Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) pirmdien panākušas vienošanos par pārejas posmu, kas ilgs gandrīz divus gadus pēc "Breksita", paziņojis Eiropas Komisijas (EK) "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.
Abas puses arī vienojušās par "atbalsta" risinājumu pretrunīgajā jautājumā par Īrijas un Apvienotajā Karalistē ietilpstošās Ziemeļīrijas robežu, lai gan Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja pirms pāris nedēļām izteicās, ka neviens britu premjers neakceptēs šādu vienošanos.
Barnjē pēc intensīvām sarunām nedēļas nogalē Briselē paziņoja, ka abas puses kopumā panākušas vienošanos par izstāšanās līgumu un vienošanos par pārejas periodu.
Pārejas periods sāksies dienā, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Paredzēts, ka tas notiks 2019.gada 29.martā, un pārejas periods ilgs līdz 2020.gada 31.decembrim.
Šajā laika posmā Lielbritānija vairs nepiedalīsies Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, paziņoja Barnjē.
"Tomēr tā saglabās labumus un priekšrocības, ko dod vienotais tirgus un muitas ūnija (..), un tādejādi no tās tiks prasīts ievērot visus ES noteikumus," sacīja Barnjē.
Gan Lielbritānija, gan ES vēlējās noslēgt vienošanos par pārejas periodu, lai ES līderi to varētu parakstīt jau šonedēļ gaidāmajā samitā, dodot iespēju aprīlī turpināt sarunas par Lielbritānijas un ES nākotnes attiecībām.
Pārejas periodam ir divi mērķi. Pirmkārt, dot uzņēmumiem un pilsoņiem laiku pielāgoties dzīvei pēc "Breksita", un, otrkārt, dot Lielbritānijai un ES vairāk laika, lai vienotos par jaunu tirdzniecības līgumu.
Īrijas robežas jautājumā abas puses vienojušās, ka pēc "Breksita" Ziemeļīrija varētu saglabāt muitas ūniju ar ES, ja netiktu atrasts labāks risinājums.
Abas puses piekrita, ka šajā jautājumā nepieciešams turpināt sarunas.
ES uzstāj, ka nepieciešams izvairīties no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju, bažījoties, ka tā varētu apdraudēt 1998.gadā panākto Lielās piektdienas miera līgumu, kas izbeidza ilgstošo konfliktu Ziemeļīrijā.
