Politika: Solidaritātes nodokļa maksātājiem kompensāciju nebūs 1 komentāri
 
Politika

Solidaritātes nodokļa maksātājiem kompensāciju nebūs

 
REUTERS/ SCANPIX

Satversmes tiesa atzinusi, ka lielo algu saņēmējiem maksājamais solidaritātes nodoklis piemērots likumīgi, taču Saeimas noteiktā likme ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Neraugoties uz to, līdz šim nodoklī samaksātais valstij nav jākompensē.

Ieviešot solidaritātes nodokļa likumu, tika skaidrots, ka likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.

Taču šī iniciatīva saskārās ar asu uzņēmēju pretestību. Uzņēmēju organizācijas aicināja solidaritātes nodokli neieviest. Kad tas tomēr tika ieviests ar 2016. gada 1. janvāri, vairāki uzņēmēji un uzņēmumi Satversmes tiesā to apstrīdēja. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājuma vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēma realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.

Taču uzņēmējiem cerības par nodoklī samaksāto līdzekļu atgūšanu jāatmet. Tā lēmusi Satversmes tiesa, kuras spriedumi nav pārsūdzami. Proti, tiesa norāda, ka valsts budžets skar plašu personu loku un tam ir būtiska ietekme uz tautsaimniecību kopumā, tāpēc, uzliekot valstij par pienākumu šos līdzekļus atmaksāt, rastos tiesiskās drošības principa apdraudējumi.

«Ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar vienlīdzības principa ievērošanu nodokļu politikas jomā, kā arī nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, Satversmes tiesas spriedumam izskatāmajā lietā nevar piešķirt atpakaļvērstu spēku,» teikts spriedumā.

Turklāt ar nodokli neapmierinātajiem uzņēmējiem jārēķinās, ka šis nodoklis būs jāmaksā vēl visu nākamo gadu, jo tiesa valstij devusi laiku, lai tā likumā ieviestu ar konstitūciju nekonfliktējošus grozījumus. «Solidaritātes nodokļa tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas. Tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība,» skaidro tiesa.

Taču uz mazāku nodokli lielo algu saņēmēji var cerēt. Tiesa atzinusi, ka solidaritātes nodokļa pants, kas nosaka nodokļa likmes, gan neatbilst Satversmē nostiprinātajam cilvēku vienlīdzības likuma un tiesas priekšā principam. Šis pants nosaka, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs.

Kaut arī šādas likmes tiesa atzinusi par Satversmei neatbilstošām, tā likumdevējam rekomendācijas par ieteicamajām likmēm nav devusi. Tāpēc nav izslēgts, ka arī 2019. gadā uzņēmēji nevērsīsies tiesā. Šādas tiesības viņiem būs. Bet iespējams, ka uzņēmēji nemaz negaidīs, kad likumdevējs būs izstrādājis jaunas likmes. Pieteikumus Satversmes tiesā iesniegušie apsver iespēju sūdzības noraidītajā daļā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), informē advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte Alisa Leškoviča.

«ST nav pēdējā instance, un nākamā instance ir ECT, bet, vai mēs tur iesim, tas noteikti būs klientu lēmums,» pauž juriste. Viņa norāda, ka tiesa, pasakot, ka likuma normas ir pietiekami skaidras, spriedumā neatspoguļo pārrobežu nodokļu maksāšanas situācijas, un pieļauj, ka šajos jautājumos par solidaritātes nodokli nākotnē vēl tiks runāts.



Komentāri [1]
#
no pieredzes... 21.oktobris 2017 2:31 atbildēt
Gan jau grāmatveži solidāri parūpēsies par savējiem...
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers