Jaunākie partiju reitingi ļauj partijai "Vienotība" kaut nedaudz atviegloti nopūsties, jo ārpus nākamās Saeimas sastāva, visdrīzāk, nebūs jāpaliek. Tomēr nule kā izvirzītajam politiskās apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātam Krišjānim Kariņam izredzes kļūt par valdības vadītāju ir gaužām zemas - vien 20%, vērtē "Betsafe" bukmeikeri.
Tomēr Kariņa paša pozīcijas pirms vēlēšanām krietni pasliktina nevēlēšanās atstāt ērto Eiropas Parlamenta deputāta krēslu.
Premjeru izvirza Valsts prezidents, taču amatā apstiprina Saeima. Līdz ar to galvenais, kas ir nepieciešams, lai kļūtu par premjeru, ir 51 balss parlamentā. Ierasts , ka koalīcijas sarunās starp partijām visvairāk kāršu rokā ir tiem, kam visvairāk vietas Saeimā. Vismaz pagaidām tā saukto "latvisko partiju" bloks var būt drošs par vairākumu parlamentā, savukārt starp tām ar visplašāko atbalstu var rēķināties Zaļo un zemnieku savienība. Tāpēc ZZS premjera amata kandidātam Mārim Kučinskim ir lieliska iespēja amatu saglabāt.
Pastāv gan notikumu attīstības scenāriji, kas varētu premjera krēslā iesēdināt tieši Krišjāni Kariņu. Ja ZZS vēlēšanās tomēr neklāsies tik labi, kā šobrīd pašam politiskajam spēkam šķiet, arī premjera krēsls var nonākt "politiskajā tirgū". Piemēram, ja Saeimas vairākuma nodrošināšanai nāktos aicināt valdībā Jauno konservatīvo partiju, tā var nepiekrist strādāt ZZS premjera vadībā. Ņemot vērā, ka arī ar Nacionālo apvienību Jaunās konservatīvās partijas līderiem ir seni rēķini kārtojami, tieši Vienotības kandidāts "pret-Saskaņas" koalīcijai var izrādīties vispieņemamākais. Līdzīgu lomu Kariņš varētu ieņemt arī gadījumā, ja kā ceturtais partneris koalīcijai pievienotos kāds no jaunajiem liberālajiem politiskajiem spēkiem.
Tomēr Kariņa paša pozīcijas pirms vēlēšanām krietni pasliktina nevēlēšanās atstāt ērto Eiropas Parlamenta deputāta krēslu. Arī vairākas citas partijas premjera amatam ir virzījušas cilvēkus, kas paši vēlēšanās nestartē, tomēr šādos gadījumos galvenais motīvs drīzāk ir vēl vienas lokomotīves piekabināšana priekšvēlēšanu kampaņai, nevis reāla cīņa par valdības vadītāja posteni. Ļoti iespējams, ka arī pats Kariņš apzinās, ka izredzes kļūt par premjeru ir pārāk mazas, lai mestos cīņā Saeimas vēlēšanās ar pilnu apņemšanos arī startēt vēlēšanās, tomēr tas neizslēdz iespēju, ka pie veiksmīgas apstākļu sakritības tieši Kariņa kandidatūra var kļūt par kompromisu koalīcijas veidošanas sarunās pēc vēlēšanām.
