Nacionālo apvienību pārstāvošais sešu bērnu tēvs Imants Parādnieks ideju par pensijas sasaistīšanu ar bērnu skaitu paudis arī iepriekš, turklāt plašākai auditorijai, taču nedēļas sākumā, Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē atkārtota, tā guvusi daudz lielāku rezonansi. Sabiedrībā reakcija nav homogēna – ir gan idejas atbalstītāji, gan noliedzēji.
Uzrunājot pensionārus, I. Parādnieks paziņoja, ka pensijas apmēram jābūt atkarīgam no cilvēka bērnu skaita, un pauda cerību, ka ar laiku Saeima nonāks līdz apziņai, ka cilvēki, kuri audzinājuši bērnus, ir jāatbalsta, nodrošinot viņiem lielāku pensiju. Identisku vīziju televīzijā TV24 viņš sludināja arī pagājušā gada novembrī.
Taču asāka reakcija sekoja tikai pēc pensionāru pasākuma.
Jau pašas domes sēdes laikā kāda seniore politiķim aizrādīja, ka tas aizrāvies ar idejām par nākotni, bet pensionāriem risinājumus vajag jau tagad, jo pensionāri ir uz nabadzības sliekšņa. «Mēs visi esam pēckara bērni, mums palīdzība vajadzīga šodien,» sacīja pensionāre.
Savukārt uz idejas absurdumu norāda I. Parādnieka politiskā konkurente, Kustību PAR pārstāvošā Ilze Viņķele, kas atgādina, ka vecuma pensija parādījusies tikai tāpēc, lai vecāku labklājība vecumdienās nebūtu atkarīga no bērnu skaita.
«Vecuma pensiju nemaksā par bērnu skaitu. Punkts. Ar tādām idejām nedrīkst mētāties pat priekšvēlēšanu laikā. Pat ne Nacionālā apvienība. Tas apliecina totālu, absolūtu nekompetenci un bezatbildību sociālās apdrošināšanas jautājumos. Un ne tikai,» pauž politiķe.
Savukārt Saeimas opozīcijā strādājošā piecu bērnu māmiņa Jūlija Stepaņenko uzskata, ka šāds ierosinājums, kā minimums, ir vismaz apsvēršanas vērts, jo vecāku ieguldītais darbs bērnu audzināšanā tiek novērtēts par zemu.
«Es saprotu Parādnieka kunga argumentāciju, pati kā daudzbērnu mamma zinu, ka neizbēgami vienam no vecākiem jāaiziet no darba vides uz kādu laiku, un bērnu audzināšana ir vēl lielāks darbs nekā darbošanās profesionālajā jomā. Man personīgi nav iebildumu. Bet es saprotu, ka cilvēki, kuriem nav bijusi tā laime tikt pie bērna fiziski vai nav tā rocība, var justies aizskarti šajā ziņā. Bet jāsaprot arī tas, ka tas milzīgais darbs, ko vecāki velta saviem bērniem, ir ļoti liels un valstij par to tomēr ir jāpasaka paldies vecākiem. Tādēļ domāju, ka tas ir pamatots priekšlikums. Tas ir mans viedoklis, subjektīvais,» saka politiķe. Viņa sieviešu tiesību aktīvistu vidū jau ieguva spīvus opozicionārus laikā, kad iestājās pret nedzemdējušu sieviešu tiesībām ziedot olšūnas.
Savulaik ar līdzīgu, taču diplomātiskāk formulētu ideju klajā nāca arī Vienotību pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs. Viņš rosināja, lai vecāku pensijas veidošanā ar vienu procentu no savām sociālajām iemaksām piedalītos arī bērni.
