Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Politika

Lietuvas politiķi grib iesaldēt Krievijas oligarhu līdzekļus

© Sputnik/Scanpix

Divu Lietuvas opozīcijas partiju pārstāvji aicinājuši pieņemt likuma grozījumus, kas radītu likumīgu pamatu iesaldēt līdzekļus, kas pieder Baltijas valstu "melnajā sarakstā" iekļautajiem Krievijas oligarhiem, un ierobežot viņu ekonomiskās un finanšu aktivitātes Lietuvā.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs sacīja, ka šāda iniciatīva būtu loģiska un viņš to atbalstīs.

Grozījumus sagatavojuši partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" līderis Gabrieļus Landsberģis, viņa partijas biedrs Laurīns Kaščūns un Liberāļu kustības pārstāvji Vitālijs Gaiļus un Aušrine Armonaite.

Likumprojekts papildina tā dēvēto "Magņitska saraksta" likumu, kas ļauj Lietuvai aizliegt iebraukt valstī ārvalstu pilsoņiem, kas saistīti ar plaša mēroga korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Šajā sarakstā patlaban iekļauti aptuveni 70 Krievijas pilsoņi.

Partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" un Liberāļu kustības pārstāvji norādīja, ka ieceļošanas aizliegums nav pietiekams, jo zināms, ka oligarhi, kas saistīti ar Kremli, ir iesaistīti naudas atmazgāšanā Rietumeiropā, lai palīdzētu Krievijas valdībai īstenot antidemokrātiskas aktivitātes.

Ja grozījumi tiks pieņemti, Lietuvas bankās esošā nauda un citi finanšu aktīvi tiks iesaldēti, un personām un uzņēmumiem Lietuvā tiks aizliegts kārtot darījumus ar "melnajā sarakstā" iekļautajām personām. Likumprojekta nolūks ir palīdzēt novērst iespējamo naudas atmazgāšanu caur bankām un uzņēmumiem Lietuvā, norāda likumprojektu autori.

Linkevičs ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka opozīcijas deputātu ierosinājums ir loģisks un apsvēršanas vērts. Viņš vērsa uzmanību uz faktu, ka pašreiz līdzekļus var iesaldēt tikai ar lēmumu Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Likums nosaukts Krievijas advokāta Sergeja Magņitska vārdā. Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad viņš bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo no apcietinājuma vai jātiesā.

Līdzīgi likumi, kas vērsti pret ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, ir spēkā arī ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Igaunijā un Latvijā.