Nellija Kleinberga: Neiesim vienā sarakstā ar "Vienotību" un "Latvijas attīstībai"
 
VĒRTĪBAS. Mums ir konkrētas pamatvērtības, pie kurām esam pieturējušies, un ar tām arī iesim uz nākamajām vēlēšanām. Tās ir kristīgās vērtības; ģimene sastāv no vīrieša un sievietes; esam par brīvu, demokrātisku valsti; par cilvēku drošību un labklājību ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saruna ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas vadītāju Nelliju Kleinbergu par LRA vērtībām; par to, kāpēc LRA neies vienā sarakstā ar Latvijas attīstībai un Vienotību; par to, kāpēc no apvienības prom ir Mārtiņš Bondars; par attiecībām ar Vidzemes partijas līderi Ventu Armandu Kraukli, kā arī par situāciju Liepājā, kur saskaņā ar vienošanos pašreizējam mēram Uldim Seskam amats jāatdod Jānim Vilnītim.

- LRA frakcija kopš ievēlēšanas Saeimā ir būtiski mainījusies. Sākotnēji tur bija gan Artuss Kaimiņš, gan Mārtiņš Bondars, kuri tagad ir prom no LRA. Kāda šobrīd ir LRA struktūra, un kas šajā apvienībā ietilpst?

- LRA veido divas partijas. Reģionu alianse, kuru vada Babītes novada vadītājs Andrejs Ence un Vidzemes partija, kuru prezentē Vents Armands Krauklis. Ja runājam par šodienu, mums ir līgums ar Sabiedrību centriskai politikai (līderis Edvards Smiltēns), biedrību Latgales spēks (vada mūsu deputāts Juris Viļums) un biedrību Liepājniekiem (Jānis Vilnītis). Notiek sarunas arī ar citām partijām un biedrībām, bet pagaidām, pirms ir noslēgti līgumi, atturēšos tās nosaukt, jo tas nebūtu korekti. Šobrīd visas partijas interesējas, kuri būs viņu komandas biedri gaidāmajās vēlēšanās. Mums šādas sarunas notiek, un mēs esam atvērti. Mēs vienmēr esam teikuši, ka vēlamies apvienot, nevis šķelt. Mums ir konkrētas pamatvērtības, pie kurām esam pieturējušies, un ar tām arī iesim uz nākamajām vēlēšanām. Tās ir kristīgās vērtības; ģimene sastāv no vīrieša un sievietes; esam par brīvu, demokrātisku valsti; par cilvēku drošību un labklājību. Par šiem mērķiem un tiem apakšuzdevumiem, kuri no tiem izriet, mums ir jāvienojas ar mūsu sarunu partneriem. Ne vienmēr šīs vērtības sakrīt. Mēs esam centriska, nacionāldemokrātiska partija un tāpēc esam paziņojuši, ka nesadarbosimies [neiesim kopā vienā sarakstā] ar Latvijas attīstībai, arī Vienotību. Tas izriet no mūsu definētajām vērtībām.

- Jūsu elektorālā niša ir tuva ZZS. Kas jums ar viņiem nesakrīt?

- Man pat kādreiz liekas, ka tas ir kāda veidots - lai mūs uztver kā tādus mazos brāļus, kādam līdzīgus. Savā ziņā, jā. Līdzīgi kā tas ir senajai un tradīcijām bagātajai Zaļo un zemnieku partijai, arī LRA orientējas uz elektorātu reģionos. Arī Rīga ir vesels reģions. Mūsu vēlētājs, mūsuprāt, ir dinamiskāks; vēlas pārmaiņas šodien; viņu ne vienmēr apmierina tradicionālais - būs jau labi, gan jau sakārtos un izdarīs; viņš vēlas iesaistīties, un viņš ir tas Latvijas iedzīvotājs, kurš ir gatavs šeit palikt, strādāt un dzīvot. Ne tikai viņš, bet arī viņa ģimene, lai šeit ir droši, ir darbs, iztika un labklājība.

- Vai Mārtiņš Bondars no jūsu partijas ir prom pavisam un galīgi?

- Mārtiņš Bondars ir izvēlējies aiziet gan no LRA (viņš, pilnīgi mums nezinot, spēra šo soli publiskajā telpā, un tas mums visiem bija pārsteigums), gan arī pats aiziet prom no Reģionu alianses. Varbūt mēs jau iepriekš ievērojām, ka viņš ir motivēts citādam skatu virzienam un citādiem mērķiem. Tas varbūt saistās ne tikai ar LRA, bet ar lielāku interesi aizstāvēt Latvijas attīstībai intereses. Mēs pret viņu bijām lojāli un ļāvām viņam pašam izvēlēties. Tas arī notika.

- Vai Dainis Liepiņš vēl darbojas apvienībā?

