Par nodokļu reformas ietekmi uz konkurētspēju un nevienlīdzību, uz pašvaldībām un veselības nozari Neatkarīgās intervija ar bijušo Ventspils augstskolas rektoru, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Vucānu (ZZS).
- Vai esat apmierināts ar to, kas paveikts nodokļu sistēmas izmaiņās? Vai rezultāts būs pozitīvs?
- To dzīve rādīs. Tā bija finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas un premjera Māra Kučinska iniciatīva. Vairāk gan finanšu ministres iniciatīva, skatoties uz ārvalstu pieredzi, uz kaimiņiem igauņiem, kuri kaut ko līdzīgu jau ir paveikuši. Doma ir ar izmaiņām nodokļu sistēmā ietekmēt uzņēmējdarbības vidi. Mums ir daudz uzņēmumu, kas strādā ar minimālu kapitālu, nav centušies savu kapitālu audzēt. Tas viņiem, saprotams, rada problēmas līdzekļu piesaistīšanā, jāņem kredīti, bet, tā kā nekas nepieder, tad ar normāliem nosacījumiem kredītu paņemt nevar.
- Vai uz nodokļu sistēmas izmaiņām skubināja lielā politiskā ņemšanās un mocīšanās pagājušā gada nogalē ar mikrouzņēmumu nodokļa problēmu?
- Daļēji jā, bet tas tomēr ir atsevišķs stāsts. Ja mēs paskatāmies, kas ir tie mikrouzņēmumi...
- Nodokļu optimizētāji?
- Jā, tā to var formulēt. Ir grāmatvedības firmas, taksometru firmas, kas optimizē naudas plūsmas, līdz ar to arī nodokļus.
- Bet kur tad godīgais amatnieks vai vidusskolēns, kurš garāžā jau konstruē jauno Latvijas aipadu?
- Mikrouzņēmumu nodoklis savulaik bija iecerēts labi, bet, neparedzot tā blaknes, ir iznācis citādi. Līdz ar to mikrouzņēmuma nodokļa jaunās izmaiņas ir vērstas uz tādu kā «atgriešanos patiešām pie mazā uzņēmēja», bet, vai tā ir vienīgā iespēja mazo uzņēmēju stimulēt, es neesmu pārliecināts. Ekonomikas ministrija jau sen strādā pie alternatīvajiem režīmiem mikrouzņēmumu nodokļa vietā, taču diemžēl nekas būtiski jauns nav izdomāts. Nezinu, vai maz iespējams tur kaut ko izdomāt. Bet jautājums ir ļoti pamatots un nopietns: «Kādā veidā stimulēt jaunu uzņēmumu rašanos?» Tas joprojām paliek aktuāls jautājums arī pēc pašreizējās nodokļu reformas... Es gan to negribu saukt par reformu, bet par izmaiņām nodokļu likumdošanā.
- Vai jūs nedevalvējat Saeimas un valdības paveikto? Ir tomēr nodokļu likumos tāds būtisks jaunums kā progresivitāte, uz ko likumdevējs nebija sadūšojies 27 gadu laikā. Vai progresivitāte ir pareizs solis?
- Jā, pašā sākumā, sākot izmaiņas nodokļu likumdošanā, tas nebija plānots, bet pašās beigās parādījās ideja par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes progresivitāti.
Tā kā pašlaik tas ir izdarīts, diezin vai tas kaut ko būtisku izmainīs. Nu būs mazākām algām 20%, lielākām - 23%. Atsevišķie mazo vai vidēji lielu algu saņēmēji šos 3% nejutīs kā kaut ko apgrūtinošu vai ļoti sāpīgu. Bet ļoti lielām algām būs 31,4%, un to saņēmēji jutīs gan. Tie ir cilvēki, kas strādā valsts uzņēmumos. Bet neesmu dzirdējis īpašu protestēšanu no privātiem uzņēmējiem. Viņi zina, ka algas saņemšanas vietā var izmantot iespēju izņemt dividendes un maksāt mazāk nekā 31,4%.
- Vai pēc izmaiņām nodokļu likumdošanā Latvija kļūs konkurētspējīgāka?
