Veiksmīgi izmantojot laiku, kad politiķi īpaši ieklausās tautas vēlmēs – priekšvēlēšanu laiku –, Latvijas Reģionu apvienība panākusi, ka likumprojekts, kas nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima atklātā balsojumā, tiek nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Idejas virzītājs Edvards Smiltēns optimistiski vērtē, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā jau nākamgad, kad beidzas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru termiņš un būs jāievēlē jauns prezidents.
To, ka Valsts prezidents jāvēlē atklātā balsojumā, uzsvērušas vairākas partijas. Savu gribu interneta vietnē Manabalss.lv pauda arī vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu, un šo iniciatīvu par atbalstāmu atzina arī Saeimas Juridiskā komisija. Par spīti publiskajām runām par atklāta balsojuma nepieciešamību, iniciatīvai tālāka virzība tā arī netika dota.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nenoliedz, ka organizācija joprojām pārliecināta - atklātā balsojuma ieviešana nesīs tikai ļaunu.
Ceturtdien, nedaudz mazāk nekā piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā iesniedza likumprojektu par Satversmes grozījumiem, kas paredz prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Apbrīnojamā vienprātībā 61 deputāts no opozīcijas, Nacionālās apvienības un Vienotības balsoja par likumprojekta nodošanu komisijām, un tikai Zaļo un zemnieku savienības deputātu absolūts vairākums savu noraidošo attieksmi pauda, balsojumā nepiedaloties vispār.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nenoliedz, ka organizācija joprojām pārliecināta - atklātā balsojuma ieviešana nesīs tikai ļaunu. Ja, balsojot aizklāti, deputāti varēja balsot saskaņā ar savu redzējumu un sirdsapziņu pat tad, ja frakcija vienojusies atbalstīt kādu konkrētu kandidātu, tad, ieviešot atklāto balsojumu, partijas vadība uzreiz varēs redzēt disciplīnas neievērotājus un sodīt tos. Tāpēc politiķis uzskata, ka šādā situācijā risks, ka Valsts prezidents tiek izraudzīts, vienojoties dažām ietekmīgām personām, tikai pieaug. Tiesa, A. Brigmanis ir pārliecināts, ka priekšvēlēšanu gaisotnē Saeimas akceptētais likumprojekts, visticamāk, cietīs neveiksmi, jo pēc vēlēšanām izdabāšana vēlētājam partijām vairs nebūs tik aktuāla.
Savukārt iniciatīvas autors E. Smiltēns uzskata, ka atklātu vēlēšanu atbalstījušās partijas ir skaidri apliecinājušas vēlmi mainīt esošo kārtību, tāpēc neesot ne mazāko šķēršļu, lai likumprojektu trijos lasījumos nevarētu apstiprināt vēl šajā Saeimas sesijā - līdz Jāņiem. «Tur jānomaina tikai viena zilbe, ja ir vēlme to var izdarīt bez aizķeršanās. Taču, ja kāda partija sāks novilcināt procesu [par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ir Nacionālo apvienību pārstāvošais Gaidis Bērziņš], tas būs nepārprotams signāls vēlētājam,» skaidro politiķis.
Oficiāli runājot, E. Smiltēna virzītā likumprojekta nākotni pozitīvi vērtē visu to atbalstījušo partiju pārstāvji, taču neoficiālās sarunās deputāti ir daudz skeptiskāki. Tiek pieļauts, ka likumprojektu šis Saeimas sasaukums varētu apstiprināt pat otrajā lasījumā, bet trešo lasījumu, kas Satversmes grozījumiem ir obligāts, tas līdz vēlēšanām nepiedzīvos. Ņemot vērā, ka jaunajai Saeimai šādi pusgatavi likumprojekti jāreanimē ar atsevišķu balsojumu, nav garantijas, ka nākamā sasaukuma deputātiem pietiks politiskās gribas šādi rīkoties.
Interesanti, ka vēlēšanu tuvums teju līdz nullei devalvējis koalīcijas sadarbības līgumu. Viens no stingri atrunātajiem līguma punktiem vēsta, ka koalīciju veidojošās partijas neatbalsta Satversmes grozījumus, ja kaut viena no partijām pret to iebilst. Ignorējot ZZS gribu, Nacionālā apvienība un Vienotība šādi ieriebusi valdību vadošajai partijai, taču A. Brigmanis ļaunu prātu par to netur. Vēlēšanas.
