Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, deputāti kļuvuši īpaši devīgi. Tie Latvijas iedzīvotājiem konceptuāli piekrituši piešķirt nu jau divas jaunas svētku dienas – pareizticīgo Ziemassvētkus un Lāčplēša dienu, aiz oficiāli atzīmējamo dienu borta atstājot leģionāru atceres dienu.
Ar ierosinājumu pretrunīgi vērtēto leģionāru atceres dienu atzīt par oficiāli atzīmējamu pirmsvēlēšanu trakumā, ignorējot ierosinājuma iespējamo ietekmi uz valsts tēlu, klajā nāca Nacionālā apvienība. Ceturtdienas balsojums Saeimā apliecināja, ka šai idejai ārpus Nacionālās apvienības atbalstītāju nav. Par šo iecero balsoja vien 21 apvienības deputāts, pārējiem balsojot pret vai atturoties. Līdz ar to priekšlikums komisijām netika nodots.
Apvienība gan uzskata, ka šādi Latvija apliecina nespēju skaidrot savu vēsturi starptautiskajai sabiedrībai un pakļaujas Krievijas spiedienam. Tādēļ apvienība sola, ka sagaidīs nacionālāk domājošu parlamenta sasaukumu un atkal rosinās 16. martu atzīt par oficiāli atzīmējamu dienu.
Nacionālās apvienības ampelēšanās ar atzīmējamo dienu kalendāru izraisīja pretreakciju. Proti, lai neitralizētu Nacionālās apvienības priekšlikumu un pirms vēlēšanām kaut nedaudz iepriecinātu mūžam neapmierināto vēlētāju, Vienotības rindās tapa priekšlikums par oficiālu svētku dienu noteikt 11. novembri.
Atšķirībā no balsojuma par leģionāru atceres dienu šo ieceri atbalstīja absolūts Saeimas deputātu vairākums. Pret to uzstājās vien daži indivīdi, kuriem vēlēšanu tuvums neliedza atcerēties citos gadījumos bieži piesaukto faktu, ka katra brīvdiena valstij izmaksā aptuveni astoņus miljonus eiro.
Pret šo priekšlikumu balsoja Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Juris Viļums, kas pirms nedēļas atbalstīja Saskaņas priekšlikumu par brīvdienas piešķiršanu arī pareizticīgo Ziemassvētkos - 7. janvārī.
Politiķis gan skaidro, ka šo priekšlikumu atbalstījis, cerot, ka likumprojekta veidošanas gaitā tajā konkrētais datums tiks nomainīts ar universālu, likumā garantētu brīvdienu, kuru darbinieks būs tiesīgs izņemt, lai nosvinētu kādus sev būtiskus, bet kalendārā neiekļautus svētkus. Arī Nacionālo apvienību nesen pametušais Ilmārs Latkovskis neatbalstīja šo ieceri, jo uzskata, ka svētku Latvijā jau tā ir pietiekami, bet par katru svētku dienu kādam ir jāmaksā.
Tiesa, ļoti augsta ticamība ir deputātu neoficiāli paustajam, ka visas šīs jaunās svētku dienas Saeimas filtru izturējušas vien priekšvēlēšanu dēļ un tās savu ierakstīšanu kalendārā tā arī nesagaidīs vismaz līdz nākamajām vēlēšanām.
Par to liecina arī tas, ka priekšlikumus likumprojektam par pareizticīgo Ziemassvētkiem var iesniegt līdz 5. oktobrim, bet 6. oktobrī jau ir 13. Saeimas vēlēšanas. Savukārt 11. novembra likumprojekts ceturtdien tika vien nodots komisijām. Zinot, ka pareizticīgo Ziemassvētku jautājums komisijas atvilktnē krāja putekļus vairāk nekā trīs gadus, nav pamata uzskatīt, ka ar šo likumprojektu būs citādi.
