NRA analizē Rimšēviča skandālu un novērtē viņa apsūdzību patiesumu
 
GAIDĀM 3. CĒLIENU. Otrajā cēlienā Ilmārs Rimšēvičs pielaikoja upura lomu un pinās pretrunās kā cietējs no līdz šim slēptas banku un tiesībsargu sazvērestības: neraugoties pat uz it kā saņemtiem nošaušanas draudiem, savu amatu viņš labprātīgi pamest netaisās ©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa izspiešanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram piemērotie drošības līdzekļi cita starpā liedz arī pildīt amata pienākumus, nesekos politiķu aicinājumam, jo neesot vainīgs, tāpēc atlūgumu neiesniegs. Netieši vainojot pie varas esošos, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju negodīgu baņķieru atbalstīšanā, viņš pauž viedokli, ka paša zināšanas starptautiskajā tiesvedībā ar Norvik banku ir pārāk noderīgas, lai darbību centrālajā bankā pārtrauktu vispār.

Otrdien sasauktā pasākumā presei glaunā Vecrīgas viesnīcā I. Rimšēvičs vairākkārt uzsvēra, ka, pildot Latvijas Bankas prezidenta amatu, viņš «nelokāmi iestājies pret naudas atmazgāšanu un negodprātīgiem baņķieriem», kāds, viņaprāt, ir arī Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā iesūdzējušās Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs. Šajos gados gūtā pieredze un zināšanas būtu neaizvietojamas, aizstāvot Latvijas intereses šajā procesā, kurā G. Guseļņikovs no valsts centīsies piedzīt aptuveni 200 miljonus eiro, ir pārliecināts I. Rimšēvičs.

Par to, ka, kļūstot par aizdomās turamo kriminālprocesā par kukuļa izspiešanu organizētā grupā, I. Rimšēvičs zaudējis morālas tiesības turpināt atrasties ietekmīgajā amatā, izteikušās vairākas augstākās amatpersonas - gan Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Ministru prezidents Māris Kučinskis, gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere no Vienotības. Taču juridiski korekta instrumenta I. Rimšēviča atlaišanai valsts rīcībā pagaidām nav. Saskaņā ar spēkā esošajām normām Latvijas Bankas prezidentu varētu atlaist tikai tad, ja spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums. Zinot, ka šāda mēroga lietas tiesu sistēmā iesprūst uz vairākiem gadiem, bet I. Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas nākamajā gadā, balstoties spēkā esošajos normatīvajos aktos, no I. Rimšēviča atbrīvoties neizdosies.

IT KĀ ĪSTA, BET VARBŪT NE ĪSTA BILDE. Šeit redzamo Ilmārs Rimšēvičs vakar vairījās pilnā balsī noliegt pretēji tam, kā viņš noliedza visus pret viņa vērstos apvainojumus kukuļņemšanā. Viņš tikai neatceroties, ar ko kopā ķēris lašus Kamčatkā 2010. gadā un vai patiešām sēdējis pie viena galda ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu, kas tagad pakļauts ASV sankcijām. Vakar vēlu vakarā Latvijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pētījusi bildes izplatīšanās ceļus pa dažādām interneta vietnēm un šie ceļi esot aizdomīgi / AP

Tiesa, Vienotība nākusi klajā ar iniciatīvu mainīt likuma normas, kas regulē Latvijas Bankas prezidenta amata termiņus un kārtību, kādā to no amata var atlaist. Pagaidām gan nav skaidrs, kā to izdarīt juridiski korekti.

«Situācija ir tāda, ka būtu tikai cienījami, ja viņš liktu valsti pirmajā vietā un sevi otrajā, bet pašlaik ir otrādi. Esam neapskaužamā situācijā, likums ir ļoti šaurs. Tādēļ mums jāsanāk kopā un jādomā, kā mēs to varam izdarīt tiesiski,» atzīstot, ka Saeima pagaidām ir bezspēcīga, saka I. Lībiņa-Egnere. Viņa gan pieļauj, ka likuma grozījumus varētu pieņemt ar atpakaļejošu datumu, taču tas būtu jādara ārkārtīgi uzmanīgi. Vienlaikus I. Lībiņa-Egnere uzsver, ka I. Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis liedz viņam jebkādā veidā pārstāvēt banku. Tādēļ var secināt, ka centrālās bankas vadītāja iecere palīdzēt tiesvedībā ar Norvik banku ir nerealizējama.

Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīst, ka pašlaik parlaments ir bezspēcīgs, bet, eksperimentējot ar likuma pieņemšanu ar atpakaļejošu datumu, valsts riskētu iekulties vēl vienā Satversmes tiesas prāvā.

Savukārt opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, norādot, ka izveidojusies banku krīze, pauda viedokli, ka situācijā, kurā konfliktā iesaistītās puses sacenšas pretinieka nomelnošanā, kāds noteikti «kritīs» - valdība, I. Rimšēvičs vai bankas.

Pats I. Rimšēvičs gan atzīst, ka vairākkārt ticies ar G. Guseļņikovu, kurš viņu apsūdz kukuļa izspiešanā, taču kategoriski noliedz, ka šie paziņojumi būtu patiesi. Bankas prezidents uzskata, ka G. Guseļņikovs ar apsūdzošajiem paziņojumiem nācis klajā, lai atriebtos par šķēršļu likšanu viņa plāniem pelnīt ar naudas atmazgāšanu.

Patiesībai neatbilstot arī apgalvojumi, ka I. Rimšēvičs bieži būtu devies uz Krieviju, kur ar kaimiņvalsts drošības iestādēm pietuvinātiem cilvēkiem medījis. Krievijā kopš 2010. gada viņš gan esot bijis - divas, ne astoņas reizes, kā to pauž Norvik pārstāvji, turklāt makšķerējis, nevis medījis.

Vistiešāk ar viņa aizturēšanu varētu būt saistīta ABLV banka, kura vēlējusies saņemt vienu miljardu eiro lielu aizdevumu, taču saņēmusi no Latvijas Bankas atteikumu, klāsta I. Rimšēvičs. Pagājušas tikai dažas stundas pēc šāda lēmuma pieņemšanas, kad Latvijas Bankā KNAB jau veicis kratīšanu, bet viņa aizturēšanas laikā varas gaiteņos pieņemts lēmums par savstarpēju darījumu. Tiesa, krietni mazāku par piesaukto miljardu. «Katram pašam jāpieņem lēmums, vai tā ir nejaušība vai likumsakarība,» saka I. Rimšēvičs.