- Tas bija pamatmērķis. Ja mēs mēģinātu šo konkurētspēju vērtēt pēc kaut kādiem objektīviem kritērijiem, droši vien pieaugumam vajadzētu būt. Konkurētspējai vajag investīciju piesaisti, jo paši ar tiem līdzekļiem, kas pieejami, pietiekami lielus uzņēmumus radām maz. Konkurētspēja atkarīga ne tikai no nodokļu režīma, bet arī no tā, kā potenciālie investori tiek uzrunāti, kāds ir atbilstošajā vietā pieejamais darbaspēks, tā izglītība, vēlme apgūt ko jaunu. Savulaik, kad biju Ventspils augstskolas rektors, daudz redzēju, kā notiek uzņēmumu ienākšana pilsētā no praktiskās puses. Tur ir ļoti daudz dažādu blakusapstākļu, ne tikai nodokļu likumi.
- Jau ilgu laiku politiķi ir runājuši, ka vajag pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu. Vai jaunajā reformā ir izdevies to paveikt?
- Šis ir jautājums, kura dēļ tieši uzņēmēju vidū ir radušies diametrāli pretēji viedokļi. Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka nodokļu sloga pārcelšana uz kapitālu un citiem nodokļu veidiem ir īstenota, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera lieto vārdu «sačakarēts» - ka tas, kāpēc vispār tika sākta reforma, ir aizmirsts. Patiesība varbūt ir pa vidu, jo jāskatās, par kādu darbaspēku ir runa - ja runājam par zemu atalgotu darbaspēku, tad nodokļu slogs būs mazāks, ja runājam par augstu kvalificētu darbaspēku, tad nē. Tas ir ļoti būtisks jautājums - vai mēs Latvijā runājam par uzņēmumu veidošanu un konkurētspēju augstās ekonomiskās vērtības sektorā, vai par plašu nodarbinātību. Tā pēc būtības ir nūja ar diviem galiem - tur, kur ir augstās pievienotās vērtības uzņēmumi, tiem parasti ir maz darbinieku ar lielām algām, tie ražo dārgu produkciju, bet nenodrošina ar darbu daudz cilvēku. Un ir uzņēmumi, kur darbinieku skaits ir liels, bet tie saņem mazas algas. Nodokļu likumdošanas izmaiņu gaitā man bija daudz tikšanos ar vairākiem uzņēmējiem, uzņēmēju grupu pārstāvjiem, tajā skaitā ar zemo darbaspēka izmaksu pārstāvjiem, piemēram, ar šūšanas uzņēmēju no Krāslavas. No vienas puses, nodokļu slogs uz darbaspēku tiek atvieglots, taču tas, ka mēs pacēlām minimālo algu, viņiem rada lielas problēmas. Vismaz viņi tā saka un pauž tādu satraukumu. Tātad problēma ir daudzšķautnaina, un ne tikai nodokļi, bet vēl daudzi citi faktori spēlē lielu lomu.
- Kā nodokļu likumu izmaiņas ietekmēs nevienlīdzības mazināšanu? Latvija šajā ziņā kopā ar Rumāniju un Bulgāriju allaž ir bijusi vienā no bēdīgākajām vietām ES. Vai tagad nevienlīdzību raksturojošais Džini koeficients Latvijai mainīsies uz labu?
- Ceru, ka mainīsies. Te ir ne tikai tiešā veidā nodokļu ietekme, bet arī daudzu citu faktoru ietekme. Ja neradīsies risks šo izmaiņu dēļ daudziem lieliem uzņēmumiem pārtraukt darbību, ja neradīsies situācija, ka rodas daudz bezdarbnieku, tad pēc visa tā, kas izdarīts, Džini koeficientam būtu jāaug - tāpēc, ka mazās algas tiks apliktas ar mazāku nodokli, lielās - ar lielāku, un tā amplitūda tiek «spiesta kopā». Bet, vai tas tā notiks, atkarīgs gan no uzņēmēju rīcības, gan no pašu darbinieku rīcības. Jo viens no mērķiem bija izvilkt uzņēmējus ārā no ēnu ekonomikas, lai naudas aprite parādītos legāli. Džini koeficientu rēķina pēc legālajiem datiem, un tad jau tam arī būtu jāuzrāda pozitīva tendence.
