VDK zinātniskās izpētes komisija ir iesniegusi 12. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Inesei Laizānei un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Aldim Adamovičam likumprojektu "Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums" jeb Atklātības likumu.
Komisijas sagatavotie tiesību aktu projekti PSRS okupācijas režīma dokumentu izgaismošanai - digitalizešanai un publicēšanai - izveidoti gan Atklātības likuma un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā. To mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijā, pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.
Likumprojekts nosaka: publikācijai jābūt neitrālai, sniedzot ziņas par dokumenta rekvizītiem, izcelsmi un oriģināla atrašanās vietu atbilstoši vispārpieņemtajiem arheogrāfijas principiem. Projekts paredz, ka vispirms publicēt Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) nomenklatūras kadru lietu kolekcijas personas lietas sākot ar okupācijas totalitārā režīma vadību - piemēram, LKP Centrālās Komitejas (CK) pirmo sekretāru - Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika, LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju - Augusta Kirhenšteina, Kārļa Ozoliņa, Jāņa Kalnbērziņa, Vitālija Rubeņa, Pētera Strautmaņa, Jāņa Vagra, Anatolija Gorbunova, LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju - Viļa (Jāņa Vilhelma) Lāča, Jāņa Peives, Vitālija Rubeņa, Jurija Rubeņa, Viļņa Edvīņa Breša - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam. Tāpat paredzēts atspoguļot LKP CK daļu vadītāju, to vietnieku, sektoru vadītāju un vietnieku lietas, kompartijas pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības pirmo un otro sekretāru lietas.
Likumprojekts kā publiskojamus sabiedrībai nosaka Padomju Savienības komunistiskās partijas vadošo lomu represijās apliecinošus dokumentus: LKP CK biroja protokolus, VDK ziņojumus LKP CK. Tāpat paredzēts publicēt LPSR iekšlietu un valsts drošības tautas komisāru, drošības, iekšlietu, sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, VDK priekšsēdētāju, to vietnieku nomenklatūras lietas, kā arī atspoguļot virkni PSRS totalitārās okupācijas režīma sabiedrības kontroles institūciju - sākot ar LPSR Ministru padomi, Augstāko padomi, komjaunatnes vadību, beidzot ar republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu (tautas) deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (KultKoms), Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības (Intūrists), Vissavienības politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskās nodaļas, Latvijas Padomju rakstnieku savienības, LPSR Mākslinieku savienības, LPSR Komponistu savienības, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienības, LPSR Žurnālistu savienības, LPSR Teātra biedrības un Padomju juristu asociācijas Latvijas republikāniskās nodaļas vadītāju lietām, kā arī PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto un Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto LPSR lietām, izgaismojot arī LPSR prokurora, LPSR prokurora vietnieka un LPSR VDK darbību pārraugošā prokurora, LPSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē (Glavļits) vadītāju, vadītāja vietnieku darbību.
Pēc tam ieteikts publicēt dažādus VDK un citu institūciju dokumentus - VDK operatīvo uzskaišu u.c. kartotēkas, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 30. aprakstam un kas sastāv no 18 lietām (kartotēkām), VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnālus, nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnālus, VDK operatīvās lietas, piemēram, VDK Cēsu rajona, Dobeles rajona, Jēkabpils, Jūrmalas, Krāslavas, Limbažu, Madonas, Saldus, Stučkas, Talsu, Valmieras rajona nodaļu, VDK Jelgavas pilsētas un dzelzceļa daļas, Liepājas pilsētas un ostas daļas, Rīgas pilsētas daļas, Ventspils pilsētas un ostas daļas, VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas, Finanšu daļas, Kadru daļās materiālus, sadarbības fakta ar VDK tiesas lietu atsevišķas daļas, citus VDK materiālus, kā arī Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumentus.
Likums paredzētu, ka PSRS okupācijas un Vācijas Reiha okupācijas publisko institūciju dokumenti jeb okupāciju dokumenti, kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta. Arī VDK, kā arī to tiesisko priekšteču dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma daļa, kuras izpratne ir Latvijas valstiskuma pamatā. VDK dokumenti ir ziņu kopums, kas fiksēts, uzglabāts vai nodots jebkurā tehniski iespējamā veidā, ja vismaz viens to autors vai adresāts ir bijusi VDK, ja to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību, ja tie atrasti VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu oficiālajās vai konspiratīvajās telpās, kā arī, ja no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK.
Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 153. pantu, likums paredzētu, ka tiesības tik aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nav attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai - 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijā.
