Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā lielākā Eiropas politiskā spēka (Eiropas Tautas partija, ETP) domnīcas – Eiropas Ideju tīkla konferencē Eiropas dzīvesveids piedalījās bijušais Polijas prezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts, kādreizējais leģendārās poļu arodbiedrības Solidaritāte līderis Lehs Valensa. Viņš vairs nav aktīvajā politikā, taču joprojām ir autoritāte Polijā un aktīvs Polijas valdošās partijas Prawo i Sprawiedliwość politikas pretinieks. Rīgā L. Valensa saņēma Eiropas Ideju tīkla apbalvojumu par ieguldījumu Eiropas projekta veidošanā, tiesiskuma, liberālās demokrātijas un kristīgo vērtību nostiprināšanā. Savā runā pēc apbalvojuma saņemšanas L. Valensa atgādināja, ka solidaritāte joprojām ir vērtība viņa dzīvē un arī Eiropas nākotnē un tikai vienota Eiropa spēs izturēt globalizācijas spiedienu. Pirms balvas saņemšanas Valensas kungs intervijā atbildēja arī uz Neatkarīgās jautājumiem.
- Kā jūs vērtējat labēji populistiski orientēto un eiroskepticisko Prawo i Sprawiedliwość vadītāja Jaroslava Kačiņska politiku Polijā?
- Jāsaprot, ka labējā populisma vilnis ir visas Eiropas problēma pēdējā laikā - līdzīgas problēmas ir Itālijā, Francijā, Vācijā. Teju visas valstis Eiropā ir atradušas kopsaucēju kopīgas valūtas izskatā, taču katrai no tām ir atšķirīgi valsts veidošanās pamati - atšķirīga valoda, reliģija. Mēs sastopamies ar vēl lielākām problēmām vienotu Eiropas struktūru izveidē, jo valstīm, neraugoties uz aizvien plašākām globalizācijas tendencēm pasaulē, ir atšķirīga to pamatuzbūve. Lai iekļautos globalizētā pasaulē, tās meklē individuālus risinājumus kreisā vai labējā populismā. Dalījuma ēra Eiropā ir beigusies, ir sākusies jauna, globalizācijas ēra, kas saistās ar informācijas tehnoloģiju attīstību. Taču šai jaunajai ērai nav struktūras un nav jaunas programmas - mēs, Eiropa, atrodamies starp divām lielām ērām, mēs dzīvojam laikā, kad vārdam ir liels spēks. Kā zināms no Bībeles, sākumā bija vārds. Šis ir vārda laikmets, kam vēl ir tikai jātop par miesu - mums ir jāizšķiras, kādu ekonomisko un politisko sistēmu mēs izvēlēsimies. Taču šai izvēlei ir jānotiek bez demagoģijas un populisma, tai jādzimst atklātās diskusijās - arī ar cilvēkiem, kas domā citādi. Ja atklātas diskusijas par nākotni nenotiek, nav atklāta programmatiskā piedāvājuma, tad dzimst politiskie dēmoni - tādi kā Kačiņskis un viņam līdzīgie. Populistu labās un sliktās idejas ir jāizmanto - lai pragmatiski piedāvātu jaunus risinājumus. Populistu diagnoze notiekošajam pasaulē, sabiedrībās jau pēc būtības ir pareiza: daudz kas ir jāmaina. Taču nepareizs ir piedāvātais atveseļošanās mehānisms, un tajā brīdī populisti kļūst bīstami.
- Kā vērtējat ASV prezidenta Donalda Trampa politiku attiecībā pret Eiropu? Kāpēc, jūsuprāt, vizītē Polijā Tramps tik ļoti izcēla Polijas lomu jaunajā Eiropas kārtībā?
- Trampu ievēlēja par ASV prezidentu, jo ASV sabiedrība vēlējās pārmaiņas, lai tiktu mainīta vecā sistēma. Sagraut veco - tas varbūt ir viegli, bet kas jauns ir ticis izbūvēts? Es aicinu uz atklātām diskusijām, nevis baiļu un fobiju kultivēšanu sabiedrībā. Eiropas Parlamenta politiķiem katru dienu vajadzētu cīnīties pret Eiropas populistiem atklātās debatēs, un tad jaunās idejas iekaros cilvēku prātus. Ieklausieties vecajā Valensā, tas ir vienīgais ceļš, kā pārliecināt cilvēkus par kopīgām Eiropas Savienības vērtībām.
- 2012. gadā jūs runājāt par Eiropas Savienoto Valstu izveidi. Kā šobrīd ir transformējusies šī jūsu ideja?
- Patiesībā nekādas citas izvēles Eiropai nav. Mums ir ļoti daudz integrētu struktūru valūtas, banku, tranzīta, digitālajā jomā. Taču jādomā ir par to, kā tam visam tālāk funkcionēt, neapturot attīstību. Digitālās tehnoloģijas, to attīstība ir nonākusi jau savā nākamajā attīstības stadijā un uzliek jaunus izaicinājumus Eiropai kā kontinentam - kā tā spēs funkcionēt un pastāvēt iepretim citiem kontinentiem - Āzijai, Amerikai un citiem. Pretošanās globalizācijai ir absurda, es nesaprotu antiglobālistus, ja viņi izmanto savus mobilos telefonus, datorus un internetu un vienlaikus protestē pret globalizāciju - vai tad pasaulei ir jāatgriežas pie baložu pasta?! Tas vairs nekad nenotiks.
