Svētdiena, 24.septembris
Politika | 12.septembris, 18:00
Bens LATKOVSKIS

Valsts kancelejas direktors: Jāatlaiž 2% ierēdņu gadā

Saruna ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski par plānoto valsts pārvaldes reformu, par birokrātijas neparasto audzelīgumu un veidiem, ka to iegrožot.

- Kad intervēju rakstnieku Māri Bērziņu, viņš izteica domu, kuru gribētu citēt pilnībā: «Birokrātija ir samilzusi baisi. 1998. gadā, kad kļuvu par Kultūrkapitāla fonda direktoru, tad Kultūras ministrijā bija 30 darbinieku. 2011. gadā, kad biju parlamentārais sekretārs, tad bija jau pāri simtam. Bet nav taču tā, ka būtu izveidots trīs reizes vairāk kultūras iestāžu. Birokrātija ir neķītri audzelīga.» Kā komentētu šo izteikumu?

- Birokrātija, no vienas puses, ir nepieciešama, un bez birokrātijas mēs nevaram iztikt, bet birokrātijas nelaime ir tā, ka birokrātija bieži vien ir sevi atražojoša un arī pašaizsargājoša. Viena birokrātija rada nākamo, un vienā brīdī mēs konstatējam, ka daļa no šīs birokrātijas ir nepieciešama tikai tāpēc, lai uzturētu citu birokrātijas daļu.

- Labi, ka to saprotat, taču Latvijā jau kopš neatkarības atjaunošanas nerimst runas par nelielu, kompaktu valsts pārvaldi, «slaidu» ministru kabinetu utt. Tikai realitātē birokrātija aug.

- Lielākā problēma ir tā, ka mēs runājam makro līmenī. Lielos vilcienos viedokļi visiem saskan, ka birokrātija ir jāmazina. Problēmas sākas, kad nonākam pie konkrētības - kurā vietā birokrātijai jābūt slaidākai? Tad iestājās pašsargāšanās instinkts - nē, šī birokrātija ir vajadzīga, manā iestādē vai ministrijā visas funkcijas ir ārkārtīgi svarīgas, un tad mēs saprotam, ka neko paveikt nevaram. Tas ir tas apburtais loks.

- Varbūt vajag tādu stingru roku - ja cērt, tad cērt?

- Ir dažādas pieejas. Viena ir it kā pareizākā, kad mēģinām analizēt, saprast katra ierēdņa darba apjomu un funkcijas. Tas prasa lielu darba apjomu un laiku, bet beigās nonākam pie tā, ka lēmumu pieņemt nespējam. Otra pieeja - ir lēmums, ka ejam uz šo samazināšanu, un pēc tam jau detaļas un ceļu uz šo lēmuma izpildi nomodelējam procesā. Piekrītu, ka jāiet kardinālākiem soļiem. Tas nebūs ātri un viegli. Tā būs cīņa gadu garumā. Cīņa ar birokrātiju ir, negribu to salīdzināt ar cīņu pret pūķi, kam, nocērtot galvu, trīs ataug vietā, bet skaidrs, ka, birokrātiju no vienas puses apcērpot, no otras puses tā aug.

- Stājoties amatā, jūs nosaucāt konkrētus skaitļus valsts pārvaldes samazināšanai - 6% trīs gadu laikā. Tagad esat jau pusgadu pastrādājis - kādi ir pirmie rezultāti?

- Atzīšos godīgi, tagad esam tikai tajā fāzē, kad valsts pārvaldes reformas plāni ir izziņoti, ministrijas ir atsūtījušas savus iebildumus, priekšlikumus, un jau šajā mēnesī sāksies saskaņošanas sarunas ar ministrijām. Visas ministrijas ir izteikušas vēlmi individuāli tikties…

- …un stāstīt, cik viņiem svarīgs ir katrs darbinieks…

- …un kad būšu veicis pirmo kopējo saskaņošanu un individuālo, tad izkristalizēsies tas, ko ministrijas ir gatavas labprātīgi paveikt. Tad arī būs jāpieņem šie sāpīgie politiskie lēmumi. Viens no šādiem lēmumiem valdības sēdē tika pieņemts un ierakstīts Ministru kabineta (MK) protokola lēmumā - neveidosim jaunas štata vietas. Mēs tagad runājam par samazināšanu, bet tas ir tikai stāsts par to, ka neveidosim jaunas. Samazināšana jau būs sāpīgāka lieta, jo skaisti jau skan - samazināsim no 58 000 valsts pārvaldē strādājošo uz 54 000, bet, ja paskatāmies, kuri ir tie ierēdņi, kurus paredzēts samazināt (nav runa par kaut kādu mehānisku samazinājumu), tad pirmais krīt tas, kurš tālāk no priekšnieka. To, kurš kaut kur laukos strādā vai reģionālā struktūrvienībā, to tad arī mazināsim. Nevar būt šī pieeja - izpildīsim formāli mazināšanas plānu. Jābūt skaidrībai par pakalpojumu apjomu, kurus mēs sniedzam iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Primāri ir jābūt pakalpojumu sniegšanai. Pārējais birokrātijas slānis ir tikai piedeva pamatpakalpojumam. Nedaudz pārspīlējot, vajadzētu ieiet katrā kabinetā un uzdot jautājumu - ar ko jūs te nodarbojaties un kam tas ir vajadzīgs?

- Vai jums ir kādi instrumenti, lai šos procesus ietekmētu, jo, kā reiz izteicās viens pašvaldību vadītājs - ja kaut ko vajag saīsināt, tad vispirms atlaiž darbiniekus reģionos.

- Noslodzes līmenis reģionos ir zemāks, un tas ir objektīvs faktors. Tas, ko vajadzētu veicināt, ir palielināt iespējas reģionos izskatīt lietas un dokumentus, kas ir iesniegti centrālajā iestādē. Mūsdienās, kad daudzi dokumenti tiek iesniegti elektroniskā formā, tā nav nekāda problēma. Rīgā mēs sūdzamies, ka par šādu atlīdzību nevaram atrast nodarbināto, bet, ja reģionos izsludina konkursu, tad piesakās milzīgs cilvēku skaits, jo reģionos darbs valsts iestādēs skaitās viens no labākajiem. Tas ir stabils, ar cienījamu atlīdzību, jo algas valsts pārvaldē nav atkarīgas no reģiona. Te ir jautājums par darba organizāciju.

- Atkārtoju, kādi ir instrumenti?

- Būsim reāli. Mans vienīgais instruments ir MK lēmumi. Valdība apstiprina šo reformu plānu un uzdevumus ministrijām. Valsts kancelejas uzdevums ir nodrošināt, lai šie lēmumi tiktu pildīti, lai nenotiktu, neteikšu - sabotāža, bet dzīvošana ar cerībām - tagad novilksim līdz vēlēšanām, un tad jau kaut kas nāks un kaut kas mainīsies.

- Kad valdība plāno pieņemt šo reformu plānu?

- Tad, kad spēšu šo jautājumu puslīdz saskaņot ar ministrijām. Visticamāk, visus jautājumus mēs nesaskaņosim, bet mēs ejam uz valdību, kur ir politiska diskusija un tiek pieņemts politisks lēmums.

- Kad tas varētu notikt?

- Es pavisam godīgi prognozēju - septembris, oktobris ir vēlākais, kad šo jautājumu vajadzētu valdībā skatīt.

- Birokrātijas uzblīšana ir globāla problēma. Kā mēs izskatāmies uz pasaules fona?

- Latvijā 2016. gadā valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars bija 6,96%. ES vidēji 6,87%. Vācijā 7,02%, Igaunijā - 6,16%, Lietuvā - 6,14%, bet vismazāk Somijā - 4,52%. Tomēr jāatzīmē, ka vienu trešdaļu no šī rādītāja mums veido pašvaldības. Vēl 2015. gadā Latvijā valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars bija zemāks nekā ES vidēji, taču 2016. gadā bija būtisks nodarbināto skaita pieaugums pašvaldībās (tiesa, neliels arī valsts pārvaldē), un esam jau virs vidējā. Ja mēs īstenojam manu piedāvājumu, tad nonākam pa vidu starp Poliju un Zviedriju. Ja gribam sasniegt Igauniju un Lietuvu, tad samazināšana būtu jāveic dubultā. Kā jau teicu, šo rādītāju par vienu trešdaļu ietekmē pašvaldības, bet ar šo reformu mēs pašvaldības nekādi neskaram, jo pašvaldības ir neatkarīgas un nav MK padotas. Mēs varam tikai aicināt tās šai reformai pievienoties. Var sanākt tā, ka mēs te spiežam ārā pēdējo citronu, bet pašvaldības tik audzē savas štata vietas un kopējie rādītāji nemainās. Mūsu mērķis ir rādīt priekšzīmi pašvaldībām.

- Valsts pārvaldes reforma ir cieši saistīta ar pārmaiņām atalgojuma sistēmā. Kas mainīsies šajā sfērā?

- Tā analīze, kas ir mūsu rīcībā (mēs balstāmies uz Fontes datiem), liecina, ka atlīdzība valsts pārvaldē (mēs runājam tikai par mēnešalgu), salīdzinot ar līdzīgas kvalifikācijas darbinieku privātā sektorā, ir zemāka, turklāt, jo augstāka kvalifikācija, jo lielāka starpība. Ja pieskaitām dažādas piemaksas, tad atšķirība varbūt ir mazāka, tomēr augstākajā kategorijā, kur ir iestāžu, departamentu vadītāji, privātajā sektorā atalgojums ir uz pusi lielāks. Mūsu mērķis ir, nepalielinot kopējo atlīdzību fondu, sasniegt 80% no privātā sektora atalgojuma. Tie nebūs papildu budžeta līdzekļi. Uzstādījums ir - esošā atlīdzības fonda ietvaros maziniet nodarbināto skaitu, strādājiet efektīvāk. Jūsu piemērs ar Kultūras ministriju. Ejiet uz nodarbināto skaita samazināšanu un palieliniet visiem algas. Septembrī valdībā iesniegsim informatīvo ziņojumu par atlīdzības problēmām.

- Pēc jūsu plāna atalgojums visvairāk pieaugs augstāku algu saņēmējiem, taču jau šobrīd daži (daudzi) ierēdņi saņem kopējo atalgojumu (ar dažādām piemaksām) lielāku nekā ministri vai pat Ministru prezidents (MP).

- Mūsu piedāvājums - ir MP ar augstāko algu, ministrs saņem 25% mazāk, valsts sekretārs - 25% mazāk nekā ministrs, un tādā veidā piramīda būvējas uz leju.

- Parastais stāsts ir tāds, ka ir daži ārkārtīgi vērtīgi darbinieki, kuri obligāti esot jānotur, tāpēc tiek atrasti dažādi veidi, kā ar šīm piemaksām to algu uzdzīt līdz tādam līmenim, kas jau pārsniedz ne tikai ministru, bet arī MP algu.

- Atzīstu, tāpēc šobrīd runāju par mēnešalgām. Vienotais atlīdzības likums paredz šīs piemaksas, kuras šobrīd ir diezgan apjomīgas. Mēs piedāvājam mazināt šo piemaksu sadaļu, kas atsevišķās kategorijās ir ļoti liela. Pamatalga būtu jāpaaugstina, bet piemaksa jādod par rezultātu. Ja divus gadus mēģināt kaut ko risināt, bet nekas nav atrisinājies, tad par ko piemaksa? Rosināsim diskusiju, vai nav nepieciešami kādi griesti šīm piemaksām.

- Kāda ir atsaucība no ministrijām?

- Kad runā par amata algu paaugstināšanu, tad atsaucība ir pozitīva. Bet mūsu signāls ir - papildu naudu no valdības nesaņemsiet, un algu palielināšana ir jāveic caur nodarbināto skaita samazināšanu. Tas ir sava veida burkāna un pātagas princips. Mēs piedāvājam noteikt amata algu augstāku, lai nebūtu vajadzīgas šīs manipulācijas ar piemaksām un vēlāki Valsts kontroles regulārie ziņojumi par masveidīgām piemaksām.

- Atšķirīgs atalgojuma līmenis ir arī starp ministrijām.

- Analīze rāda, ka atšķirības atlīdzības fondos starp iestādēm pastāv. Radikāli nolīdzināt šīs atšķirības šobrīd nav reāli iespējams. Piedāvājums no Valsts kancelejas puses ir - tad, kad runāsim par papildu budžeta piešķīrumiem atlīdzības fondā, līdzekļus piešķiram nosacīti trūcīgākajiem. Redzu, ka izkliede ir diezgan liela, un mūsu mērķis ir mazināt šo starpību. Problēma ir tā, ka, runājot ar iestāžu vadītājiem, lielākā daļa sevi uzskata par trūcīgiem, neatkarīgi no objektīvajiem rādītājiem.

- Jautājums, ko man uzdeva lasītājs pa telefonu. Kā tas var būt, ka dažas valsts amatpersonas strādā vairākās, pat vairāk nekā desmit vietās un visur saņem algas, kas kopā veido milzu summas? Vai šāda sistēma ir normāla?

- Šobrīd likums šādu sistēmu pieļauj. Mēs informatīvā ziņojuma ietvaros rosināsim diskusiju politiskā līmenī par to, vai nav nepieciešami kādi saprātīgi (ne kategoriski aizliedzoši) ierobežojumi attiecībā uz šo darbošanos vairākos amatos. Mēs uzskatām, ka MP ir jābūt ar lielāko atalgojumu. Valsts kapitālsabiedrības ir cits stāsts, un tur vadītāji var saņemt lielāku atlīdzību, bet, ja runājam par valsts amatpersonām, kuras vienlaikus ieņem amatus dažādās kapitālsabiedrībās, tad šeit jāizvērtē kaut kāds samērīgums. MP un ministru atbildības līmenis tomēr ir stipri augstāks.

- Ja es jūs pareizi sapratu, tad jūs atbalstītu valdības vadītāja un tās locekļu algas palielinājumu?

- Es to nevaru rosināt, un tas ir politisks lēmums. Es skatos no sistēmas viedokļa. Esmu par to, ka ministri un MP ir sistēmas augšgalā. Lai nav tā, ka uztaisām atalgojuma analīzi un secinām, ka viņi ir nedaudz nobīdīti, un ir amatpersonas, kuras, kā jūs minējāt, strādā vairākos amatos un pelna būtiski vairāk.

- Stājoties amatā, jūs izvirzījāt ideju, ka varētu apvienot vai pat likvidēt dažas valsts iestādes. Vai šajā jautājumā nesaskaraties ar vēl lielāku pretestību?

- Saskaros. Tas ir vēl grūtāk. Jebkura no šīm izmaiņām ir smaga cīņa, lai nonāktu pie rezultāta. Skaidrs, ka katras iestādes likvidācija… ja ministrija un ministrijas vadība neatbalsta šādu reformu, tad mēs saprotam, ka konkrētās iestādes likvidācija vai apvienošana, visticamāk, nerealizēsies, bet ir jāiet uz priekšu.

- Vai jums ir konkrēti piemēri, ko nosaukt?

- Lai nesauktu te virkni iestāžu, mana pieeja ir šāda - būs šis pirmais diskusiju raunds ar ministrijām, un tad to aprunāsim, lai nebūtu tā, ka informāciju viņi uzzina no preses.

- Jau tagad var prognozēt, ka runu līmenī visi tā kā ideju atbalstīs, bet kad reāli būs kaut kas jālikvidē, tad ar rokām un kājām būs pret, jo neviens neko mainīt negrib.

- Tur es jums pilnībā piekrītu, un tuvākie mēneši parādīs, uz ko ministrijas ir gatavas. Šobrīd mēs runājam vispārīgā līmenī, un par to runā gadiem. Jautājums, ar ko tas viss beigsies?

- Vai jūtat politisko atbalstu no premjera Kučinska?

- No MP man ir atbalsts, un, kad tiku uzrunāts šim amatam, es MP teicu, ka neredzu jēgu te atnākt un skaisti runāt, ja nevaram izdarīt. No MP atbalsts ir, bet mums ir koalīcijas valdība un ir kopīgi valdības lēmumi. MP lēmumus nepieņem vienpersoniski. Kāds man būs valdības atbalsts, redzēsim tuvākajā laikā. Īpaši tas attiecas uz detaļām, jo vispārīgos vilcienos atbalsts droši vien būs.

- Vēl viena problēma, kuru īpaši uzsver reģionos, ir tā, ka viss koncentrējas Rīgā un jāaptur reģionu iztukšošanās. Vai valsts pārvaldes reformā ir ietverti priekšlikumi reģionu nodarbinātības stimulēšanai?

- Konkrēti pasākumi, kas stimulētu iestādes to darīt, nav ietverti, pavisam godīgi runājot. Nav īpašu atbalsta pasākumu iestādēm, lai nesamazinātu darba vietu skaitu reģionos. Ja skatāmies uz šī brīža situāciju darba tirgū, tad redzam, ka darba tirgus mums sāk uzkarst. Būs liels spiediens, ka jāpaaugstina atlīdzība. Visasāk to izjutīsim Rīgā, kur ir augsta konkurence pēc darbaspēka un augstākās vidējās algas. Tā ir sava veida iespēja valsts iestādēm orientēties uz reģioniem. Ja izsludinām konkursus uz vietām reģionos, tad piesakās ļoti daudz kvalificētu pretendentu. Šī cilvēkresursu iespēja jāizmanto. Tomēr tādas politikas, kāda ir bagātākās valstīs, piemēram, Norvēģijā, kur nodarbinātajiem tālu ziemeļos ir papildu piemaksas, mums nav.

- Kad varēsiet runāt par valsts pārvaldes reformu jau ar padarīta darba sajūtu?

- Jā, šobrīd ir tikai ieceres. Plāns ir uz trijiem gadiem. Trijos gados varam optimizēt nodarbināto skaitu. Ministrijas vēlas nelielu ieskriešanos ar uzsvaru uz trešo gadu. Tā saucamais studentu princips, kad viss tiek atliks uz pēdējo brīdi. Mūsu piedāvājums ir lineārs - 2% katru gadu [nodarbināto samazināšana]. Liels nogrieznis būs pirmais gads, kad redzēsim, kas ir paveikts.

- Nākamgad ir vēlēšanas, un gandrīz visi ministri tajās piedalīsies. Diez vai viņi savās ministrijās gribēs izskatīties pēc «īsinātājiem» un «likvidatoriem».

- No politiskā skatu punkta reforma ir sabiedrības uzmanības lokā. Valsts pārvaldes optimizācija arī ir sabiedrības interesēs, lai gan, tiklīdz tiek kaut kas likvidēts vai īsināts konkrēti, tā ir liela brēka, jo sabiedrības vēlme ir noīsināt mistisko ierēdni kaut kur citur.

- Vai esat gatavs konfrontēt ar ministriem un iestāžu vadītājiem, ja viņi reformām intensīvi pretosies?

- Esmu gatavs konfrontācijai zālē, kas saucas Zaļā zāle, kur notiek MK sēdes. Konfrontācija caur presi ir mazefektīva.

- Vēlēšanu kontekstā šāda konfrontācija varētu būt ļoti efektīva, norādot, ka šie konkrētie ministri pretojas reformām.

- Esmu cilvēks, kurš var pateikt un esmu savā iepriekšējā pieredzē pateicis to, ko domāju. Arī ministriem. Neuzskatu, ka man ir jāizmanto mediji. Neesmu politiķis, kurš šādā veidā cenšas ietekmēt procesus. Esmu ierēdnis un šos jautājumus risinu Zaļajā zālē.