No Vienotības aizgājušais Edvards Smiltēns, kas pārdēvējot reanimē Vienotības pamatos likto biedrību Sabiedrība par labām pārmaiņām, necentīsies paspēt nodibināt jaunu partiju, lai ar to nākamajā gadā varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Tā esot lēmuši biedrības biedri.
Pēc tam, kad, zaudējot cīņu ar Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, E. Smiltēns cieta sakāvi un bija spiests pamest ne tikai Vienotības, bet arī tās Saeimas frakcijas rindas, viņš atgriezās savulaik Aigara Štokenberga (kādreizējā Tautas partijas biedra un ekonomikas ministra) dibinātajā biedrībā Sabiedrība par labām pārmaiņām (sākotnēji - Sabiedrība citai politikai).
Tā ir organizācija, kurā E. Smiltēns pirms desmit gadiem sāka savas gaitas politikā, un, ņemot vērā, ka, kļūstot bezpartejiskam, viņam bija nepieciešama politiskā pajumte, gluži saprātīga izvēle pēc attiecību laušanas ar Vienotību.
Vienotību līdz ar E. Smiltēnu pameta daudzi organizācijas biedri, kas kādreizējam Vienotības priekšsēdētāja vietniekam sekoja arī uz biedrību. Tas jau tā pamatoto jautājumu - vai gados jaunais politiķis plāno dibināt jaunu partiju, lai jau nākamajās Saeimas vēlēšanās censtos sev un kādreizējiem partijas biedriem pierādīt savu taisnību, padarīja vēl aktuālāku.
Atgriežoties biedrībā, ar tās jaunpieņemtajiem biedriem un vēl nesenajiem Vienotības biedriem, tika mainīts organizācijas nosaukums. Turpmāk tas būs Sabiedrība centriskai politikai (SCP). Tolaik E. Smiltēns neslēpa, ka viņam ir vairāki biedrības politiskās darbības attīstības scenāriji, arī jaunas partijas dibināšana. Taču politiķis uzsvēra, ka lēmums tikšot pieņemts koleģiāli, apspriežoties ar biedrībā strādājošajiem.
Tagad E. Smiltēns Neatkarīgajai apliecinājis, ka ar jaunas partijas dibināšanu biedrība nesteigšoties. Politiķis uzskata, ka nepieciešams ilgāks laiks, lai izveidotu stabilu politisko spēku, un tā pašlaik vienkārši nepietiek. Atgādināsim, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo bāzi partijai, kas vēlas startēt Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātai vismaz gadu pirms tām. Tātad, lai startētu nākamajās vēlēšanās, jaunā partija būtu jānodibina līdz 6. oktobrim.
Ir arī cits būtisks, likumā atrunāts, šķērslis startēšanai Saeimas vēlēšanās. Proti, lai startētu vēlēšanās, partijā jābūt vismaz 500 biedriem. Iespējams, ka tieši šis ir iemesls, kura dēļ šogad jaunā E. Smiltēna partija vēl netaps, taču tas nenozīmē, ka politiķis no startēšanas vēlēšanās atteiksies vispār.
«Jautājums par jaunas partijas dibināšanu, lai startētu nākamajās vēlēšanās, zināmā mērā arī atrisinājās, kad vienojāmies par sadarbību ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA),» saka E. Smiltēns.
«SCP un LRA vieno kopīga izpratne par to, ka Latvijas un tās cilvēku intereses ir augstākas par atsevišķu politisko organizāciju interesēm [..] Sabiedrībā ir pieprasījums pēc jauna politiskā piedāvājuma un pakāpeniskas politiķu paaudžu nomaiņas,» saka politiķis, nenoliedzot, ka nākamajās vēlēšanās Saeimu viņš varētu mēģināt iekarot sadarbībā ar LRA.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nesteigšanās ar jaunas partijas dibināšanu ir pareizs solis, jo jaunizceptajiem aktīvistiem varētu nepietikt līdzgaitnieku, lai spētu kandidēt vēlēšanās neatkarīgi.
«Šobrīd arī nav vērā ņemama pieprasījuma pēc jaunām partijām. Bet es domāju, ka viņš kā politiķis bez saraksta, ar kuru iet uz vēlēšanām, visticamāk, nepaliks, jo viņam ir viss nepieciešamais - atpazīstamība un politiskā pieredze, kā arī diezgan pozitīvs tēls pēc tās cīkstēšanās ar Āboltiņu,» pauž eksperts.
