"Ofšoru" problēmu atzīst – risinājuma pagaidām nav
©Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency

Brāķu novēršanai Saeimā atgrieztajam likumprojektam, kura mērķis ir publiskajos iepirkumos liegt piedalīties ofšoru kompānijām un Latvijas uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir ofšori, ir nepieciešama pārdomātāka redakcija, taču pagaidām nevienam nav skaidrs, kādai tai jābūt.

Ar šādu ierosinājumu, trešajā lasījumā skatot publisko iepirkumu likumu, klajā nāca Nacionālā apvienība, un, kaut arī koalīcijas partneri šim labi domātajam priekšlikumam iebilda, tas tika apstiprināts, opozīcijai piepalīdzot idejas autoriem.

«Tas bija pārdomāts, nevis impulsīvs solis,» saka Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš likumprojekta atbalstīšanu skaidro ar varbūtību, ka var izveidoties situācija, ka kāds ofšora īpašnieks vienlaikus ir arī amatpersona, kas gatavo iepirkuma procedūru.

Taču Nacionālās apvienības labi domātais likumprojekts var radīt sekas ar negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Uz to, likumprojektu nosūtot atkārtotai caurskatīšanai, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ieguldot ES fondu līdzekļus 2014.-2020. gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildu ieņēmumus,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents. Proti, ja tiks veikts publiskais iepirkums ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, no kura izslēgs kādu ārzonā reģistrētu pretendentu, bet tas šo lēmumu pārsūdzēs un uzvarēs, saskaņā ar ES pastāvošo kārtību valsts no ES fondiem daļu pašas ieguldīto līdzekļu atgūt nevarēs.

Ņemot vērā šo argumentāciju, savu atbalstu priekšlikumam liedza Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), šādi no koalīcijas partnera izpelnoties skaļus pārmetumus par izdabāšanu ofšoros savas bagātības slēpjošiem miljonāriem.

Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esošais Ints Dālderis uzsver, ka šādi pārmetumi ir nepamatoti un Vienotība rūpīgi strādās pie juridiski korekta priekšlikuma izstrādāšanas.

«Par to vēl neviens līdz galam pateikt nevar, bet ir jāsaprot, kas ir darāms legālajā ietvarā, ko nosaka Eiropas Savienība. Šonedēļ par to frakcijā runāsim,» saka politiķis un uzsver, ka ļoti svarīgi ir precīzi definēt, kas ir ofšors, jo atsevišķas ES valstis un to teritorijas var tikt pielīdzinātas ārzonām, bet to liedz ES pastāvošā kārtība. Viens no politiķa piedāvātajiem variantiem embargo aicina noteikt trešajām valstīm un to teritorijām, kas atzīstamas par ārzonām, bet ES dalībvalstīm izstrādāt ļoti precīzu definīciju.

Pārmetumus par izdabāšanu nodokļu slēpējiem ārzonās noraida arī ZZS Saeimas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Arī viņa vadītajai frakcijai pagaidām vēl nav juridiski korektu priekšlikumu kļūdas novēršanai, taču politiķis sola, ka frakcija strādās, lai tādus atrastu.

Saskaņā ar Nacionālās apvienības priekšlikumu publiskā iepirkuma pasūtītājam - valstij vai pašvaldībai - būtu tiesības no iepirkuma procedūras izslēgt Latvijā reģistrētu pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Tāpat no iepirkuma procedūras izslēgtu kandidātu vai pretendentu, ja tas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis nosacījums attieksies arī uz mazākiem iepirkumiem, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

Kandidāts vai pretendents tiktu izslēgts no dalības procedūrā arī tad, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.



 
Komentāri Skatīt