- Dainis Liepiņš ir Reģionu alianses biedrs, un tā ir viņu ievēlējusi kā pārstāvi LRA pārstāvju sapulcē, kas ir augstākā mūsu lēmējinstitūcija. Septembrī mums bija būtiska Reģionu alianses kopsapulce, kur bija sapulcējušies gan nodaļu vadītāji, gan pārstāvji, un es pati abiem šiem kungiem lūdzu izvēlēties - kāds ir viņu tālākais ceļš? Vai kopā ar LRA un Reģionu aliansi vai arī katram no viņiem ir savi mērķi? Domstarpības starp viņiem bija acīmredzamas jau iepriekš, un man šķita, ka tas ir jānoskaidro. Dainis Liepiņš konkrēti pateica - jā, es turpināšu aktīvi darboties kā Reģionu alianses biedrs. Es nekandidēšu uz Saeimu. To viņš pateica, visiem klātesot. Mārtiņš Bondars tai brīdī atbildēt nevarēja, kas ir viņa ceļš. Iespējams, arī tur sākās mūsu ceļa dalīšanās. Otrs jautājums šajā sanāksmē bija par to, vai ejam kopā ar Latvijas attīstībai? Ja mēs LRA atpazīstamības zīmi sadalām un nosaukumā aiz šķērssvītras pieliekam citu nosaukumu, tad biedri tam nebūs gatavi. Tāpēc mēs izvēlējāmies iet šo ceļu, paziņojot, ka Reģionu alianse, kas ir viena no LRA sastāvdaļām, izvēlas startēt ar sarakstu - LRA.

- Kā mainījusies jūsu politiskā situācija, kopš aizgājis Bondars, pirms tam Kaimiņš? Vai strādāt kļuvis vieglāk vai grūtāk?

- Mēs esam jauna apvienība. Mums ir maza pieredze nacionālās politikas veidošanā. Tas varbūt ir mūsu mīnuss, bet mūsu pluss ir patiesīgais dedzīgums, ieinteresētība un godaprāts tajā, ko mēs darām. Gribu to uzsvērt, jo pārāk daudz uzmanības tiek veltīts šiem kungiem. Kas attiecas uz Kaimiņu, tad visu cieņu tam, cik viņš veiksmīgi paņēma jauniešu auditoriju, bet nevajadzētu pārvērtēt šī cilvēka pienesumu. Esam lūguši vērtēt sociologus, vai tiešām ir bijis tā, kā Kaimiņš saka - es jūs šeit ievedu, es jūs no šejienes izvedīšu. Atvainojos, bet skaitļi rāda nedaudz citu ainu, par ko esam priecīgi un apņēmības pilni startēt ar LRA sarakstu. Kas ir mainījies? Septembrī, kad arī man tika piedāvāts… tas bija ļoti negaidīti, kad vienā sapulcē kungi piedāvāja: Nellija, jāņem rokās apvienības vadīšana. Arī frakcija kādā brīdī izlēma, ka man jāvada frakcija. Tas man bija liels izaicinājums. Mana spēle ir komandas spēle. Uzskatu, ka tikai ar stipru komandu var panākt labus rezultātus. Ar vienu izcilu spēlētāju ir par maz, lai šodien politikā mainītu virzienu. Sākotnēji mēs lielā mērā balstījāmies uz saviem līderiem, kāds bija Mārtiņš Bondars un nenoliedzami arī Dainis Liepiņš. Viņi bija vairāk pazīstami ar nacionālās politikas veidošanu nekā mēs, kas nācām no reģioniem. Viņi vairāk saprata, «kā jāspēlē». Mēs ļoti bieži un jāsaka joprojām ar labticīgu un godīgu pieeju reizēm saņemam smagus punus. Tā ir mūsu skola.

- Piemēram?

- Piemēram, balsojums par vietu [Saeimas] prezidijā bija sāpīgs puns. Kad izjuka frakcija No sirds Latvijai!, tad mēs godprātīgi pretendējām uz vietu prezidijā, jo tradicionāli tur atrodas pārstāvji no visām frakcijām. Līdz šim mēs tur nebijām. Tas likās tik dabiski, ka nekādu kaislību nevajadzētu būt, jo frakciju ir palicis tik, cik vietu prezidijā. Mēs nācām ar iniciatīvu, ka mums ir jāsamainās ar Kūtra kungu, jo mēs esam vienīgā frakcija, kurai nav sava pārstāvja prezidijā. Taču tad sākās… Presē parādījās, ka ZZS atbalsta šo iniciatīvu, atbalsta Vienotība un atbalsta tēvzemieši. Paiet nedēļa, un mēs šo ierosinājumu virzām Saeimas plenārsēdē, bet tad deputāti uzskatīja, ka ir par garu darba diena un to visu nevar izskatīt. Pagāja vēl viena nedēļa, un domas jau bija mainījušās. Mēs ne tā bijām nobalsojuši par Ingūnas Sudrabas atstādināšanu; mēs nebijām noņēmuši savu kandidatūru uz Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu (Jāni Ruku). Mēs nebijām izdarījuši to, ko citi vēlas, tāpēc runāt te par mazajiem brāļiem un satelītiem ir nevietā. Mūs vairs neviens neatbalstīja, izņemot Nacionālo apvienību.

