdarīts likumdošanā, lai maksātnespējas procesu padarītu daudz caurskatāmāku un tur protams, ļoti iespējams visas problēmas nav novērstas un tas darbs ir jāturpina..
Iespējams, ka šīs izmaiņas ir tikai kosmētiskas?
Es neesmu maksātnespējas speciālists. Lai to varētu, nu..
Mēs “barojamies” tikai no tieslietu ministra teiktā, par to, ka izmaiņas ir, bet kā reāli šīs izmaiņas ir ieviestas dzīvē un ko tās ir uzlabojušas, Mēs neviens neesam varējuši pārliecināties.
Nu tāpēc, tāpēc jau ir ļoti svarīgi, lai mēs, kā sabiedrība, jūs arī kā mediji, sekotu tam līdzi. Mēs tiešām redzam, vēl joprojām, nekārtības maksātnespējas jomā, mums uz to ir jānorāda, lai viņas novērstu nākotnē.
Vai nav problēma tā, ka tieslietu ministrija ilgstoši ir bijusi vienas konkrētas partijas vadībā, partijas, kuras citstarp augstas amatpersonas ir arī šobrīd sauktas pie atbildības un sasitītas ar krāpniecību?
Nu tas manuprāt, vēlreiz parāda to, ka kādam politiskam spēkam, kādai personai varbūtu ilgstoši atrasties vienā amatā nav tā labā prakse. Un te mēs redzam, kas notikās arī ar Latvijas Banku, kur Rimševiča kungs bija ilgstoši. Uz dažādām pozīcijām vajadzētu ieviest šos ierobežojumus, ka nu ne vairāk par 2 termiņiem.
Jūs tagad tā kā Uz Rasnaču mērķējat Jūsu sakāmo?
Es runāju par principu. Ka mums visos augstākajos amatos, vajadzētu pilnībā ieviest principu, ka ne vairāk kā 2 reizes ieņemt amatu.
Bet viss, kas ir bijis Rasnačam sakām pēc šīs slepkavības, kāda ilgus gadus nav notikusi Latvijā ir bijis, ka tas esot bijis iekšlietu ministrijas lauciņš un viss.
Neapšaubāmi ka, ja ir kaut kādas problēmas joprojām no likumdošanas aspektiem, no ieviešanas aspektiem, tas protams ir akmentiņš TM dārzā, bet es šeit vēlreiz gribētu teikt, ka pēdējā gada laikā ir ļoti daudz izdarīts maksātnespējas jomas sakārtošanā un tas ir noticis arī, pašlaik Rasnača vadībā.
Bet kāds Jums pašam kā cilvēkam, kā pilsonim, kā prezidentam, rodas secinājums, pēc tā visa kas ir vairākus gadus noticis un tagad Jūs sakāt, ka beidzot mēs esam vienu gadu saņēmušies un tagad ir tāds trekns, asiņains punkts tam visam pielikts.
Mēs esam aizlaiduši pārāk ilgi kopumā to maksātnespējas sektoru, nerisinot kaut kādas problēmas un tikai pēdējā gada laikā ir nopietni ķērušies klāt pie problēmu risināšanas.
Rudenī aizsākām sižetu sēriju, tā saukto OIK skandālu. Atklājās, ka vairāki uzņēmēji krāpjas ar OIK atļaujām, kas zināmā mērā šo sistēmu sankcionē arī ekonomikas ministrija. Jūsu paspārnē tika izveidota komisija, kas nodarbojās ar šī jaunā modeļa izstrādi, kas zināmā mērā turpinātu šo sistēmu un iespējams paplašinātākā veidā. Un tad pēkšņi šo komisiju likvidēja. Kas notika?
Nu, šeit formulēsim precīzāk, tas pamatuzdevums bija izvērtēt pašreizējo enerģētikas sektora politiku, izvērtēt to, kādas ir mūsu valsts saistības starptautiski, kādas ir mūsu valsts iekšējās saistības. Komisija savu darbu pabeidza, ziņojumu iesniedza un protams, viņi bija darbu izpildījuši un es arī viņus likvidēju, nu, tā komisija izbeidza darbu, tāpēc, ka bija izpildīts tas darba uzdevumus, ko es viņiem biju uzdevis.
Un kas ar to viņu darbu notiek tālāk?
Šis darbs ir publiski pieejams un protams, pašlaik Ekonomijas ministrija, kas kopumā valstī ir atbildīga par enerģijas politiku, viņi šo, pētniecisko darbu, zināmā mērā, var izmantot. To vai viņi darīs nedarīs, tas, protams ir atkarīgs no viņiem pašiem.
Jūsuprāt, tas ir cik godīgi ir šī te OIK sistēma, jo labums no šīs te sistēmas ir atsevišķiem, bieži vien arī ar politiķiem saistītiem uzņēmējiem, pārējā sabiedrība sponsorē šos uzņēmumus, ja tā varētu teikt?
Šeit jānodala ir tas, te, ka neapšaubāmi ka katra valsts izvēlās savu atbalsta sistēmu. Tas, ka diemžēl atrodās kādi uzņēmīgāki cilvēki, kas izmanto sistēmas nepilnības, lai gūtu sev, varbūt, lielāku labumu, jā, to mēs novērojam Latvijā. Un diemžēl šajā situācijā, arī nu, ļoti iespējams, ka mēs redzam, tas nevar notikt arī bez kaut kāda politiska atbalsta, jo tas ir izmaiņas kaut kādos normatīvajos dokumentos, kas ir jāvirza vai nu uz valdību vai nu uz parlamentu, kad tas ir arī šajās, kaut kā, daudz lielāka, lielāka atbildība ir jāuzņemas arī pašiem politiķiem.