- Kritiķi valdībai pārmeta, ka nodokļu reforma sasaistīta ar veselības nozares finansējuma meklējumiem. Vai šis variants, ka sociālās iemaksās būs jāmaksā obligāti 1%, ir labākais? Vai nevarēja, piemēram, ieviest obligāto apdrošināšanu un uzticēt ar to darboties privātiem apdrošinātājiem?
- Valdība un finanšu ministre uzstāja, ka būs agri vai vēlu jāmeklē finansējums veselībai. Manā skatījumā tas nebija pareizi - varēja to jautājumu atlikt uz pusgadu, uz deviņiem mēnešiem. Bet nu skaidrs bija arī, ka veselības nozare pietiekami skaļi prasīs papildu finansējumu. Varēja mēģināt izlīdzēties ar ES finansējuma avotiem veselībai, bet tas nebija ilgtermiņa risinājums. Tāpēc pusceļā, kad nodokļu sistēmas izmaiņas jau bija izgājušas pirmo apli, nācās pieslēgties arī veselības nozares finansējuma problēmai. Nevarētu teikt, ka tas sabojāja, bet izmainīja visu iepriekš uzsākto nodokļu sistēmas izmaiņu darbu.
Vai šis variants - 1% pie sociālajām iemaksām - bija labākais? Manuprāt, pietrūka laika analīzei. Par veselības finansējumu diskusiju bija daudz, bet variants nodot veselības apdrošināšanu privātām kompānijām beigās neguva atbalstu.
- Varbūt Saeima ir bailīga? Tas būtu nepopulāri - uzreiz taču varētu pārmest, ka apdrošinātāju lobijs panācis sev izdevīgu likumu...
- Runa jau bija par to, ka jāskatās uz to iedzīvotāju daļu, kas pati nespēj samaksāt veselības apdrošināšanai nepieciešamo daļu, ka tas jāfinansē no kādiem sabiedriskiem fondiem - no kādiem fondiem, par to nebija skaidrības. Bet maksātspējīgajiem ir jāmaksā. Es, piemēram, pēdējos gadus pērku veselības apdrošināšanas polisi. Kad eju pie ārsta, es zinu, ka vismaz pamatnepieciešamība būs nosegta un man nebūs jāuztraucas.
- Bet jūs polisi pērkat labprātīgi. Saeimā un valdībā runāja par obligātu apdrošināšanu.
- Es to daru labprātīgi, jo zinu, ka apdrošināšana ir lieta, par ko nekad nevar zināt, kad to ievajadzēsies. Nevar paļauties, ka valsts visu samaksās. Ir redzams, ka valstij nav tik daudz līdzekļu. Cilvēkiem jādomā par sevi pašiem - tas pieder pie kapitālisma. Diemžēl, 27 gadus dzīvojot kapitālismā, daudzi cilvēki turpina uzskatīt, ka viņiem viss pienākas tāpat vien, pats par sevi.
Veselības obligātajai apdrošināšanai bija ļoti daudz oponentu, kaut kādā mērā var piekrist formulējumam, ka valdība un Saeima nobijās. Jo to būtu ļoti grūti pamatot iedzīvotājiem saprotami. Tāpēc notika izšķiršanās par 1% obligāto sociālo iemaksu. Bet šī iemaksa jau nenosedz visu, kas veselības nozarē vajadzīgs.
- Pie kapitālisma pieder arī tas, ka ir uzplaukumi un krīzes. Pašlaik skaitās, ka ir laba situācija ekonomikā. Bet nav teikts, ka drīz nebūs krīze. Ko tad? Kā šīs nodokļu sistēmas izmaiņas darbosies nākamajā krīzē? Vai prognozes par gaidāmo pieaugumu budžetā nav pārāk optimistiskas?
- Ja vispār šādas izmaiņas veic, tad bija pēdējais brīdis. Droši vien to vajadzēja jau kādu gadu agrāk.
Vai mēs līdz kādam jaunam globālam vai nacionālam kritumam spēsim nodokļu izmaiņas iedzīvināt? Tas ir jautājums, uz kuru pašlaik neviens nespēj atbildēt. Viss atkarīgs no tā, kas notiks pasaulē. Latvijas ekonomika ir atvērta, un mūs ļoti ietekmē tas, kas notiek pasaulē. Jācer, ka dramatisku ārēju satricinājumu nebūs un iekšēji spēsim pārvarēt tās grūtības, ko vienmēr rada sistēmas izmaņas. Ir jāpārskaņojas uzņēmējiem, iedzīvotājiem, pašvaldībām.
- Pašvaldības nav pārāk priecīgas, varētu teikt pat, ka daudzas ir niknas...
- Tāpēc, ka tās nezina, kādā veidā un kas notiks tālāk.
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību naudas avots. Šis nodoklis tiks mazāk iekasēts, bet kas pašvaldībām to kompensēs?
- Tas ir jautājums, kas ir tiešā dialogā starp valdību un pašvaldībām. Līdz galam šis jautājums vēl nav atrisināts, tiek pateikts, ka visas pašvaldības saņems vismaz tikpat naudas kā līdz šim vai pat vairāk.
- Ir sena, hroniska problēma, ka Rīga ir ūdensgalva, kurp aizplūst lauvas tiesa visas naudas, bet, jo tālāk no Rīgas uz austrumu pusi, jo pašvaldības trūcīgākas. Jaunajā nodokļu sistēmā nav ne mazāko tādu izmaiņu, kas būtu pagrieziens ar seju pret attālām pašvaldībām...
- Piekrītu, ka tas ir lielais neatrisinātais jautājums. Līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai uz to jādod pietiekami skaidras atbildes. Tas ir valdības un pašvaldību dialoga jautājums, kā panākt, lai kopīgais naudas maks, kas nebūs mazāk pilns kā pašlaik, tiktu godīgāk sadalīts. Nav jau tā, ka tikai austrumu virzienā no Rīgas, bet visos virzienos - jo tālāk no Rīgas, jo vairāk šī problēma ir aktuāla.
Vajadzētu risināt šo jautājumu, arī raugoties uz to, ka tā sistēma, tas pašvaldību tīkls, kāds ir pašlaik, nav efektīvs. Ir daudz mazu pašvaldību, kas rada problēmas izglītības sistēmā, problēmas ar ES fondu piesaisti.
- Kamēr jūs, deputāti, savā komisijā viedi spriežat par nopietnām lietām, jums no muguras klāt jau piezagušās 13. Saeimas vēlēšanas un «oligarhu sarunu» trauksmainais vājprāts. Vai neiznāks tā, ka skandālu tracī sabrūk valdība un Saeima un visa jaunā nodokļu sistēma iekrīt papīrgrozā?
- Tās izmaiņas, kas pašlaik ir nobalsotas un pieņemtas galīgajā lasījumā, ir neatgriezeniskas. Dažāda veida aktivitātes, kas saistītas ar jaunu partiju rašanos un vēlēšanām, protams, traucēs jaunās nodokļu sistēmas ieviešanai, taču nedomāju, ka tādā mērā, lai kuģi novirzītu no uzņemtā kursa.
Nodokļu izmaiņas ir veiktas ļoti plašā spektrā, un lielākā problēma ir prognozēšanas un plānošanas ziņā. Veicot tik plašas izmaiņas, zūd objektīvi kontroles kritēriji. Atsevišķos virzienos, protams, varēs redzēt, kā kas ko ietekmē, bet mēs jau nezinām, kā mūsu ekonomika būtu attīstījusies, ja nodokļu likumu izmaiņas netiktu veiktas. Ir tik daudzu dažādu faktoru mijiedarbība, kas neļauj pietiekami precīzi parādīt salīdzinājumu, jaunās sistēmas ieguvumus. Līdz ar to tas paliks mūžīgi neatbildēts jautājums.
- Nevar ar statikas formulām rēķināt dinamikas uzdevumus?
- Nav pat runa tikai par dinamiku, bet par dinamiku, kurā iesaistīts subjektīvais faktors - uzņēmēji, pašvaldības, katra ar savu uzvedības modeli, iedzīvotāji, kuriem it kā vajadzētu stimulēt uzņēmējus nākt ārā no ēnu ekonomikas. Taču vai tas tā notiks?
