Uz Latvijas Pašvaldību savienības 28. kongresu nedēļas nogalē ieradās visas augstākās valsts amatpersonas. Gan tādēļ, ka šis bija pēdējais, ko vadīja Andris Jaunsleinis, jo tagad pašvaldību līdera pienākumi uzticēti Gintam Kaminskim. Gan tādēļ, ka pašvaldības neklausa valdības nodomiem un grasās izgāzt kārtējās iecerētās reformas.
Andris Jaunsleinis Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) ir vadījis 24 gadus - faktiski visu organizācijas pastāvēšanas laiku, un spējis to izveidot par otru spēcīgāko interešu lobiju pēc bankām. Ir bijuši daudzi mēģinājumi organizāciju salauzt mazās nevarīgās sastāvdaļās, taču tajā joprojām ir visas pašvaldības, izņemot Krāslavu, kas sistemātiski skopojās ar biedra naudu, līdz tika izslēgta. Kopā tie ir 118 biedri.
Par bērnu taisīšanu
Jaunsleiņa nopelnus pašvaldību vienotības saglabāšanā piesauca valsts prezidents Raimonds Vējonis, pavēstot, ka bērnu uztaisīt nav nekāda lielā māksla, māksla ir viņu izaudzināt. Šī līdzība kongresa ievadā dalībnieku vidū viesa patiesu jautrību, bet tālāk jau viss notika nopietni. Kļuva skaidrs, kādēļ tik daudz svarīgu viesu mērojuši tik tālu ceļu, proti, lai pieprasītu no pašvaldībām bezierunu paklausību - pasākumā, kur tās grasās koordinēt gluži pretēju rīcību.
Sāpīgākais jautājums ir skolu slēgšana. Nepieciešamību aizvērt mazās lauku skolas uzsvēra katrs kongresa viesis. Valsts prezidents apelēja pie bērnu interesēm. Pašvaldībām primāri jārūpējas par bērnu nākotni, nevis darbavietām vai ēkām, un lēmumu pieņemšanu nedrīkst vilkt garumā, jo galu galā šī vilcināšanās izmaksās dārgāk. Tas pats attiecas uz veselības aprūpes iestāžu tīkla optimizāciju. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pamācīja - lai saglabātu sistēmas dzīvotspēju kopumā, atsevišķās vietās ir iespējami kādi šķietami zaudējumi. Taču lokālas prioritātes esot jāsalāgo un jāpakārto valsts prioritātēm, jo debesis jau mums visiem esot kopīgas.
Visai kategorisks savā uzrunā pašvaldību līderiem bija Ministru prezidents Māris Kučinskis, jo šis ir «uzvarētāju kongress». Ir svaigi saņemts mandāts uz nākamajiem četriem gadiem, un tāpēc visiem neatliekami jāķeras pie darba.
Dažādas likvidēšanas
Uzdevumi valdības vadītāja ieskatā ir šādi. Pirmkārt, jāpārtrauc izplatīt apokaliptiskas noskaņas par to, ka minimālās algas celšana sagraus pašvaldību finanses. Risks atpalikt no pārējiem Baltijas kaimiņiem ir pārāk liels. Un, ja kāds tam nepiekrīt - lai pajautā, ko par mazu minimālo algu domā viņa vēlētāji. Šis uzaicinājums nepārprotami tika veltīts Valkas mēram Ventam Armandam Krauklim un viņa vadītajai Reģionālo attīstības centru apvienībai. Starp citu Krauklis bija viens no sākotnēji minētajiem kandidātiem uz LPS priekšsēža amatu, taču vairākas pašvaldības aizkulišu sarunās kategoriski iebilda pret viņu.
Premjers Kučinskis runāja arī par skolu tīkla optimizāciju, no kuras atpakaļceļa vairs nav. Izglītība Latvijā ir pārfinansēta, un vietām kvalitātes nav vispār nekādas. «Nenogalināsim savu bērnu nākotni!» aicināja premjers. Tikmēr vēl pēdējās stundas amatā esošais LPS vadītājs Andris Jaunsleinis viņam un pārējiem skolu likvidētājiem oponēja - lauku bērnu salikšana internātos projām no ģimenēm arī nav nekāds risinājums: «Mēs varam visu optimizēt un atstāt vienu skolu visā Latvijā, bet tā nav nākotne.» Viena no kongresa noslēgumā pieņemtajām rezolūcijām ir Par skolu tīkla optimizāciju. Pašvaldības ar šo dokumentu noraida valdības rosināto skolu tīkla optimizācijas priekšlikumu, «ja tas neņem vērā skolu slēgšanas sociāli ekonomisko ietekmi».
Vēl viens likvidētājs, kurš kongresā uzstājās kā viesis, bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš pravietoja, ka uz Latvijas 110. gadadienu valstī būs 20 līdz 30 pašvaldības, «grib to vai negrib kāds». Taču jāatgādina, ka pašvaldībām jau gadiem ir izdevies sabotēt Latvijas pašvaldību kartes pārzīmēšanu, grib to vai negrib kāds ministrs, un tādi bijuši daudzi.
Pašvaldības grib naudu
Vēl viens valdību uztraucošs jautājums LPS kongresa darba kārtībā bija finanses. Pašvaldības pieprasa kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus to budžetiem, pieprasa, lai pašvaldību kopējie ienākumi no nodokļiem nav mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Turklāt šai proporcijai jāpaliek pastāvīgai normai arī ilgtermiņā. Pašvaldības arī vēlas plašākas tiesības iesaistīties uzņēmējdarbībā, jo centralizēta uzņēmējdarbības veicināšana no valsts puses ir cietusi fiasko, bet privātajam sektoram - reizēm sanāk, reizēm nesanāk. Taču vairākums valsts vārdā atbraukušo tiešā vai netiešā tekstā pavēstīja, ka naudas lietās pašvaldībām nav ko daudz jaukties. Un prezidents Raimonds Vējonis citastarp arī pamācīja, ka pašvaldībām jāveic pašām savs izmaksu audits: «Paskatieties paši, ko esat vai neesat izdarījuši.» Jo vispār jau ar naudām būs grūtāk.
Tomēr iespaids, ka pašvaldības var tā bakstīt no augšas, kā kuram ienāk prātā, ir mānīgs, jo pašvaldība ir pašu valdība. Andris Jaunsleinis Neatkarīgajai atzīst, ka spiediens ir allaž jūtams. «Taču te ir pietiekami daudz cilvēku, kas spēj spiest pretī,» un viņš norāda uz zālē sēdošajiem kongresa delegātiem - 172 cilvēkiem.
Lēmums par jauno LPS vadītāju Gintu Kaminski, Auces mēru, bija vienbalsīgs. Viņš ir kompromisa figūra, četrus gadus organizācijā bijis Jaunsleiņa vietnieks. Un tas nozīmē, ka valdība var necerēt uz pēkšņu LPS politikas maiņu un iejūtību pret lauku optimizēšanu, likvidēšanu un slēgšanu. Kā Neatkarīgajai atzīst jaunais organizācijas vadītājs Kaminskis: «Šī nav revolucionāra padarīšana.».
