Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Politika

"Saskaņa" Saeimas vēlēšanām vēlas sabiedrotos

VEKTORS NEMAINĪGS. Saskaņas priekšsēdētājs Nils Ušakovs apliecina, ka partija, par spīti lauztajam līgumam ar Vienoto Krieviju, attieksmi pret kaimiņvalsti nemainīs. Tā joprojām būs draudzīga. Savukārt Jānis Urbanovičs nākamajām vēlēšanām ir gatavs meklēt sabiedrotos reğionālajās partijās © F64

Saeimas vēlēšanās vairākkārt labākos rezultātus sasniegusī, bet opozīcijā vienmēr atstātā Saskaņa uz 13. Saeimas vēlēšanām varētu piesaistīt reģionālos partnerus. Šādu vēlmi paudis partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Partijas līderi Nilu Ušakovu šī iniciatīva nesajūsmina, un tas nav vienīgais jautājums, kas Saskaņā rada iekšēju spriedzi.

Sestdien notikušajā Saskaņas 8. kongresā J. Urbanovičs, uzrunājot kongresa dalībniekus, atklāja, ka saskaņā ar viņa redzējumu partijai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām vajadzētu meklēt sabiedrotos reģionos. «Skatīties, kur ir līdzīgi domājošie, veidot priekšvēlēšanu koalīcijas ar mums līdzīgi domājošiem, kaut arī mūs kritizējošiem,» no tribīnes teica J. Urbanovičs.

Neatkarīgajai politiķis paskaidroja, ka ar šo iniciatīvu viņš vēlētos dot platformu līdzīgi domājošajām mazajām reģionālajām partijām, kurām bez spēcīga sabiedrotā nav izredžu pārsniegt piecu procentu barjeru. Turklāt šādā sadarbībā Saskaņa varētu pierādīt saviem potenciālajiem partneriem, ka tā nav tik ļauna, kā to postulē politiskie konkurenti. Jautāts, vai arī partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs atbalsta šo iniciatīvu, J. Urbaoničs atteica: «Viņš man aplaudēja.» Neoficiāla informācija gan liecina, ka N. Ušakovs domu par sadarbības partneru nepieciešamību neuztver nopietni.

Savukārt politologs Ivars Ījabs ir pārliecināts, ka J. Urbanovičam padomā jau ir kaut kas konkrēts. «Tas vien, ka viņš kaut ko šādu saka, nozīmē, ka viņam ir kaut kas konkrēts padomā, kāda konkrēta partija. Tādas lietas nejauši nesaka. Bet kas tas varētu būt - vien dievs to zina. Man grūti pateikt kādu politisko spēku, kas vēlētos ar viņiem sadarboties,» saka politologs.

Ja šajā ziņā Saskaņas līderu viedokļi nesaskan, tad citos partijas attīstības virzienos viņu vīzijas ir unisonā.

Spēcīgu rezonansi nesen sabiedrībā izraisīja N. Ušakova paziņojums, ka Saskaņas sadarbības līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija vairs nav spēkā. Taču partijas kongresā N. Ušakovs, kas atkal tika pārvēlēts organizācijas priekšsēdētāja amatā, uzsvēra, ka Saskaņai vienmēr bijušas labas attiecības ar Krieviju un tādas tā vēlas saglabāt arī turpmāk, jo tas esot visas Latvijas interesēs. Daudz diplomātiskākā, taču nepārprotamā formā šī Saskaņas darbības vektora saglabāšanu uzsvēra arī J. Urbanovičs, kas savā uzrunā apliecināja, ka Saskaņa ārpolitiku neatstās novārtā.

To, ka, neraugoties uz līguma ar Vienoto Krieviju laušanu, Saskaņa turpinās pozicionēties kā krievvalodīgo intereses pārstāvošs politiskais spēks, kongresā apliecināja arī tas, ka, sākot uzrunas daļu par izglītības reformu, kas cita starpā paredz arī krievvalodīgo vidusskolu programmas pāriešanu tikai uz valsts valodu, N. Ušakovs runāja krieviski. Šajā runas daļā politiķis uzsvēra, ka Saskaņa kategoriski nostājas pret nacionālo minoritāšu skolu slēgšanu, un sūdzējās, ka daudzu labēji centrisko politiķu izteicieni šajā jautājumā ir krievvalodīgos aizskaroši.

Taču ar draudzīgo attieksmi pret Krieviju un krievvalodīgo interešu aizstāvēšanu nepietiek, lai Saskaņā saglabātu saskaņu. Jau pēc paziņojuma par līguma ar Krievijā valdošās partijas laušanu Saskaņā un to atbalstošajā elektorātā sāka vibrēt neapmierināti toņi.

Tos lieliski sajutis arī no šīs partijas saraksta Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins, kurš sevi pozicionē gan kā Saskaņas biedru, gan kā Eiropas Sociālistu partijas, par kuras oficiālu biedru mēneša sākumā kļuva Saskaņa, individuālo biedru. A. Mamikins ļoti vēlējās uzstāties Saskaņas kongresā ar runu, taču šāda iespēja viņam netika dota. J. Urbanovičs jau iepriekš apliecinājis, ka S. Mamikinam nākamajās vēlēšanās nebūs iespējas izmantot Saskaņas platformu, jo viņš pārlieku attālinājies no šīs partijas ideāliem un, pietuvinoties Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai, kļuvis pārāk kreiss. Savukārt pats A. Mamikins atklātajā vēstulē Saskaņas biedriem sūdzas, ka viņam kongresā netiek dots vārds, un pauž bažas, ka Saskaņa attālinās no saviem principiem un nodod krievvalodīgo kopienas intereses.

Kaut arī A. Mamikina apgalvojumi, ka viņš ir gan Saskaņas, gan Eiropas Sociālistu partijas biedrs, neatbilst patiesībai - to apliecina J. Urbanovičs -, ir zināms, ka arī īsteno Saskaņas biedru vidū ir tādi, kas nav apmierināti ar, viņuprāt, savas partijas novēršanos no krievvalodīgajiem.