Krievija pamatīgi kritizē Latviju par šogad izsludinātu likumu
 
©EPA/ SCANPIX

Likuma par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu izsludināšana nopietni ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Marija Zaharova.

"Oficiālās Rīgas plānotais kurss pārrakstīt vēsturi diemžēl mums jau ir labi zināms," paziņojumā Krievijas ĀM mājaslapā norāda Zaharova, paužot, ka Latvijas politiskā vadība, "ciniski aizskar atmiņu tiem 150 000 padomju karavīru, kuri varonīgi atdeva savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu, faktiski izlīdzina Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, pielīdzinot šiem cilvēkiem nacistiskās Vācijas pusē karojošos".

Viņa paudusi pārliecību, ka likums ievieš vēl lielāku sabiedrības dalījumu, spēlējot par labu spēkiem, kas ieinteresēti kurināt ksenofobisku attieksmi un etnisku naidu Latvijas sabiedrībā. Zaharova izteikusi izbrīnu par "zaimojošo tiesību aktu", piebilstot, ka "atklātā ņirgāšanās par Otrā pasaules kara gaitu un tā rezultātiem ir pilnīgi nepieņemama un nopietni ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības".

Krievijas ĀM preses sekretāre arī atgādināja, ka Krievija aicina ANO, EDSO un Eiropas Padomi sniegt šādam Latvijas varas iestāžu solim attiecīgu novērtējumu.

Jau ziņots, ka partijas "Saskaņa" Saeimas frakcija aicināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni šo likumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, jo iebilst pret to, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu paredzēts piešķirt tikai daļai Latvijas pilsoņu atkarībā no pilsonības iegūšanas veida un laika. Politiskā spēka ieskatā, veidosies situācija, ka kara veterāna statusu faktiski nevarēs iegūt šī kara uzvarētāji.

Valsts prezidents tomēr 4.janvārī likumu izsludināja.

Likuma veidotāji norādījuši, ka tā mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri šā kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, kā arī veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.

Saskaņā ar jauno likumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks atzīti cīņā pret PSRS un nacistisko Vāciju piedalījušies regulāro militāro vienību pārstāvji - pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri bija legāli iebraukuši Latvijā un minētajā datumā bija valsts pastāvīgie iedzīvotāji. Tāpat par kara dalībniekiem tiks atzīti pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri minētajā datumā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību.

Lai minētās personas varētu saņemt kara dalībnieka statusu, uz viņām nedrīkstēs attiekties kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīs personas un viņu ģimenes locekļus, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS. Tāpat par kara dalībniekiem neatzīs nacistiskās Vācijas nacionālsociālistiskās partijas vai tās paramilitārās struktūras un šī režīma slepenpolicijas un drošības dienesta darbiniekus. Tāpat šāds statuss netiks piešķirts PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, izņemot plānošanas un finanšu un administratīvi saimniecisko struktūrvienību dalībniekus.

Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme. Reizē noteikts, ka pašvaldības būs tiesīgas lemt par sociālo garantiju noteikšanu kara dalībniekiem un atbilstoši savam budžetam piešķirt viņiem pabalstus un atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Tāpat vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome Latvijas Saeimas pieņemto likumu nodēvējusi par zaimojošu, jo tajā nacistiskās Vācijas pusē karojušie pielīdzināti padomju pusē karojušajiem, un aicinājusi Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentus šo likumu nosodīt.