Saeimas komisija noraida ideju par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā
 
©f64

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija otrdien noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinātos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz atļaut priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka šāda veida grozījumu neveicinātu diskrimināciju, jo, viņaprāt, pilsoniski aktīviem cilvēkiem nevajadzētu būt problēmām ar valsts valodas lietošanu.

Tomēr komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) pauda pretēju nostāju, sakot, ka Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem ir tiesības ne tikai paust savu viedokli, bet arī saņemt informāciju sev saprotamā valodā.

Savukārt papildu argumentu likumprojekta noraidīšanai izteica Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka, kura norādīja uz satraukumu mediju un reklāmas nozarēs. Pēc viņas teiktā, priekšvēlēšanu aģitācija tikai latviešu valodā nesaskan ar citiem tiesību aktiem, kas regulē mediju darbību, piemēram, Latvijas Radio darbību. Savukārt reklāmas nozarē jau parakstīti dažādi līgumi par priekšvēlēšanu aģitāciju saturu, līdz ar to piedāvātie likuma grozījumi ir krietni novēloti, teica Līdaka.

Jau vēstīts, ka Saeima 8.martā nodeva izskatīšanai komisijās VL-TB/LNNK likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviski. VL-TB/LNNK rosina arī papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodu par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Pēc politiskā spēka deputātu domām, par šādu pārkāpumu fizisku personu būtu jāsoda ar naudas sodu no 100 līdz 700 eiro, bet juridisku personu - no 500 līdz 5000 eiro.

Nacionālā apvienība uzskata, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Tāpat grozījumi paplašinātu latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām, akcentē likumu izmaiņu iniciatori.

Iepriekš nacionālā apvienība arī mudināja mainīt atbildīgo komisiju, kas strādā ar šo likumprojektu, tomēr Saeima noraidīja šo ierosinājumu. Pamatojot minēto priekšlikumu, politiķis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) iepriekš sacīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs "tur vairākus likumprojektus atvilktnē, nav ieinteresēts virzīt uz priekšu", tāpēc tiek meklēti citi ceļi, lai regulējuma izmaiņas tiktu pieņemtas.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš norādīja, ka politiskais spēks neatbalstīs atbildīgās komisijas maiņu. Viņš skaidroja, ka šī jautājuma skatīšana ir Valsts pārvaldes komisijas deputātu ziņā, kuri jau ir sākuši darbu, un ka ir iezīmējušies arī iespējamie riski. Līdz ar to politiķis arī pieļāva, ka šī iecere netiks īstenota, norādot uz to, ka pašlaik Saeimā notiekot sacensība, kurš ko "trakāku varēs iesniegt".

Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka politiskais spēks konceptuāli atbalsta šo likumprojektu. Vienlaikus arī viņš pauda, ka atbildīgo komisiju mainīt nevajadzētu, ņemot vērā lielu Juridiskās komisijas noslodzi, kā arī to, ka šis jautājums ir Valsts pārvaldes komisijas kompetencē.