Politika: Daļa ministriju neredz iespēju par 6% mazināt darbinieku skaitu; citas - atlaiž atbalsta personālu 6 komentāri
 
Politika

Daļa ministriju neredz iespēju par 6% mazināt darbinieku skaitu; citas - atlaiž atbalsta personālu

 
F64

Lai īstenotu valsts pārvaldes reformu, kuras rezultātā līdz 2020. gadam ierēdniecība kļūtu maza un efektīva, bet vienlaikus labāk atalgota, Valsts kanceleja šobrīd veic pārrunas ar visām 13 ministrijām. Daļa no tām neredz iespējas mazināt darbinieku skaitu par prasītajiem 6%, citās atlaižamie pārsvarā ir atbalsta personāls, piemēram, lietveži, grāmatveži un šoferi, svētdien vēstīja raidījums „LNT Ziņu TOP 10".

"Es redzu lielu apņemšanos no liela skaita ministriju. Tai pat laikā mēs secinām, ka ir atsevišķas jomas vai nozares, kur ir jādiskutē par to, kā mēs varam lielāku progresu vēlēties," atzīst reformas virzītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Piemēram, Ekonomikas ministrija (EM) ar piecām padotības iestādēm neredz iespēju mazināt darbinieku skaitu. "EM nav no tām iestādēm, kura uzticēto funkciju skaitu kāds taisās samazināt. Līdz ar to pieeja, ka mēs apsolīsim, ka mums noteikti samazināsies minētais cipars 6% darba spēka, nevaram pa tādu taciņu iet," uzskata EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis. No 160 cilvēkiem, lai izpildītu 6% normu, nav gatava atteikties arī Zemkopības ministrija (ZM) ar tās sešām padotības iestādēm. Ministrija domā par procesu optimizāciju, kā rezultātā varētu tikt pārtrauktas darba attiecības ar dažiem darbiniekiem, piemēram, grāmatvedībā, personāla daļā, sevišķajā lietvedība. „Noteikti esmu par loģisku, izsvērtu reformu. Nevajadzētu veidot viedokli, ka ZM nekādas reformas neizdarīs, bet es noteikti esmu pret šādu horizontālu pieeju - kalkulators rokā, izdala procentus," saka ZM valsts sekretāre Dace Lucaua.
Arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka ministrijā nav iespēju mazināt darbinieku skaitu, un tā jau esot maza un efektīva. Bet attiecībā uz ministrijas padotības iestādēm, kuras to lieluma dēļ varētu likvidēt, viss nav vienkārši. Piemēram, "Latvijas Dzelzceļa" administrācijai, kuras funkcijas izriet no Eiropas Savienības direktīvām, jābūt neatkarīgai institūcijai. Tāpēc jau iepriekš ar pārkāpumu procedūru no Eiropas Komisijas noslēdzās ministrijas vēlme centralizēt grāmatvedību. "Mums ir formāls, juridisks šķērslis," saka Ozoliņš.
Tikmēr Veselības ministrijai (VM) izdošoties līdz 2020. gadam kopumā par 6% jeb 106 darbiniekiem samazināt štatu, kas attiektos gan uz ierēdniecību, gan atbalsta personālu. "Pamatā tās ir atbalsta funkcijas, kuras iespējams mazināt. Saturiskie cilvēki noteikti nē, jo faktiski šis profils tieši jāstiprina," saka VM pārstāvis Oskars Šneiders. Taujāts, vai atbalsta funkciju mazināšana nozīmē arī birokrātijas mazināšanu, viņš bilst, ka "birokrātijas mazināšanai noteikti jāiet paralēli". Savukārt Finanšu ministrija (FM) plāno pat pārsniegt atlaižamo cilvēku skaitu. "Visu sasummējot no 2017. gada līdz 2020 gadam mēs samazināsim amata vietas gandrīz par 10%," saka FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Labas korporatīvās pārvaldības eksperts uzskata, ka valsts pārvaldē ir vēl ļoti daudz liekas darbības, kas būtu jāizskauž. Uzņēmēji sagaida, ka reformas rezultātā netiks mehāniski mazināts strādājošo skaits, bet gan skatīsies plašāk - līdzīgu funkciju izskaušana, iestāžu un pakalpojumu centralizācija, konkrētu mērķu izvirzīšana ierēdņiem. "Lai skaidrs, par ko maksāt atalgojumu, lai atalgojums lielāks, lai būtu iespēja palielināt konkurētspēju. Ja mēs maksājam ar banāniem, tad mēs dabūsim mērkaķus," uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs.
Šogad valsts pārvaldes reforma attieksies uz nepilniem 29 000 valsts pārvaldē strādājošo. Tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā sākotnēji plānotie 50 000. Ja iepriekš bija aplēsts, ka cilvēku skaitam bija jāmazinās par 3500 jeb vidēji 1000 gadā līdz 2020. gadam, tad tagad sanāks nedaudz virs 500 gadā. Tas tāpēc, ka valdība devusi laika ziņā atkāpi Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai saprast, kā reformēt valsts profesionālās skolas un tehnikumus. Vēl jātiek skaidrībā par to, ko darīt ar 17 000 amatpersonu ar speciālām dienesta pakāpēm, tajā skaitā, policistiem un ugunsdzēsējiem. Reformas gaitā varētu būt vēl citas atkāpes, pieļauj Valsts kancelejas vadītājs, kurš prognozē, ka šogad valsts pārvaldē varētu tikt atlaistas ap 470 amatpersonas, bet nākamgad vēl aptuveni 500 cilvēki.
Komentāri [6]
#
Pols Pots>Liene 16.aprīlis 2018 9:50 atbildēt
Noriskē Lienīt,nopērc šoreiz 100 Džeka Pota biļetes un vinnē vismaz vienu miljonu!!
 
#
Vienīgā iespēja!!! 16.aprīlis 2018 9:27 atbildēt
Jāsamazina pašu ministriju skaitu,tās apvienojot,kā to jau 2008.gadā bija ieplānojis Godmanis! Vai nabadzīgajai Latvijai ir tiešām ļoti nepieciešams uzturēt par sešām ministrijām vairāk nekā Šveicē,vai trīs ministrijām vairāk nekā Briselē????
 
#
Ministrijas tādu iespēju nekad"neredzēs". 16.aprīlis 2018 9:11 atbildēt
Ministrijas neredzēja iespēju samazināt darbinieku skaitu jau tad,kad premjers Dombrovskis tām piedāvāja atteikties no parlamentārā sekretāra pakalpojumiem,kurus pat viens no pašiem parlamentārajiem sekretāriem,plašā rakstā NRA nodēvēja par "kurjeriem starp ministriju un Saeimu"!
 
#
kādreiz ierēdnis 15.aprīlis 2018 23:59 atbildēt
Protams, ka atlaidīs apkopējas un kurjerus, bet papīrgraužus NEKAD! Nav iespējams likvidēt Latvijas attīstības galveno bremzi, bez revolūcijas.
 
#
laķis 15.aprīlis 2018 21:44 atbildēt
Mūsu iekārta iet aizvien tālāk- birokrāti atražo birokrātus, ierēdņi algas palielina ar katru gadu nekaunīgāk- nu jau par 20% gadā, darba tauta, sevišķi jaunatne bēg no valsts, kas mūs sagaida tālāk? Ja tā turpināsies 2025. gads ir maksimums, ko mēs vēl šajā valstī sagaidīsim bez RADIKĀLĀM REFORMĀM.
 
Skatīt visus 6 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers