Politika: Krievija pamatīgi kritizē Latviju par šogad izsludinātu likumu 36 komentāri
 
Politika

Krievija pamatīgi kritizē Latviju par šogad izsludinātu likumu

 
EPA/ SCANPIX

Likuma par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu izsludināšana nopietni ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Marija Zaharova.

"Oficiālās Rīgas plānotais kurss pārrakstīt vēsturi diemžēl mums jau ir labi zināms," paziņojumā Krievijas ĀM mājaslapā norāda Zaharova, paužot, ka Latvijas politiskā vadība, "ciniski aizskar atmiņu tiem 150 000 padomju karavīru, kuri varonīgi atdeva savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu, faktiski izlīdzina Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, pielīdzinot šiem cilvēkiem nacistiskās Vācijas pusē karojošos".

Viņa paudusi pārliecību, ka likums ievieš vēl lielāku sabiedrības dalījumu, spēlējot par labu spēkiem, kas ieinteresēti kurināt ksenofobisku attieksmi un etnisku naidu Latvijas sabiedrībā. Zaharova izteikusi izbrīnu par "zaimojošo tiesību aktu", piebilstot, ka "atklātā ņirgāšanās par Otrā pasaules kara gaitu un tā rezultātiem ir pilnīgi nepieņemama un nopietni ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības".

Krievijas ĀM preses sekretāre arī atgādināja, ka Krievija aicina ANO, EDSO un Eiropas Padomi sniegt šādam Latvijas varas iestāžu solim attiecīgu novērtējumu.

Jau ziņots, ka partijas "Saskaņa" Saeimas frakcija aicināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni šo likumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, jo iebilst pret to, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu paredzēts piešķirt tikai daļai Latvijas pilsoņu atkarībā no pilsonības iegūšanas veida un laika. Politiskā spēka ieskatā, veidosies situācija, ka kara veterāna statusu faktiski nevarēs iegūt šī kara uzvarētāji.

Valsts prezidents tomēr 4.janvārī likumu izsludināja.

Likuma veidotāji norādījuši, ka tā mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri šā kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, kā arī veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.

Saskaņā ar jauno likumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks atzīti cīņā pret PSRS un nacistisko Vāciju piedalījušies regulāro militāro vienību pārstāvji - pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri bija legāli iebraukuši Latvijā un minētajā datumā bija valsts pastāvīgie iedzīvotāji. Tāpat par kara dalībniekiem tiks atzīti pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri minētajā datumā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību.

Lai minētās personas varētu saņemt kara dalībnieka statusu, uz viņām nedrīkstēs attiekties kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīs personas un viņu ģimenes locekļus, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS. Tāpat par kara dalībniekiem neatzīs nacistiskās Vācijas nacionālsociālistiskās partijas vai tās paramilitārās struktūras un šī režīma slepenpolicijas un drošības dienesta darbiniekus. Tāpat šāds statuss netiks piešķirts PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, izņemot plānošanas un finanšu un administratīvi saimniecisko struktūrvienību dalībniekus.

Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme. Reizē noteikts, ka pašvaldības būs tiesīgas lemt par sociālo garantiju noteikšanu kara dalībniekiem un atbilstoši savam budžetam piešķirt viņiem pabalstus un atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Tāpat vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome Latvijas Saeimas pieņemto likumu nodēvējusi par zaimojošu, jo tajā nacistiskās Vācijas pusē karojušie pielīdzināti padomju pusē karojušajiem, un aicinājusi Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentus šo likumu nosodīt.

Komentāri [36]
#
Adolfs 11.janvāris 2018 16:22 atbildēt
Zaharova ej nodirsies....slimà frigìdà kuce
 
#
lapa 11.janvāris 2018 14:15 atbildēt
peld kugi un lido lidmasinas , un viss gar saimas logiem , tauta neko tadu neredz.
 
#
kaskabatis 11.janvāris 2018 13:46 atbildēt
2. pasaules kara veterāni jau nav vairs aktuāla problēma. Lai piedalītos kara pašā astītē -1945. gadā, bija jābūt vismaz 18 gadus vecam, tātad dzīmušam 1927. gadā. Tiem cilvēkiem šōbrīd ir 90 gadi. Cik daudz tādu vispār ir?
 
#
Reņka 11.janvāris 2018 13:37 atbildēt
Kāpēc Latvijā un ES nekritizē Krieviju par Staļina Nāves nometņu sargu nesodīšanu??!!
 
#
Raimonds » Reņka 11.janvāris 2018 13:50 atbildēt
Bet kāpēc tu katru komentāru raksti ar citu niku?
 
#
Raimonds » Reņka 11.janvāris 2018 13:56 atbildēt
Un vēlreiz tev saku .. palasi tak drusku vēsturi... un tad redzēsi, ka Krievija kā patstāvīga valsts bija līdz 1922 gadam ... un tikai 1991 gadā ... reizē ar Latviju, atjaunoja savu neatkarību.
Bet kurā gadā bija Staļina nāves nometnes? ...
Tev galvā gan vēsturē ... gan ciparos ir putra ar kāpostiem ... :)
 
#
ANO konvencijas 11.janvāris 2018 12:48 atbildēt
ANO aicinaas izvakt krievijai savus kolonistus rekordtempos,jo 4. maija perversijai nebija un nav tiesibu legalizet smagus noziegumus pret cilveci,vai tas butu holokosts vai zveriskaa LV kolonizacija...?nepilsonu statuss ir nekas cits kaa terorisms pret latvieshu tautu?
 
#
Raimonds » ANO konvencijas 11.janvāris 2018 13:21 atbildēt
Lūdzu citē šo ANO konvenciju. Bet tu to nevarēsi ... jo tādas vispār nav.
 
Skatīt visus 36 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers