Ceturtdiena, 23.novembris
Politika | 14.novembris, 18:18
Elita Veidemane

Mārtiņš Šics: Oligarhu nopludinātāju atklāšana ir KNAB pastāvēšanas jautājums

Intervija ar Saeimas deputātu no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un «oligarhu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) sekretāru Mārtiņu Šicu – par darbu komisijā, arī par LRA perspektīvām.

- Nesen beidzās kārtējā parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) sēde. Kas jauns «oligarhu» pasaulē? Ar kādām sajūtām nācāt uz interviju?

- Nācu ar sajūtu, ka man ir iespļauts dvēselē.

- Nelietīgie «oligarhi» to bija pastrādājuši?

- Arī viņi, bet šoreiz sajūtas manī radījis PIK locekļa Andreja Judina neētiskums un nekoleģialitāte pret uzaicināto. Uz kārtējo sēdi komisija diemžēl saņēma «kurvīti» no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes speciālistiem, kā arī vēstuli, ka viņi aizņemtības dēļ nevarēšot piedalīties PIK sēdēs arī nākotnē. Tomēr uz aicinājumiem atsaucās un sēdē ieradās ilggadējais Augstākās tiesa priekšsēdētājs Gvido Zemribo, godājams profesionālis, kas piedalījies Latvijas valsts tieslietu sistēmas veidošanā. Nevaru atbrīvoties no manī radušās sajūtas, ka Andrejs Judins nemitīgi centās viņu pazemot, mēģinādams atrast jebkādus viesa iespējamās nekompetences pierādījumus, sēdes sākumu pārvēršot par farsu, bet vēlāk savos jautājumos ieprogrammējot pašam vēlamas atbildes. Katram no mums ir tiesības lūgt uzaicināt uz komisijas sēdi jebkuru cilvēku, kas šķiet nepieciešams, bet daži acīmredzot vēlas izcelt vienīgi sevi.

Pēc tam Gvido Zemribo mierīgi, loģiski, pat filozofiski izklāstīja savu skatījumu uz jēdzienu «valsts nozagšana», uzsverot būtisku ietekmi, ko rada pats likumdevējs un biežās likumdošanas izmaiņas, arī par negatīvo ietekmi uz likumu gara saglabāšanu, veicot tiesu reformas, kā arī par Policijas akadēmijas likvidēšanu. Viņš kā bijušais Policijas akadēmijas mācībspēks norādīja uz iespējamiem ļoti svarīgiem apstākļiem, kādēļ ar šo sarežģītās krimināllietas izmeklēšanu procesa virzītājs varēja netikt galā, un izskanējušo par izmeklēšanas kvalitāti, pētot «oligarhu» lietu. Taču, kā gan tai būt augstā līmenī, ja kadru sagatavošana ir neprofesionāla?

- Bet vai komisijas darbs iet uz priekšu noteiktajā grafikā?

- Jā, un darbs virzās uz rezultātu. Tā, piemēram, pēdējā sēdē no bijušā Dienas darbinieka Ulda Salmiņa sniegtās informācijas sapratām, ka šā laikraksta īpašnieki (pat ja aiz tiem slēpās «oligarhi») žurnālistiem bija saglabājuši žurnālistisko un redakcionālo neatkarību, bet šajā jautājumā komisijai vēl jāiztaujā tā laika redaktors Guntis Bojārs.

- Komisijas nākamā sēde nav tik drīz, taču laika līdz gala ziņojumam arī vairs nav daudz.

- Sēdes nenotiks vien divas nedēļas, jo Saeimā opozīcijai šīs būs smagākās negulētu nakšu darba nedēļas. Iesniegtie budžeta likumi un desmiti koalīcijas sagatavoto likumprojektu ir nekvalitatīvi. Acīmredzot Judina kungs balsos pēc brūkošās Vienotības stabules, kā to darīs arī koalīcija. Varu apliecināt, ka pēc budžeta pieņemšanas PIK locekļi, lai iztaujātu katru ieteikto, kuram ir noderīga informācija, ir gatavi strādāt papildus, arī brīvdienās. Ir uzaicināts bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, un līdz 18. decembrim būs jāiztaujā ap divdesmit uzaicināto. Tie būs Aivars Lembergs, Andris Ameriks, Jānis Straume, Andris Šķēle, Viesturs Koziols, Jānis Dūklavs un virkne citu personu. Maz gan ir cerību, ka būs iespējams iztaujāt no valsts aizbēgušo Bertoltu Fliku.

- Un kādus secinājumus varat izteikt jau šobrīd?

- Jau šobrīd gala ziņojumam esmu secinājis, ka izmeklēšanas rezultāts pierādījumu sameklēšanā nav pamatojams ar finansējuma trūkumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) konkrētajā periodā. Lai cik smagi bija ekonomiskās krīzes gadi, KNAB nebija apdalīts. Nauda pat palika pāri un tika ieskaitīta atpakaļ budžetā. Toreiz KNAB godprātīgi varēja izdarīt savu darbu līdz galam. Protams, šodien jau varētu runāt, cik valsts naudas ir tiesvedības procesos. Es domāju, ka Policijas akadēmijas likvidēšanā ir saskatāma valsts tiesiskuma nodrošināšanas graušana: visās tiesībsargājošajās iestādēs tagad trūkst akadēmiski sagatavotu profesionāļu. Nu nedrīkstam izmeklēt un nodot tiesāšanai pēc revolucionārās pārliecības!

- KNAB gadiem ir izmeklējis «oligarhu» lietu. Tātad ir zināms, kuri KNAB darbinieki tie konkrēti bija. Tad varbūt lai šie konkrētie izmeklētāji atbild par brāķi savās neprofesionālajās darbībās?

- Jā, ir zināms, un PIK sēdēs atkārtoti aktualizējas jautājums par izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā.

- Tātad - kuri tad izmeklēja šo lietu?

- Tiešraidē redzējāt, Ainārs Šlesers komisijai publiski atklāja, kurš ierosināja un kurš izbeidza krimināllietu, un tā ir viena un tā pati persona.

- Nē, es jautāju: kas KNAB izmeklēja «oligarhu» lietu?

- Neslēpšu, bet visi zina, ka izmeklēšana notika Jutas Strīķes uzraudzībā. Konkrēto krimināllietu ierosināja un gadu gaitā nepietiekami iegūtu pierādījumu dēļ slēdza Kivleniece.

- Tad jau jums jāiztaujā arī viņas: varbūt tieši viņu vadībā tika noplūdināti lietas materiāli?

- Noteikti, un tas ir plānots, jo tā nav pirmā un vienīgā zādzība un informācijas noplūdināšana šajā iestādē. Pagaidām konkrētās lietas noplūdināšanas atklāšana ir paša KNAB cieņas un goda, es uzskatu - arī KNAB tālākās pastāvēšanas, jautājums. Es noteikti vēlos saņemt atbildi arī uz citu jautājumu: vai Kivlenieces paaugstināšana amatā tūlīt pēc gadiem vestās krimināllietas slēgšanas (izgāšanas?) ir tikai tāda nevainīga sagadīšanās? Es neticu! Ņemot vērā, ka operatīvo lietu noklausītie materiāli ir ar atzīmi «Slepeni», noslēpuma noplūdinātāju atklāšanai KNAB ir jākļūst par Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas goda lietu.

- Noprotams, ka Andrejs Judins ir viens no aktīvākajiem komisijas locekļiem. Izskanēja frāze: kas gan ir Judina kungs kā jurists, jo par viņu pirms nonākšanas Saeimā neviens neko nezināja. To teica Aivars Borovkovs.

- Judins ir aktīvs kā jurists. Demonstratīvi uzsver savu pārākumu krimināltiesību pārzināšanu jomā, populismā līdzinās Strīķei un Jurašam, veido savu politisko kapitālu, izmantojot darbošanos parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņa politiskais statuss ir īpatnējs. Kaut Judina kungs ir aizgājis no Vienotības, viņš ar domubiedriem ir saglabājis un bauda visu Vienotības iedalīto amatu priekšrocības un samaksu par darbu komisijās. Trīs mēnešu laikā neesmu redzējis, ka viņš būtu piedāvājis risināt un virzīt kādas komisiju interesējošās iniciatīvas. Es savu nelielo piemaksu par darbu komisijā bez zīmēšanās ziedoju labdarībai.

- Pirms tam bija interesanta PIK sēde kopā ar pieaicināto Aināru Šleseru, kurš pamanījās šo sēdi vadīt un salikt visu pa saviem plauktiņiem, bet tas vienam otram ļoti nepatika...

- Neuzskatu, ka Šlesers visu salika pareizi, taču viņa runātais tiešām raisīja arī šaubas par to, kas un kā noticis, un ka arī tagad tiek veidotas līdzīgas shēmas...

- Konkretizēsiet?

- Nu, piemēram, tas pats Šlesera pieminētais Liepājas metalurgs, administratori… Arī 2018. gada valsts budžetā parādās nesaprotamas programmas par integrāciju un sabiedrības veselību VARAM paspārnē. Mūsu frakcija, šķiet, ir atradusi apslēptās deputātu kvotas, kas caur šādām programmām, visticamāk, Saeimai nezinot, arī tiks realizētas.

- Kāds jums radās iespaids par Aināru Šleseru?

- Viņš bija labi sagatavojies, drošs, bet līdzi paņēmis labu advokātu. Viņš centās demonstrēt savu neaizskaramību un pārākumu - līdzīgi situācijai, kā pusaudzis futbolists pie bērniem uz futbola laukuma rāda, ka prot viņus apspēlēt. Šlesers no cilvēka, kurš nemācēja publiski sakarīgi runāt, ir kļuvis par lielisku oratoru, arī demagogu. Sists un dauzīts, ir apguvis arī netīrās politikas un biznesa mākslu. No viņa kā pretinieka ir, ko pamācīties.

- Vai ir sagaidāms, ka «oligarhu» PIK beigs savu darbu līdz gada beigām un sniegs sabiedrībai «verdiktu» par notikušo?

- Jā sniegs, bet līdz janvāra beigām. Lai paspētu, mēs komisijā jau augustā, kad Saeima bija brīvdienās, iespringām un stundām studējām lietas materiālus. Mums jāpabeidz laikā, bet neviens nevar noklausīties visus gadiem veiktos ierakstus, kas nav arī nepieciešams. Lai noklausītos pilnīgi visu, vajadzētu gadus. Par ierakstiem lieliski pateica Zemribo kungs: gadiem ilgusī sarunu noklausīšanās bija kā makšķernieka tupēšana pie dīķa vai upes, cerot, ka varbūt āķa galā pieķersies kāda liela zivs. Noklausīšanās ar cerību, ka «oligarhi» varbūt kaut ko beigu beigās pateiks.

- Un kā iet jūsu pārstāvētajai partijai? Mārtiņš Bondars jau pirms kāda laika ir pametis partijas līdera vietu. Ko nu?

- Jā, Bondars ir prom no LRA apvienības valdes priekšsēdētāja amata. Latvijas Reģionu apvienība eksistē visai ilgu laiku, gandrīz desmit gadu, un tā veidojas par būtisku konsultācijas spēku tajā flangā, kurā cilvēki nesamierinās ar Vienotības augstprātību un kur vieta ir nacionāli noskaņotiem cilvēkiem bez radikāla nacionālisma nots. Mēs arī esam zināma konkurence zaļzemniekiem. Man prieks, ka daudzie mūsu ierosinājumi, kas pirms gada svētā vienprātībā tika noraidīti, piemēram, pazeminātais PVN vietējo ražotāju produkcijai, šodien ir pieņemti un akceptēti.

- Tas skaidrs, bet vai Bondara pēkšņā aiziešana jums bija šoks?

- Frakcijas deputātiem - zināmā mērā vairs ne, jo mums bija cerības, ka Mārtiņš Bondars var nonākt Rīgas mēra amatā. Žēl, ka mūsu potenciālie partneri Rīgas domē - Zaļo un zemnieku savienība - pašvaldību vēlēšanās tik vāji nostartēja. Ja ZZS iekļūtu Rīgas domē, tā būtu daudz latviskāka. Mēs rēķinājāmies ar to, ka Mārtiņš Bondars strādās domē, bet Saeimas darbs paliks frakcijas deputātiem.

- Saeimas vēlēšanas ir pēc nepilna gada. Ar kādiem līderiem un aicinājumiem LRA ies uz šīm vēlēšanām?

- Mēs konsolidējam spēkus un veidojam programmu. Es uzturēšu rosinājumu - daļu no sociālā nodokļa ieskaitīt pa tiešo mūs izaudzinājušo vecāku pensijā, rosināšu to, ka lauku cilvēkiem būtiski jāuzlabo veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības pieejamība. Nākamgad veselības aprūpē metīsim iekšā gandrīz 200 000 eiro papildu finansējumu - rindu samazināšanai, agrīnajai diagnostikai utt. Vienlaikus Labklājības ministrija paredz, ka nākamgad darba nespējas lapu būs gandrīz par 20 000 vairāk nekā šogad! Tie taču ir murgi. Vajadzētu būt otrādi: ja veselības aprūpe uzlabojas, tad saslimstība samazinās. Jau šogad darba nespējas lapas tika izsniegtas katru mēnesi par tūkstoti vairāk nekā pērn. Vai tiešām cilvēki sāka slimot daudzkārt vairāk? Neticas... Kad tad darbinieki vairāk sāk «slimot»? Kad kādu grasās atlaist no darba - ilgstoša slimošana, kad solās nākt Valsts kontrole - slimojam... Un tā «slimojam» vairākus mēnešus, saņemot par to «slimības naudu». Lūk, tas ir viens no valsts nozagšanas elementiem.

