Gan kritizētā, gan slavētā, bet kopumā kopš neatkarības atgūšanas sabiedrībā visaugstāk vērtētā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 80. dzimšanas dienu.
Par Valsts prezidenti V. Vīķe-Freiberga kļuva 1999. gadā - gadu pirms atgriešanās no trimdas etniskajā dzimtenē, kur vadīja Latvijas institūtu. Šajā amatā plašākā sabiedrībā viņa nebija pazīstama, un, kad, Saeimai nespējot vienoties par jauna prezidenta kandidatūru, ar viņu kā kompromisa, bezpartejisku figūru iepazīstināja Saeimu, daudzi notiekošā vērotāji par viņu gandrīz neko nebija dzirdējuši. Jau krietni vēlāk tika spriests, ka V. Vīķes-Freibergas kandidatūra tika izvirzīta ar cerību, ka politiskie spēki spēs viņu kontrolēt, taču nākamie prezidentūras divu termiņu gadi daudzējādā ziņā apliecināja pretējo.
VĒRIENĪGAS SVINĪBAS Latvijas darba kārtībā ienāca Vairas VīķesFreibergas prezidentūras laikā. V. Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu / Foto no Mediju nama arhīva
Prezidentūras laikā V. Vīķe-Freiberga Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodeva 35 likumprojektus, tajā skaitā likumu Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu, kurā Saeima bija iestrādājusi beznosacījumu čekas maisu atvēršanu. Var uzskatīt, ka tikai viņas iniciatīvas dēļ tapa norma, ka pirms maisu atvēršanas jāizstrādā zinātniski pamatota sistēma, kas palīdzētu skaidrot VDK kartotēkās esošo cilvēku iesaistes līmeni okupācijas varas drošības iestādē. Prezidentūras laikā viņa nāca klajā arī ar astoņām likumdošanas iniciatīvām, no kurām vērienīgākā skāra Valsts prezidenta kandidatūru izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību.
Šo aktivitāšu dēļ nākamajiem prezidentiem reizēm nācās piedzīvot pilsoniskās sabiedrības kritiku par kūtro un neieinteresēto darbību valsts attīstības stūrēšanā.
Taču plašāko ievērību līdz ar kritiku par neieinteresētību valsts iekšpolitikā V. Vīķe-Freiberga guva, darbojoties starptautiskajā arēnā. Šajā sfērā viņai lieti noderēja trimdā gūtās valodas zināšanas. Ekspertu vidū tiek uzskatīts, ka V. Vīķe-Freiberga ar savu enerģisko darbību paātrināja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tiesa, daudziem šķita, ka viņa ir pārāk proamerikāniski orientēta, un viņas stingrais atbalsts ASV politikai Irākā neapmierināto murdēšanu padarīja tikai skaļāku.
Tuvojoties otrās prezidentūras beigām, neapmierināto ar V. Vīķes-Freibergas darbību atsevišķos virzienos balsis kļuva skaļākas. Arī pašai prezidentei reizēm misējās nonākt divdomīgās situācijās. Piemēram, otrās prezidentūras laikā kļuva zināms, ka V. Vīķes-Freibergas vīrs aizdomīgā kārtā par ārkārtīgi zemu cenu ieguvis nomas tiesības zemei Jūrmalā. Savukārt jau vairākus gadus pēc prezidentūras beigām daļu sabiedrības satrauca veids, kā, apejot ierasto kārtību, viņa ieguva kapavietu Rīgas Meža kapos.
VĒL TUVĀK VARAS OLIMPAM. V. Vīķe-Freiberga daudzus pārsteidza, kad ASV prezidentu Džordžu Bušu steidza sveikt ar ierašanos Latvijā, neļaujot viņam pat spert kāju uz mūsu zemes. Prezidentūras laikā viņai tika pārmests pārliecīgs proamerikāniskums / Foto no Mediju nama arhīva
Tomēr, neraugoties uz to, V. Vīķe-Freiberga joprojām tiek uzskatīta par labāko prezidentu kopš valsts neatkarības atgūšanas. Prezidentūras laikā viņas popularitātes reitings svārstījās no 70 līdz 85%.
V. Vīķes-Freibergas sniegums augstu novērtēts arī starptautiskajā arēnā. 2005. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans nosauca viņu par vienu no pasaules līderiem un minēja kā vienu no iespējamām kandidatūrām ANO ģenerālsekretāra amatam pēc K. Anana vadīšanas termiņa beigām. 2006. gada 16. septembrī Latvija, Lietuva un Igaunija izvirzīja V. Vīķes-Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam. Viņas kandidatūru neatbalstīja ANO Drošības padomes valstis Ķīna un Krievija, un prezidente savu kandidatūru atsauca vēl pirms galējā balsojuma.