Mana paaudze nojauca vecos dalījumus Eiropā, nepastāv vairs politiskie bloki, taču kopīgo nākotni traucē atšķirīgie valstu izveides pamatprincipi. Daudzās Eiropas valstīs valda decentralizācijas tendences ar atsevišķu reģionu problēmu, piemēram, Polijā tāda ir Silēzija, Spānijā - Katalonija. Taču ko tad vēlas šie cilvēki - uzbūvēt sev apkārt četrus metrus augstu sienu, lai būtu brīvi no pārējās Eiropas?! Nav nekādas citas izvēles kā ciešāka integrācija ES.
- Vai Polijas valstsvīri pietiekami apzinās savu lielo lomu Eiropas nākotnes veidošanā - piemēram, ja Polija izstājas no ES, tad Baltijas valstis ir ģeogrāfiski atdalītas no Eiropas kodola un nonāk vēl lielākā apdraudējumā no Krievijas.
- Diemžēl politika ir pārvērtusies par karikatūru. Politiķi domā tikai par saviem mandātiem, par savu krēslu un iespēju tikt ievēlētiem savā apgabalā. Viņi vispār neskatās uz valstu ģeogrāfiju, uz to, ko nozīmē viņu valsts Eiropā un pasaulē. Mums nav politiķu ar vīziju, mums ir politiķi, kas domā televīzijas kategorijās - cik labi viņi izskatās vizuāli televīzijas ekrānā. Tas būtu jāmaina. Latvija un Polija savā vēsturiskajā ceļā bija nonākusi no vienas ekstrēmas situācijas otrā, un tās ir dzemdinājušas šo politiķu paaudzi, kura darbojas pēc vēlēšanām uz nākamajām vēlēšanām atbilstoši konjunktūrai principa. Varbūt pēc 50 gadiem būs jauna politiķu paaudze, kas domās un strādās citādi. Bet kā pārdzīvot šo periodu? Risinājums ir tikai atklātu diskusiju un strīdu veidā, kā var nonākt pie patiesības. Ja tā nenotiks? Tad jāatceras vēsture: ir civilizācijas, kas nonāca līdz savam sabrukumam un tad veica smagu jaunbūves darbu. Varbūt šoreiz būsim gudrāki - neļausim šoreiz izpostīt mūsu civilizāciju. Bet bīstamība ir liela - mēs atrodamies tehnoloģiju tīmeklī, kas ietekmē mūsu ikdienu un arī noslāpē mūsu būtību. Arī militāri bīstamu tehnoloģiju tīmeklī, kas var tikt dažādi izmantotas: kas notiks tad, ja kāda persona ne pārāk gudri nospiež kādu pogu?
***
Eiropas Tautas partijas grupas Eiropas Parlamenta deputāti Krišjānis Kariņš, Sandra Kalniete un Inese Vaidere Leham Valensam pasniedza simbolisku dāvanu - T kreklu ar uzrakstu Nyet, nyet, Soviet!
Foto: ETP preses dienests
Šāds kopš tā radīšanas 1984. gadā ir piederējis gandrīz katram politiski aktīvam latvietim brīvajā pasaulē. Tas vilkts protesta akcijās pret padomju okupāciju, un katrs var pastāstīt savu stāstu par kreklā piedzīvoto. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas krekls kļuva par vizuālu simbolu latviešu trimdas pretestības garam, to glabā muzeju un privātās kolekcijās. Latvijas vēstnieks NATO krekla fotogrāfiju glabā savā kabinetā redzamā vietā kā atgādinājumu un brīdinājumu. Kopš Padomju Savienības mantiniece Krievija 2008. gadā iebruka Gruzijā un 2014. gadā - Ukrainā, krekls atkal ir atgriezies pasaulē dzīvojošo latviešu protesta akcijās, paužot atbalstu Krievijas agresijas upuriem.
«Mēs dāvinām simbolisko Nyet, nyet, Soviet! kreklu kā mūsu cieņas apliecinājumu Solidaritātes dibinātajam un Polijas prezidentam Leham Valesam, kurš bija pirmais no nākamajiem Austrumeiropas un Baltijas valstu politiskajiem līderiem, kas meta izaicinājumu Padomju Savienībai. Valensas un Solidaritātes neatlaidīgā un bezbailīgā cīņa par Polijas brīvību iedvesmoja demokrātiskos spēkus arī Baltijas valstīs. Šodien liekas neticami, ka desmit gadus pēc Solidaritātes izveidošanās sabruka Padomju Savienība un Baltijas valstis atguva savu neatkarību,» dāvanas pasniegšanā teica ETP Latvijas grupas vadītājs Krišjānis Kariņš.
