Astoņdesmit miljoni eiro būs pieejami prioritārajiem pasākumiem nākamgad, taču nozaru ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma ir gandrīz desmit reizes lielāki. Valdība ārkārtas sēdē pirmdien sprieda par valsts budžeta veidošanu nākamajam gadam un šodien kārtējā valdības sēdē turpinās diskusiju par ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem papildu līdzekļu piešķiršanā.
Kā ierasts, ar budžetu saistītie jautājumi tiek izlemti valdības sēdes slēgtajā daļā. Finanšu ministrijas informācija par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem atklāj, ka valstī ir avoti, kur var «identificēt pieejamus resursus kopējām valsts prioritātēm», kā tas arī, gatavojot valsts budžetu nākamajam gadam, ir izdarīts.
Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas teiktā, nākamā gada ministriju iesniegto prioritāšu finansēšanai būs pieejami 80 miljoni eiro. «To sadalē viss būs atkarīgs no kopējiem politiskiem lēmumiem, taču jau jūnijā ministrijas ir iesniegušas prioritāros pasākumus, ne tikai pamatojot to nepieciešamību, bet arī norādot, vai pasākumus var arī finansēt no iekšējiem resursiem. To mēs arī ņemsim par pamatu tālākām diskusijām koalīcijas partneru vidū,» sacīja finanšu ministre. Ministrijas iesniegušas prioritāros pasākumus kopumā par 600 miljoniem eiro. Finanšu ministre ir pārliecināta, ka pēc iekšējo resursu pārskatīšanas šī summa nepārsniegs fiskālo telpu.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē vakar tika skatīti valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultāti un priekšlikumi to izmantošanai 2018. gada budžeta izstrādes procesā. Pārskatot valsts budžeta izdevumus, sagatavoti priekšlikumi par valsts budžeta politikas un nozaru finansēšanas politikas jomām, skaidro Finanšu ministrijā. Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Finanšu ministrijas speciālisti arī skaidro, ka izmaiņas jau ir ieviestas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, tam kā pamata kritēriji ir izvirzīti - pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšana un strukturālās reformas.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir atrasti resursi kopējām valsts prioritātēm - 2018. gadam 28,6 miljonu eiro un 2019. gadam 25,4 miljonu eiro apmērā. Papildus tam atbilstoši valdības apstiprinātajam izdevumu pārskatīšanas uzdevumam, tai skaitā pārskatot 2014. - 2016. gadā piešķirto finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, neatliekamajiem pasākumiem un citiem prioritārajiem pasākumiem, ir identificēti ministriju iekšējie resursi - 2018. gadam 52,5 miljoni eiro un 2019. gadam 47,6 miljoni eiro. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā atrastos iekšējos finanšu resursus nozaru ministrijas jau izmanto vai izmantos nozares aktuālo prioritāšu finansēšanai, norāda Finanšu ministrijā. Pārskatot ministriju izdevumus, 2016. gadā tika atrasti pieejamie resursi 61,3 miljoni eiro 2018. gadam.
D. Reizniece-Ozola skaidro, ka tā neesot nauda nelietderīgiem tēriņiem, kas tagad atrasta, bet gan situācija, kurā tiek izvērtēts, kā mainās prioritātes, kam piešķirts finansējums, kam izlietots, kur izdevumi bijuši mazāki, kur plānoto pasākumu izdevumu prognozes ir mainījušās. Tāpat atsevišķi pasākumi devuši lielākus ieņēmumus. Kā piemēru ministre min ietaupītos līdzekļus par valsts parāda apkalpošanu 18,26 miljonu eiro apmērā.
Tajā pašā laikā valdība ar neparedzēto izdevumu maciņu turpina risināt veselības nozares problēmas. Šodien valdība arī lems par līdzekļu piešķiršanu veselības nozarei no naudas neparedzētiem izdevumiem. Veselības ministrijai nepieciešami gandrīz seši miljoni eiro, lai nodrošinātu atlīdzības izmaksu mediķiem, tai skaitā piemaksu par nakts darbu un svētku dienām, kā arī pastāvīgu ārstniecības personu pieejamību neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļās, tai skaitā dzemdību palīdzības sniegšanai.
***
Viedoklis
Dana REIZNIECEOZOLA, finanšu ministre:
- Nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro. To sadalē viss būs atkarīgs no kopējiem politiskiem lēmumiem, taču jau jūnijā ministrijas ir iesniegušas prioritāros pasākumus, ne tikai pamatojot to nepieciešamību, bet arī norādot, vai pasākumus var arī finansēt no iekšējiem resursiem. To mēs arī ņemsim par pamatu tālākām diskusijām koalīcijas partneru vidū.