Kuram? Kurš ir palīdzējis šo te spēles laukumu sakātot tā, lai šie te uzņēmēji varētu labi pelnīt? Jau divreiz. Nesakiet, ka jūs nezinat.
Nu, ….. tie ir dažādi laiki… Attiecībā uz OIKu pašlaik Valsts policija veic ļoti konkrētu izmeklēšanu par to, kāpēc, teiksim, šāda lieta ir notikusi, bet šeit atkal mēs pienākam pie tā te, ka, pamatā vismaz, pēdējos, pēdējos, gados, ka atbildība par nozari ir bijusi vienas partijas rokās.
Sanāk tā, ka daži uzņēmēji saauguši ar politiķiem un jautājums, kur ir bijis KNABs, kurš to nav redzējis?
Nu jā, tas ir, tas ir labs jautājums, kur ir bijis KNAB. Bet tas vēlreiz atkal liecina to te, ka mūsu valstī, droši vien, ir vēlreiz ļoti rūpīgi jāvērtē, kādā veidā politiskās partijas tiek finansētas…
Jā, bet mašīnu dāvināšana amatpersonu bērniem vai lēmumu pieņemšana viesnīcu numuriņos tas nav saistīts tikai ar partiju finansēšanu.
Nu jā un tas bija, bieži vien mēs pienākam to, ka valsts bieži vien kādām kontrolējošām institūcijām vai nespēj nodrošināt adekvātu finansējumu.
Bet Vējoņa kungs, vai nav tā, ka runa ir par nesodāmības sajūtu? Jo arī Jūsu, padomnieks, Vīganta kungs, mēs atklājām to savos materiālos, arī bija nodevis savas koģenerācijas stacijas testu, tieši tādā pašā veidā kā pārējie uzņēmēji, par iespējamo krāpšanu. Jūs esat to personīgi pārrunājis?
Nu es tagad gribu precizēt, ka Vīganta kungs nekad nav bijis mans padomnieks. Ja, sāksim ar to. Jā viņš darbojās šajā ekspertu komisijā, kura vairs, vairs nedarbojās. Ja mana komisija turpinātu darbu, tad komisijā šādai personai vieta nebūtu.
Kā Jums šķiet vai Latvija nav, šobrīd, zaudējusi daļu savas suverenitātes, tāpēc, ka raugoties uz to, kas notiek banku sektorā šobrīd. Nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti pēc tam, kad pie mums atbrauc, kā mēs sakām, draugi no ASV un pasaka, ka šī banka ir kaitīga, taisiet ciet.
Jā, neapšaubāmi ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, mēs ar viņu sadarbojamies un viņi sniedz rekomendācijas, kur, līdzīgi kā ārvalstu investoru padome, kur būtu nepieciešams veikt uzlabojumus, ir jautājums, cik Latvijas pusē ir gatavi šīs rekomendācijas ņemt vērā. Nav runa tikai un vienīgi par banku sektoru, bet arī, mēs taču zinām, ka mūs arī Pasaules banka ir ieteikusi kā veselības jomu kā sakārtot, izglītības jomu sakārtot un diemžēl, mēs ne vienmēr esam ņēmuši vērā šīs rekomendācijas.
Šonedēļ FKTK beidzot pieņēma lēmumu attiecībā uz ABLV bankas pašlikvidāciju. Kā Jūs vērtējat banku uzraugu un tā dēvētā kontroles dienesta darbu, kā viņi ir strādājuši līdz šim? Kāpēc tikai pēc ASV Fincent ziņojuma notika šī sarosīšanās un un runas par par stingrāku uzraudzību.
Es, arī kad kļuvu par prezidentu, mēs arī vienu no tādiem darbiem, ko kopumā valstī veicām, runājām, tieši par banku sektora uzraudzības kvalitātes uzlabošanu un tāpēc arī notika 2016. gadā sākumā, šis izmaiņas, ka iepriekšējais FKTK vadītājs tika nomainīts pret Putniņa kungu un šo, nu 1,5 gadu laikā finanšu uzraudzības jomā ir ļoti daudz izdarīts. Tas, ka mums tur joprojām ir problēmas, jā, bet vienmer ir jāpatur prātā, ka katrā jautājumā ir 2 puses.
Latvijas finanšu videi zināmā mērā traģiski bija notikumi saistībā ar Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un tās smagās aizdomas, kas uz viņu ir vērstas attiecībā uz kukuļu ņemšanu. Kādu ietekmi Latvijas reputācijai ir šis skandāls, jūsuprāt radījis ilgtermiņā?
Nu, jebkurš šāda veida skandāls rada ietekmi reputācijai un tā kā tas notika arī vienlaicīgi ar tām problēmām, kas bija ABLV bankai, tad finanšu sektora reputācijai, tas, manuprāt, kopumā, šie abi divi notikumi ir nodarījuši ļoti, ļoti lielu nodarījumu un, manuprāt paies ļoti ilgs laiks, lai mēs varētu atkopties no šī nodarījuma. Ja tiešam tur tiks pierādīts, ka ir veiktas nelikumīgas darbības, tas vienkārši apliecinās to, ka mēs arī augstākajā varā valstī esam gatavi vērsties pret šādām rīcībām.
Vēl pēdējais jautājums. Vai Jūs pretendēsiet uz nākamo termiņu?
Tas ir, tas ir vēl priekšlaicīgāks jautājums jums, jo es strādāju un turpinu strādāt un man vēl pietiekami ilgs periods ir pašreizējā prezidentūras termiņā, ko strādāt, un līdz ar to es turpinu strādāt, ja.