- Jūs vairākkārt pieminējāt partiju Latvijas attīstībai. Tiek uzskatīts, ka viņiem ir vairāk naudas…

- …ir jau arī.

- …un bagātāki sponsori. Kā jūs sevi uzturat?

- Tādi lieli ziedotāji mums nebija pagājušo gadu, šogad mums ir nedaudz vairāk, arī paši esam ziedojuši nelielas summas, jo katram pašam jau arī ir jāpiedalās. Tur ir atšķirība, ka mēs nekad neesam piekrituši un nepiekritīsim saņemt ziedojumu par kādu konkrētu interešu realizēšanu šajā Saeimā. Mēs arī neesam koalīcijā, kur naudu dala.

- Kā ir ar partiju sponsoriem no ātro kredītu lobija?

- Mēs esam teikuši, ka ātrie kredīti ir toksiski un tie ir jālikvidē. Mums ir arī iesniegts attiecīgs priekšlikums. Neesmu Tautsaimniecības komisijā, bet mēs vienmēr esam nostājušies pret ātrajiem kredītiem, to reklamēšanu un tamlīdzīgi, jo uzskatām, ka tas ir viens no cēloņiem, kāpēc cilvēki (daļa no viņiem) atrodas ārpus Latvijas. Koalīcijai, protams, nav intereses šādus priekšlikumus atbalstīt. Kopumā esam šajā periodā likumos iesnieguši 651 priekšlikumu. No šiem priekšlikumiem daļu ir pārņēmusi koalīcija jau kā savus. Tie ir pārtapuši par koalīcijas priekšlikumiem un īstenoti, bet mēs neskaužam. Vislabāk man atmiņā palicis mūsu priekšlikums budžeta izskatīšanas laikā mūsu pirmajā gadā. Mārtiņš Bondars kāpa tribīnē un aicināja veltīt Latvijas aizsardzībai un drošībai 2% no IKP. Toreiz mūs sauca par populistiem. Ko jūs iedomājaties? Tā nekad nebūs. Ir pagājuši trīs gadi, un tagad visi ar lepnumu saka, ka mēs to darām. Mēs bijām vieni no pirmajiem, tas bija Mārtiņš Šics, kurš ierosināja samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. Toreiz tas likās neiespējami, bet tagad labs darbs, kas ir padarīts. Mēs jau toreiz uzsvērām vietējās pārtikas ražotāju prioritāti. Mums programmā ir rakstīts šis vārds - ekonomiskais patriotisms. Savējiem ir jābūt zināmām priekšrocībām.

- Līdz vēlēšanām viens no svarīgākajiem jautājumiem būs SAB vadītāja vēlēšanas.

- Frakcijā esam šo jautājumu apsprieduši, bet lēmums vēl nav pieņemts. Mums Maizīša kungam ir jautājumi. Mēs nenostājamies pret viņu, drīzāk par viņa kandidatūras tālāku atbalstīšanu, bet mums ir jautājumi par paveiktajiem darbiem, kurus varbūt mēs nezinām. Arī par tā saukto čekas maisu komisiju. Nav mums skaidrības. Tāpat par SAB darbinieku politiku, par ko mums ir šāda tāda informācija, gribētos to precizēt.

- Jūs teicāt, ka LRA kodolu veido divi spēki - Reģionu alianse un Vidzemes partija. Jaušams, ka Vidzemes partija ietur nogaidošu pozīciju.

- Mums bija pārstāvju sapulce februāra sākumā, un mēs uzrunājām [Rūjienas novada domes priekšsēdētāju] Gunti Glatkinu, kas pašreiz ir mūsu pārstāvju sapulces vadītājs, tieši par Vidzemes partiju. Tur nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas notiek saistībā ar Vidzemes partiju kopumā. Vents Armands Krauklis varbūt ir tas, kurš publiskajā telpā pasaka, ka viņam kaut kas šeit nepatīk, un viņš neapmeklē pārstāvju sapulces, konkrēti pēdējās trīs. Nu, tad ir jājautā viņam. Esmu pat aizrakstījusi vēstuli Vidzemes partijas valdei, lai viņi vēlreiz uzrunā V. A. Kraukli, lai viņš piedalās šajās pārstāvju sapulcēs, kas notiek šeit mūsu frakcijas telpās, vai arī deleģē citu pārstāvi, ja Kraukļa kungam nav pieņemams darboties kopā.

- Cik sen V. A. Krauklis nepiedalās šajās sapulcēs?

- Viņš kādas divas reizes te ir bijis, bet kopš decembra nav redzēts. Pēdējās trīs sapulces viņu gaidījām, bet pēdējā brīdī atnāk ziņa - es vēlējos, bet nevarēšu piedalīties. Rodas sajūta, ka šim cilvēkam varbūt ir kaut kas nepieņemams, bet neesmu to dzirdējusi no viņa personīgi. Esmu tikai presē lasījusi.

- Kurus politiskos spēkus uzskatāt par sev tuvākajiem, un ar kuriem sadarbības iespējas neredzat?

- Šajā brīdī mums ir paziņojums, ka mēs neejam sarakstā ar Latvijas attīstībai un Vienotību, bet tas nenozīmē, ka mēs ar šīm partijām nesadarbosimies pēc vēlēšanām. Arī šajā laikā, kad ejam uz vēlēšanām, mums jau nav jākaro. Mums katram ir sava platforma. Pēc vēlēšanām, kad būs redzams, kas tad ir ievēlēts, tad arī redzēsim. Tas elektorāts, kas ir Saskaņai, varbūt nav tas mūsu ceļš, kurš mums būtu pieņemams, bet pārējie… mēs neredzam problēmas sadarboties.

- Jūs pati nākat no Kurzemes. Kāda veidojas situācija Liepājā, jo pēc pašvaldību vēlēšanām Uldis Sesks noslēdza vienošanos ar Jāni Vilnīti par to, ka paliks par Liepājas mēru līdz Saeimas vēlēšanām un tad atdos amatu Vilnītim. Kā tas atspoguļosies uz LRA sarakstu Kurzemē?

- Saskaņā ar vienošanās, par ko Uldis Sesks paziņoja presē, pēc Saeimas vēlēšanām Jānis Vilnītis pārņem Liepājas domes vadību, bet, ziniet, man ir tādas iekšējas šaubas. Diez vai tas tā notiks. Mana aizdomīguma pamatā ir tas, ko redzu politikā. Kaut vai ar to pašu prezidija pārvēlēšanu. Lielu atbalstu sākumā un beigās pilnīgu mīnusu ievelkot. Man ir nelabas aizdomas, ka tur vēl ir daudz nezināmo. Tiek veidota vide, kurā varbūt vairs ne pats Uldis Sesks to paziņos, bet būs cilvēki, kas teiks - mums vajag, lai Sesks paliek. Tas nekas, ka ir tāda vienošanās. Lai Dievs dod, ka manas šaubas nepiepildās.

- Precizēsim. Saraksti ir jāiesniedz iepriekš. Vilnītis būs sarakstā?

- Šobrīd situācija ir šāda. Jānis Vilnītis saskaņā ar vienošanos ir gatavs pārņemt Liepājas domes vadību. Līdz ar to viņš varētu arī sarakstā nebūt. Ja mēs godprātīgi, kā esam to darījuši, pildām savus vīru solījumus viens pret otru, kā tas bija Liepājā… Tas nebija vienkārši, jo patiesībā Vilnītis ar mūsu deputātiem varēja izšķirt šo [Seska] būt vai nebūt. Domāju, ka viņš rīkojās pareizi un Liepāja ar to tikai iegūs [ejot koalīcijā ar Sesku, nevis Saskaņu]. Vilnītis jau otro periodu pretendē uz šo amatu, un viņam būtu jādod šī iespēja. Politikā gan viss ir iespējams, kā man tagad arvien vairāk kļūst redzams. Ja tā notiks [Sesks vienošanos nepildīs], tad būs jādomā. Jautājums, vai Vilnītis pats to vēlas [startēt Saeimas vēlēšanās]? Uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām viņš atteicās startēt, jo uzskatīja, ka savu darbu velta tieši Liepājai, un to godprātīgi darīja.

- Vai redzat iespēju kā LRA un frakcijas vadītājai startēt ar pirmo numuru Rīgā?

- Rīga ir ļoti nozīmīga, un daudzas partijas to uzskata par svarīgāko, bet es noteikti neiešu Rīgas sarakstā tāpēc, ka nāku no Skrundas, tur dzīvoju un tur būs manas mājas arī turpmāk. Neatkarīgi - vai tas būs darbs Saeimā, vai kāds cits darbs. Ja es startēšu, tad no Kurzemes saraksta. Tā kā šobrīd mums ir visu potenciālo deputātu kandidātu apzināšana, tad reģionālie sarakstu līderi vēl tikai iezīmējas. Iespējams, ka parādās jauni, ieinteresēti cilvēki, kuri vēlas sevi realizēt politikā. Man nav problēmas palikt otrajai vai trešajai sarakstā. Nav mans pašmērķis būt šeit vienīgajai.