Politika: Valsts prezidenta amatam Latvijā 95.jubileja. Kā vērtējam līdzšinējos prezidentus? 43 komentāri
 
Politika

Valsts prezidenta amatam Latvijā 95.jubileja. Kā vērtējam līdzšinējos prezidentus?

 
LABĀKĀ STARP LĪDZVĒRTĪGAJIEM. Kopš neatkarīgajā Latvijā izveidota Valsts prezidenta institūcija, pagājuši 95 gadi. Šajā laikā šo augstāko amatu Saeima uzticējusi astoņiem politiķiem – četriem pirms Otrā pasaules kara un pieciem pēc neatkarības atgūšanas. Pēdējie šo institūciju tautas acīs noturējuši gana augstā godā, bet lielākos nopelnus tajā eksperti piedēvē Vairai Vīķei-Freibergai. / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Kopš neatkarīgajā Latvijā izveidota Valsts prezidenta institūcija, pagājuši 95 gadi. Šajā laikā šo augstāko amatu Saeima uzticējusi astoņiem politiķiem – četriem pirms Otrā pasaules kara un pieciem pēc neatkarības atgūšanas. Pēdējie šo institūciju tautas acīs noturējuši gana augstā godā, bet lielākos nopelnus tajā eksperti piedēvē Vairai Vīķei-Freibergai.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS apkopoto informāciju, Valsts prezidenta institūcija pēc mācību iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem bauda trešo augstāko Latvijas iedzīvotāju uzticību - tai pērnā gala nogalē uzticējās aptuveni 57% iedzīvotāju.

Šis rādītājs pēdējo sešu gadu laikā vērā ņemami svārstījies. Piemēram, Raimonda Vējoņa prezidentūras pirmajos mēnešos viņam uzticējās 65% iedzīvotāju, kas ir augstākais uzticības reitings, kopš SKDS sadarbībā ar Neatkarīgo veic sabiedrības attieksmes mērījumus, bet zemākais ir Andrim Bērziņam 2012. gada rudenī - viņa prezidentūras otrā gada sākumā. Tomēr, neraugoties uz šīm sabiedriskās domas svārstībām, prezidenti kopš 2010. gada nekad nav bijuši populārāki par armiju vai izglītības iestādēm.

Iespējams, tas saistīts ar to, ka SKDS un Neatkarīgās kopīgi veiktie pētījumi neiekļauj to laika periodu, kurā divus termiņus pēc kārtas Latvijas Valsts prezidente bija V. Vīķe-Freiberga, kuru par spilgtāko prezidentu kopš neatkarības atgūšanas atzina visi Neatkarīgās aptaujātie eksperti.

«Kopš neatkarības atgūšanas ir viena spilgta personība, pēc kuras visi vīriešu kārtas pārstāvji ir bāli. Tā ir V. Vīķe-Freiberga. Viņa bija spēcīga personība savā vietā ar patstāvīgu domu, kas ne visiem bijusi pieņemama, ar patstāvīgu rīcību, kas arī ne visiem pieņemama. Bet neviens cits prezidents nav pratis iedvest cilvēkos vēlmi ticēt sev, jo vārdi «mēs esam stipri, mēs esam vareni» tika atrasti īstā laikā un īstā vietā. Tā ir liela prasme - iedvesmot cilvēkus, ne tikai kaut ko solīt,» ir pārliecināta Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse.

Ekrānšāviņš no avīzes

Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas nodaļas vadītāja Iveta Reinholde ir pārliecināta, ka spilgtāka prezidenta par V. Vīķi-Freibergu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nav bijis. Viņai vislabāk piestāvot laikā, kad sievietei politikā nokļūt prezidenta amatā nebija iespējams, radies jēdziens valstsvīrs.

«Tā ir persona, kas strādā valsts interešu labā, pauž šīs valsts intereses un pat kaut kādā veidā rada notikumus, no kuriem valsts patiešām ir ieguvēja [..] Viņa bija prezidente kritiskajā momentā, kad bija jāizšķiras par dalību starptautiskajās organizācijās,» savu nomināciju izvirza I. Reinholde.

«Domāju, ka tas ir acīmredzams, viņa bija spilgtākā, kas, atrodoties savā amatā, atstājusi vislielāko iespaidu,» V. Vīķes-Freibergas ieguldījumu prezidentūras institūcijas attīstībā neminstinoties atzīst arī Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere.

Vērtējot starpkaru perioda Latvijas prezidentus, ekspertu viedoklis nedaudz atšķiras. Vairākums uzskata, ka spilgtākā prezidenta gods būdu atvēlams pirmajam Latvijas prezidentam Jānim Čakstem, kurš amatā tika apstiprināts 1922. gada 14. novembrī.

«Čakste darbojās ļoti sarežģītā laikā, kad valsts bija ļoti jauna un bija svarīgi radīt ticību Latvijas valstij, ka tā ir dzīvotspējīga un cienīga ieņemt vietu citu valstu starpā,» saka D. Bleiere. J. Čakstes nopelnus Latvijas nācijvalsts veidošanā uzsver arī I. Reinholde.

Citās domās ir I. Kreituse, kura uzskata, J. Čakste nepamatoti aizēnojis Gustavu Zemgalu, kurš, stājoties J. Čakstes vietā, prezidenta pienākumus uzņēmās laikā, kad neviens nevēlējās kļūt par prezidentu.

«Viņš uzņēmās atbildību un piekrita būt par prezidentu, kad neviens nevarēja atrast tādu. Viņš arī bija pirmais, kas Latvijā pieņēma karali un izdarīja to godam - Zviedrijas karali. Ar šīm divām lietām esam viņu piemirsuši,» saka I. Kreituse.

To, ka prezidentus nevajadzētu savā starpā salīdzināt, jo viņiem visiem valsts vēstures veidošanā bijusi tikai tiem paredzēta īpaša loma, uzsver Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš kopš neatkarības atgūšanas strādājis visos Saeimas sasaukumos un piedalījies visu prezidentu vēlēšanās, un reiz pat pats bijis šī amata kandidāts.

«Visi prezidenti kopš neatkarības atjaunošanas iegājuši vēsturē. Katrs no viņiem ievēlēts it kā nejauši, bet ar laiku viņi veikuši kaut kādas likumsakarīgas darbības. Ulmanis ar savu uzvārdu nesa to simbolismu, arī pārējiem bijusi īpaša nozīme valsts attīstībā. Gan pirms, gan pēc kara Saeimas vienmēr centušās ievēlēt kādu, kas mazāk dominēs, politiķi negrib ievēlēt spilgtus līderus, bet ne vienmēr viņiem tas izdodas,» teic deputāts.

Komentāri [43]
#
Apmierinātais 15.novembris 2017 20:46 atbildēt
Piedodiet, bet vai mums tiešām ir bijuši prezidenti, es zinu tikai vienu, Kārli Ulmani.
 
#
Yes 15.novembris 2017 13:31 atbildēt
Kārli Ulmani līdz šim nav pārspējis neviens no viņiem. Arī tāpēc, ka Satversme ierobežo prezidenta tiesības līdz reprezentatīvām. K.U. ņēma tiesības pats, un tauta viņu atbalstīja. Kaut ko līdzīgu mēģināja darīt Zatlers, bet viņa "28. maija maijpuķīšu apvērsums" tapa par izsmieklu. VVF sačakarēja Valodu likumu un niecināja savus priekšgājējus. Guntis U. par sevi teica - no tevis jau neprasa daudz, un ne Latvijas ceļš, ne Tautas partija, kā no LZS nākušam, neko daudz arī viņam neļāva darīt. Pēc tam G.U. augstprātīgi smādēja savu LZS, bet brāļojās ar šķēļiem un buldozeriem, kas viņu diezko augstu nevērtēja. Tāpēc tagad ir vientuļš. Bērziņš bija miera mika, nedzinās pēc labumiem - viņam viss bija, vienīgi pirms referenduma vajadzēja teikt stiprāku vārdu visiem tiem lindermaņiem, kas provocēja naidu. Latvija ir pelnījusi tautas vēlētu prezidentu. Tāpēc jāgroza 1922.g. rakstītā Satversme, kur sociķu intrigu rezultātā tikai dažas balsis šķīra valsti no tautas vēlēta prezidenta jau toreiz.
 
#
lapa 15.novembris 2017 12:13 atbildēt
visi zin ka prezidents latvija ir - nekas , ari vara vinam nekada .
 
#
viks 15.novembris 2017 11:43 atbildēt
Abrenes atdošana nopelns? Pazemošnās pašai un Latvijas pazemošana pārkāpjot Baltija valstu vienotību, dodoties svinēt Baltijas valstu okupācija dienu - nopelns? Skriet, kur un kad tik kāds liberasts pasauc un norunāt, ko nu kuru reizi vajag - nopelns? Un mantrausība, kas ietver sīkas zādzības arī nedara godu ne pašai, ne Latvijai. Un ņirgāšanās par repsētajām sievietēm neliecina par inteliģenci, lai cik nez kā iegūtu zinātnisko grādu savākusi.
 
#
. » viks 15.novembris 2017 12:06 atbildēt
precīzi.
 
#
XXL 15.novembris 2017 11:26 atbildēt
Vienīgais Latvijas prezidents ir un paliek Kārlis Ulmanis.
 
Skatīt visus 43 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers