Politika: Veselības aprūpe pār bezdeficīta budžetu Komentēt
 
Politika

Veselības aprūpe pār bezdeficīta budžetu

 
ATLIEK VIEN GAIDĪT. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sola, ka fiskālā disciplīna tiks ievērota un valsts naudu tērēs uzmanīgi. Taču līdz bezdeficīta budžeta ieviešanai gan vēl jāpaciešas, jo pašlaik valdības prioritāte ir veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, kas prasa ievērojamus līdzekļus. Nākamgad vien šim mērķim tiks atvēlēti gandrīz četri procenti no valsts iekšzemes kopprodukt / F64

Valsts ekonomikai augot ātrākos tempos par iepriekš plānotajiem, budžetu ar pārpalikumu varētu veidot jau uz nākamo gadu, taču valdība nosliekusies par labu stabilam finansējuma pieaugumam veselības aprūpes sistēmā. Par to, kad ieviest bezdeficīta budžetu, valdība varētu spriest nākamgad.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura pirmdien sāka darbu pie valsts budžeta 2018. gadam, apliecināja, ka, sekojot iepriecinošajiem ekonomikas attīstības tempiem, bezdeficīta budžeta ieviešana varētu šķist tālredzīgs un pārdomāts solis, taču valdība nosliekusies par labu stabilam finansējuma pieaugumam veselības aprūpes sistēmai, kurai nākamgad atvēlēts par 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.

Ministre uzskata, ka šāds politiski motivēts solis ir attaisnojams, jo vairāk tādēļ, ka jau saskaņā ar viņas vērtējumu jau nākamgad valdība varētu vērtēt iespējas plānot bezdeficīta budžetu vidējā termiņā.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzskata, ka par bezdeficīta budžetu un uzkrājumu veidošanu valdība varētu spriest nākamgad, kad tiks veidots vidējā termiņa budžets uz nākamajiem trim gadiem. Saskaņā ar premjerministra redzējumu bezdeficīta budžeta ieviešana lielā mērā ir atkarīga no nodokļu sistēmas reformas pienesuma budžetam. Turklāt premjers uzskata, ka reforma budžetā ienesīs vairāk naudas, nekā tas šobrīd prognozēts.

Jau šogad, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, nodokļu ieņēmumus par 75 miljoniem eiro apsteidzot plānoto un budžeta projektu izkaldinājusī valdība uzskata, ka līdzīga tendence būs vērojama arī 2018. gadā.

Fiskālās disciplīnas padome atzīst, ka reforma veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešama, taču neuzskata, ka tā bezdeficīta budžetam ir pietiekams šķērslis. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzsvēra, ka labvēlīgie ekonomikas apstākļi pieprasa plānot valsts budžetu ar pārpalikumu. Padomes vadītājs akcentēja, ka ir ļoti būtiski veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi jau 2019. gadā, jo tas ir drošības spilvens valsts finansēm. Padome uzskata, ka valdības atruna par līdzekļu trūkumu nav pietiekams pamatojums.

Turklāt J. Platais komisijas sēdē norādīja, ka, ieviešot nodokļu reformu, iztrūkst vidēja termiņa redzējuma par valdības funkciju veikšanai un solījumu pildīšanai nepieciešamajiem resursiem. Aprēķini neuzrādot, ka pēc reformas ieviešanas nodokļu ieņēmumu līmenis celsies tā, kā tas iecerēts.

Fiskālās disciplīnas padome vērsa uzmanību arī uz vairākiem lēmumiem, kas pasliktinot šā gada budžeta bilanci. Piemēram, ietaupījumu pārdalīšana no programmas Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā neatbilstot Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Savukārt 140 miljonu eiro maksājums a/s Latvenergo samazināšot iespējas uzlabot budžeta bilanci 2017. gadā.

Finanšu ministre gan uzsvēra, ka fiskālā disciplīna tiek ievērota. Komentējot šā gada lēmumus, ministre skaidroja, ka iepriekšējos gados iemaksām Eiropas Kopienas budžetā tika plānoti nepietiekami līdzekļi, bet šoreiz situācija ir citādāka - šim mērķim bija rezervēti pietiekami līdzekļu, tomēr Eiropas Komisijas izmaiņu dēļ izveidojies pārpalikums.

Ministru kabinetā atbalstītais vidēja termiņa budžeta ietvars 2018., 2019. un 2020. gadam paredz, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018. gadam ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019. gadā fiskālā nodrošinājuma rezerve netiks veidota, bet 2010. gadā tā atkal būs 0,1% no IKP.

Koalīcijas partneri piekrituši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinājumam nākamgad daļēji turpināt internātskolu finansēšanu no valsts budžeta, informēja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šāds risinājums tiktu ieviests uz vienu gadu, skaidroja A. Brigmanis. Plānots, ka finansējuma apjoms būs atkarīgs no mazturīgo ģimeņu bērnu skaita skolā, ziņo LETA.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka valdība skatīs iespēju daļēji finansiāli atbalstīt tās pašvaldības, kuru internātskolās mācās bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Tādējādi pagarināts pārejas posms, lai atrastu risinājumu.



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers