Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Politika

Jurģis Liepnieks: Kā pašlaik notiek valsts izzagšana Latvijā

© F64

Polittehnologs Jurģis Liepnieks portālā pietiek.com šodien ir publicējis stāstu par - kā viņš pats izsakās - "klasisku shēmiņu", kurā Latvijas valsts pazaudē un viens konkrēts pilsonis iegūst vismaz 100 miljonus eiro. Shēma būtībā ir primitīva valsts mantas izsaimniekošana/izzagšana daudzdesmit miljonu vērtībā.

Stāsts ir vienkāršs - 2007. gadā valsts arestēja Aivaram Lembergam un viņa ģimenes locekļiem piederošās daļas Ventspils uzņēmumā Ventbunkers. Šīs arestētās daļas Latvijas valsts nenodeva pārvaldīt kādai Latvijas valsts pārvaldes iestādei vai kapitālsabiedrībai, kas profesionāli nodarbojas ar tādām lietām, netika arī rīkots nekāds konkurss, lai izvēlētos kādu starptautisku aktīvu pārvaldnieku, banku vai menedžmenta kompāniju, nē. Ģenerālprokuratūra bez konkursa nodeva šīs daļas pārvaldīt vienam konkrētam Šveices pilsonim - Rūdolfam Meroni.

Šis Rūdolfs tā vietā, lai saglabātu potenciālo valsts mantu, daļu no tās pārdod, bet pārējo vienkārši pārraksta uz sev piederošām kompānijām. Un nevis vienkārši pārdod, bet gan pārdod par acīmredzami un neapstrīdami pazeminātām cenām. Un, it kā arī ar to vēl būtu par maz, nauda no šīs izpārdošanas nonāk…. jā, kā jūs domājat - pie kā? Uzņēmumā, kurš pieder konkrētā pilsoņa partnera sievai, faktiski, protams, paša Rūdolfa rīcībā.

Rezultāts ir vienkāršs - Latvijas valsts kā akcionārs un īpašnieks laimīgi ir atbrīvota no visa vērtīgā, ko deva arestētās akcijas. Savukārt pilsonis kļuvis par kādiem vismaz 100 miljoniem bagātāks.

Neticamākais ir tas, ka Anglijas tiesa citā civilprocesā arī vēlējās arestēt šīs pašas akcijas kā nodrošinājumu civillietā pret Lembergu un konstatēja, ka Meroni centies viņam uzticēto mantu ļaunprātīgi un savtīgās interesēs pārreģistrēt savai kompānijai, lai to vēlāk izpārdotu.

Ņemot vērā, ka Anglijas tiesa nevar atcelt Meroni no mantas glabāšanas, jo viņu ir iecēlusi Latvijas prokuratūra, Anglijas tiesa nolemj blakus Rūdolfam Meroni iecelt savus šīs mantas glabātājus - vienu no pasaules lielā četrinieka auditorkompānijām KPMG, kas neļautu Meroni izzagt mantu, ko viņam uzticējusi Latvijas prokuratūra.

Meroni, protams, to nevēlas, un ar Latvijas prokuratūras aktīvu palīdzību viņam izdodas palikt vienīgajam mantas glabātājam.

Par Meroni noziedzīgo rīcību visu līmeņu Latvijas tiesībsargājošās institūcijas brīdinājuši un informējuši ir visi - gan Lembergs, gan viņa oponenti, pat mediju pārstāvji. Ir pat Anglijas tiesas lēmums! Nē, nevienai tiesībsargājošajai institūcijai Latvijā nekas neliekas pat aizdomīgi. Tieši otrādi, prokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs, aktīvi iesaistoties, dara visu iespējamo, lai atbalstītu un nodrošinātu Meroni darbības.

Diemžēl korupcijas līmenis Latvijā ir tāds, ka daži, kurus piesedz tik ietekmīgi cilvēki, kā tas ir Meroni gadījumā, pat īpaši nebaidās un pat sevišķi neslēpj savas darbības.

Manis aprakstītajā notikumu izklāstā diskutēt var vienīgi par manis, manuprāt, uz leju noapaļoto summu - 100 miljoni. Zinu - kāds rēķina, ka tikai 60, cits pamanās saskaitīt vēl mazāk. Par to mēs vēl parunāsim, bet, lai kā rēķinātu, summas jebkurā gadījumā astronomiskas, un iznākums jebkurā gadījumā ir acīmredzams: valsts bez konkursa iedeva pārvaldīt daudzu desmitu miljonu vērtus aktīvus konkrētam pilsonim. Šo aktīvu vērtība pietuvojusies ja ne gluži nullei, tad ļoti tuvu tam, kamēr pilsonis ir ieguvis pilnīgu kontroli pār atlikušajiem Ventbunkera un Latvijas naftas tranzīta aktīviem.