- Jūs pieminējāt lauku iedzīvotāju neatliekamās palīdzības pieejamības samazinājumu.

- Jā, un vēl vairāk pieaugs lauku cilvēku diskriminācija, jo pie samazināmā slimnīcu skaita Latvijā 190 medicīniskās palīdzības brigāžu vietā bija jābūt 240, bet neveido nevienu. Piemēram, tiks likvidētas dzemdību nodaļas. Katra dzemdētāja nu jāved vismaz 50 kilometru tālāk. Pagasti, pat novadi stundām paliek bez palīdzības. Tās būs slimnīcu optimizācijas izraisītas nāves dzirnavas. Kas ir Satversmē garantētais veselības aprūpes minimums? Kas tajā ietilpst? Neviens nezina. Un vēl mani uztrauc, ka joprojām nav ieviesta sistēma, ka pacienta vai cietušā atrašanās vieta tiek noteikta pēc viņa mobilā tālruņa signāla. Man arī nav skaidrs, kāpēc no darba Austrumu slimnīcā tika atlaista valdes priekšsēdētāja, kura pirms trim gadiem saņēma slimnīcu ar astoņu līdz deviņu miljonu eiro parādu, beigu beigās nodzēšot šo parādu līdz diviem miljoniem eiro. Kad valdes priekšsēdētāja ir atlaista, viņas vietā tiek ielikta cita vadītāja, un ministrija slimnīcai piešķir 11 miljonu eiro. Kāpēc? Un tā parāds jau ir 14 miljonu eiro. Tas viss kaut kā neiet kopā. Šajā situācijā nav iejaukts neviens «oligarhs», tā ka nav, uz ko novelt vainu.

- Varbūt parlamentārās izmeklēšanas komisijas nenormāli svarīgo jautājumu vietā vajadzētu risināt veselības aprūpes problēmas?

- Ja godīgi, jā. Tas būtu bijis daudz svarīgāk par šo Judina kunga priekšvēlēšanu aģitācijas projektu, kas tiek finansēts par Saeimas līdzekļiem.

- Domājat, ka PIK tiek izmantota kā platforma priekšvēlēšanu aģitācijai par labu partijai Kustība PAR?

- Īsti nesaprotu, ar ko viņš čupojas, tagad, šķiet, tā ir Kustība PAR. Bet domāju, ka komisijā nonāksim pie definētas izpratnes, kas ir valsts nozagšana.

- Jums pašam tas ir skaidrs?

- Jā, tas ir politisks jēdziens, kura nav ES un Latvijas likumdošanā. Korupcijas jēdziena arī nav Krimināllikumā, bet to saprot kā kukuļņemšanu, kukuļdošanu, dienesta stāvokļa izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi. Ar valsts nozagšanu ir līdzīgi. Šo jautājumu vajadzēja skatīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Juridiskajā komisijā un apakškomisijās, kurās darbojas un saņem piemaksas komisijas izveidošanas iniciatori.

- Kāda ir sajūta: vai sabiedrība interesējas par «oligarhu» lietu? Vai arī viss jau ir «līdz brošai»?

- Kā nu kuram. Latvijas iedzīvotāji ir piekusuši no solījumiem, meliem un liekulības. Vairākums domā par to, kā izdzīvot, kur mācīt bērnus, mēģina saprast, kas valstī tiek darīts viņu labā. Daudzi tiekoties pārmet laika un līdzekļu šķērdēšanu šajā komisijā. Anonīmi komentētāji ir uzkurinājuši atriebības jūtas, proti, ka vajadzētu uzsliet karātavas un visus krimināllietās pieminētos pakārt. Tādēļ komisijai ir jānoskaidro, vai medijos atspoguļotais atbilst patiesībai, jāsaprot, kā pietrūka vai kas traucēja KNAB un prokuratūras darbam, lai pierādītu, ka personas gatavojas izdarīt noziedzīgo nodarījumu vai arī vispār ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu.