Lielbritānija vēlreiz apliecina draudzību ar Latviju
 
UZSLAVAS NEŽĒLO. Lielbritānijas Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džons Berkovs ne tikai pauda draudzības apliecinājumus Latvijai, bet sirsnīgi uzslavēja mūsu tenisisti Jeļenu Ostapenko, kura Latvijas vēstnieces pienākumus pildot ne sliktāk par pieredzējušiem diplomātiem ©Foto: SAEIMA.LV

Neraugoties uz to, ka Lielbritānija pamet Eiropas Savienību, tās divpusējās attiecības ar Latviju nemainīsies. Lielvalsts apņēmusies turpināt uzsākto sadarbības kursu arī aizsardzības jautājumos. Šādu vēstījumu parlamenta ārlietu speciālisti saklausījuši Lielbritānijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Džona Berkova ceturtdienas runā Saeimā.

«Svarīgākais ir tas, ka, Lielbritānijai aizejot no Eiropas Savienības, mūsu attiecības un apņemšanās ārpolitikas un sankciju jautājumos nemainīsies. Viņš arī vēlreiz uzsvēra mūsu divpusējo attiecību nozīmīgumu,» Dž. Berkova teiktā svarīgākos aspektus iezīmē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols.

«Viņš stāstīja par attiecībām starp Latviju un Lielbritāniju, par to, ka tās turpināsies arī pēc Brexit, un tas nozīmē, ka Lielbritānija Latviju militāri atbalstīs arī nākotnē,» līdzīgu vēstījumu Dž. Berkova runā saklausījis arī Ārlietu komisijā strādājošais Atis Lejiņš. Jautāts, kādēļ, pēc viņa domām, augstais viesis praktiski nepieskārās Brexit sekām, kas skars arī mūsu valstspiederīgos, A. Lejiņš atzina, ka viesim nebūtu prātīgi runāt par «lielāko klizmu».

Starpvalstu attiecību un doto solījumu pildīšanu Dž. Berkovs gan nesolīja tiešā tekstā. «Vēlos izteikt cerību un ticību, ka 2918. gadā tā brīža apmēram 250 locekļu Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, nu, es noteikti tas nebūšu, bet viņš noteikti būs šeit, lai sveiktu Latviju tās tūkstošajā neatkarības gadā,» godprātīgu attiecību saglabāšanas solījumu diplomātiski ietērpa Dž. Berkovs.

Lielbritānijas Pārstāvju palātas priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka Latvijas valsts un tautas brīvība ir lakmusa tests, kas parāda, cik brīva vai nebrīva ir visa Eiropa.

«Pagājušā gadsimta vēsture ļauj izdarīt šādu secinājumu: Latvijas valsts un tautas brīvība vai nebrīve ir lakmusa tests, kas pierāda, cik brīva vai nebrīva ir visa Eiropa. Tā ir jūsu valsts centrālā nozīme, un jūs nedrīkstiet to novērtēt par zemu. Vēlos vēl vairāk precizēt un izteikties vēl skaidrāk: ja Latvija nav brīva, tad nav iespējama arī pilnībā brīva Eiropa. Tā būtu vairāk nekā nepilnīga. Tā būtu bezjēdzīga. Ja tādas institūcijas kā jūsu lieliskā Saeima nespētu darboties šeit, tad, patiesību sakot, ikviens no mums jebkur uz mūsu kopējās planētas būtu ievainojams,» vēlreiz apliecinot Lielbritānijas apņemšanos pildīt NATO saistības, uzsvēra Dž. Berkovs.

Viņš arī izmantoja izdevību, lai atgādinātu, ka Lielbritānija bija pirmā, kas 1918. gada novembrī atzina jauno Latvijas Republiku. «Mēs 1921. gadā izteicām tai oficiālu atbalstu un 1940. gadā to atjaunojām, mēs nekad ne uz brīdi nākamo piecu gadu desmitu laikā neatzinām padomju režīma īstenoto Latvijas apspiešanu un bijām viena no pirmajām valstīm, kas šeit 1991. gadā no jauna atvēra savu vēstniecību,» teica politiķis, kura ieskatu vēsturē Saeimas deputāti sveica ar aplausiem.

Lielbritānijas Pārstāvju palātas priekšsēdētājs norādīja, ka tie ir ne tikai interesanti vēstures fakti, bet arī daļa no nezūdošu, būtisku un unikālu mūsu valstu savstarpējām attiecībām.

«Drosme un upurēšanās šīs attiecības ir darījusi vēl ciešākas - no tām dienām Liepājā, kad tika apsargāts kuģis Saratov, uz kura klāja atradās Kārļa Ulmaņa pagaidu valdība, un no 1919. gada oktobrī Rīgas aizstāvēšanas laikā traģiski sašautā karakuģa HMS Dragon apkalpes centieniem līdz 1940. gadam, kad toreizējam Latvijas vēstniekam Londonā Kārlim Zariņam tika piešķirts ārkārtas statuss, kas viņam ļāva Rietumeiropā pārstāvēt Latvijas tautu iebrukuma, okupācijas un apspiestības šausmu laikā,» Lielbritānijas lomu Latvijas vēsturei svarīgos procesos iezīmēja Dž. Berkovs.