Politika: Māris Kučinskis: Nedrīkstam ļaut ārdīt valsti 91 komentāri
 
Politika

Māris Kučinskis: Nedrīkstam ļaut ārdīt valsti

 
ESAM DAUDZ NOKAVĒJUŠI. Māris Kučinskis: «Es saprotu, cīnoties tik daudzās frontēs, var daudz pazaudēt. Bet mana atbilde ir vienkārša. Mēs esam ļoti daudz nokavējuši. Kurš atļausies apgalvot, ka veselības aprūpē joprojām varam neko nedarīt? Sistēma jau ir tuvu pie sabrukšanas. Veselības reforma bija jāsāk. Izglītībā – tas pats. Arī ekonomikā nodokļu reforma ir akūti nepieciešama. Ja man kāds teiks, ka es ar savu aktivitāti velku uz leju lielo kuģi, es nebūšu balasts. Noteikti ne» / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem par Rīdzenes sarunu politiskajiem iemesliem un sekām, par nodokļu reformu, ģimenes ārstu streiku, izglītības sistēmas reformām un valdības reformu mērķiem atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis (Latvijas Zaļo un zemnieku savienība).

- Ventspils mērs Aivars Lembergs preses konferencē izteicās, ka oligarhu lietas ažiotāža ir domāta, lai kaitētu Latvijas Zaļo un zemnieku savienībai. Sakiet, vai jūs esat līdzīgos uzskatos? Vai šai lietai ir saistība ar vēlmi stiprināt tiesiskumu, vai arī izbeigta krimināllieta tiek izcelta, lai uz tās mēģinātu pelnīt politisko kapitālu?

- Es nekad neesmu bijis simtprocentīgs sazvērestības teoriju piekritējs. Bet ir pārāk daudz jautājumu, uz kuriem man nav atbildes. Ja tas bija šovs, tad kāpēc tas nenotika pirms vēlēšanām, bet pēc tam? Sarunas ir septiņus gadus veci notikumi, kas tagad tiek izvilkti dienasgaismā, lai izmantotu noteiktiem mērķiem, un izskatās, ka ir kaut kāds scenārijs, kurā ir noteikts, kad ir jāiet uz prezidenta pili, kurā brīdī un kurš spēlētājs iesaistās. Šobrīd Saskaņa var triumfēt, jo mēs, partijas, kas ir pie varas, viens otru sitam. Vienotība, lielākoties pašu vainas dēļ, jau ir it kā nosista, Zaļo un zemnieku savienība vēl turas. Ja uz tāda viļņa, pakļaujoties pūļa emocijām, Saeima tiek atlaista, tad iestājas vispārējs haoss. Tāpēc es aicinu nevērtēt šos notikumus ar mirkļa emocijām. Paskatīsimies uz šo lietu vienkāršāk: arī man ir pretenzijas pret sarunu dalībnieku runas stilu, par to, kā un ko viņi runā, bet vai tādēļ mēs drīkstam ārdīt valsti?! Labāk visu saliekam pa plauktiņiem! Lai jautājumu par zemkopības ministra [Jāņa Dūklava] deklarāciju risina Valsts ieņēmumu dienests. Lai savas funkcijas pilda KNAB. Noteikta loma lietas noskaidrošanā būs Saeimas izmeklēšanas komisijai. Pirmo reizi manā praksē valdošajā koalīcijā panākta vienošanās, ka šoreiz ir sarkanā līnija - nepārvērst komisiju, parlamentāro izmeklēšanu par šovu. Tāpēc ir vienošanās, ka uz komisiju tiks deleģēti autoritatīvākie pārstāvji, deputāti ar pielaidi valsts noslēpumam. Komisijai ir jāatrod atbildes uz daudziem jautājumiem, nevis jāļaujas emocijām - ņemam rungas un ejam izrēķināties ar visiem, kas pieminēti sarunās. Patiesībā notiekošais ir ļoti bīstams, un tas var novest pie tā, ka mēs pieļaujam pavisam neprognozējamu notikumu attīstības virzienu. Vai tiem, kas to organizē, mērķis ir sagraut ZZS, to parādīs tālākie notikumi. Labā ziņa ir tā, ka valdošajā koalīcijā, neskatoties uz varbūt vienu otru publisku izteikumu no Vienotības puses, ir izpratne, ka mēs nedrīkstam atļaut ārdīt valsti.

- Vai, jūsuprāt, šeit ir saskatāms ne tikai valdības, bet valsts destabilizēšanas scenārijs?

- Kā tad būtu jāvērtē aicinājums Valsts prezidentam, lai vēlreiz būtu rīkojums, nosacīti sauksim to par rīkojumu numur trīs, lai atlaiž Saeimu, un lai faktiski iestātos haoss?! Haoss valsts pārvaldē un tās diskreditācija vienmēr noved pie tā, ka kāds izjāj baltā zirgā. Šobrīd nav kam izjāt, jo visi būs sasisti šajā karā. Ja mērķis ir destabilizēt situāciju uz kādu gadu pārvaldē, tad jau jautājums ir par valsti, nevis tikai par valdību.

- Vai jūs Valsts prezidenta vietā būtu gājis uzstāties vienas partijas PR pasākumā?

- Tā ir katra individuālā izvēle.

- Vai politiskā saspēle ar cilvēkiem, kas vēlas destabilizēt situāciju valstī, vispār ir pieļaujama no valdošo politiķu puses?

- Šobrīd es domāju, ka gan prezidents, gan arī citi cilvēki var izdarīt analīzi arī pēc tā, kā to atspoguļoja medijos un kas patiesībā notika uz vietas, kāds izskatās scenārijs. Jebkurā gadījumā ir saprotami, ka šī nebija stihiska akcija. Kāds šo procesu vada. Līdz ar to ir jautājumi par šo cilvēku mērķiem. Pagaidām tos var tikai minēt.

- Ja ir taisnība tam, ka publiskotie materiāli ir no operatīvās lietas, tad sanāk, ka ir notikusi ļoti ievērojama klasificētas informācijas zādzība. Kāds ir privatizējis šos materiālus un izmanto politiskiem mērķiem. Nekāda publiska varas struktūru reakcija nav sekojusi. Reakcijas nav. Citos gadījumos par mazāko sīkumu tiek liegtas pielaides, bet šobrīd klasificēta informācija tiek plūdināta pa labi un pa kreisi. Vai tas ir normāli?

- Varat būt droši, ka izmeklēšana attiecīgajās struktūrās notiek. Jaunais KNAB vadības stils nav pieaicināt šajos notikumos TV raidījumus un nākt klajā ar paziņojumiem, un sākt demonstratīvi kādam atņemt pielaides.

Jūsu uzdotie jautājumi ir nopietni. Drošības un uzraugošās struktūras šobrīd nenodarbojas ar populismu, izkliedzot saukļus, izmantojot tos pašus publiskos ieročus, ar kuriem pašlaik operē bijusī KNAB vadība. Ir jāsaprot, vai izmeklējošās iestādes reaģē uz notikumu, izmeklē notikumu, vai tās reaģē uz cilvēku un piemeklē notikumus. Pareizā kārtība ir tad, kad pēc notikuma tiek noskaidrots, kurš ir vainīgs, nevis tiek rīkoti publiski šovi. Pašlaik publiskā telpā izskatās, ka zaudētājs ir pašreizējā KNAB un drošības struktūru vadība. Viņi šobrīd izskatās kā zaudētāji, jo viņi nepielieto tos publiskos ieročus, kurus izmanto bijušie KNAB darbinieki.

- Priekšvēlēšanu gads ir sācies diezgan eksplozīvi. Kā jūs prognozētu turpmāko notikumu attīstību? Vai metodes, ar kurām daži politiskie spēki iesaistīsies priekšvēlēšanu cīņā, kļūs aizvien netīrākas?

- Manuprāt, priekšvēlēšanu periods būs visai melns. Ir ļoti daudz brīvu vēlētāju balsu. Katram esošajam politiskajam spēkam ir sava tradicionālā niša, savukārt neizlēmušajam vēlētājam politiskajiem spēkiem ir grūti kaut ko jaunu piedāvāt. Taču ir divi lozungi, kas garantē panākumus. Pirmais ir «Krievi nāk!», bet šī niša jau ir aizņemta. Otrs lozungs ir «Visu zog!». Tas, savukārt, vienmēr ir devis rezultātus. Citus argumentus piemeklēt ir grūti. Valdības līmenī notiek diskusijas par nodokļiem, veselību un izglītību. Tur ir grūti kaut kādus jaunus piedāvājumus izteikt. Līdz ar to paliek tikai vecais lozungs «Visu zog!». Tagad ir cīņa starp tiem, kas šo lozungu paņems. Lai gan parasti tie, kas izvirza šo lozungu, paši, pēc nonākšanas varā, pēc kāda pusgada sagādā vilšanos savam vēlētājam.

- Jūs labi saprotat, cik iedarbīgs ir lozungs “Visu zog!”. Tāpēc nav saprotams, kādi ir valdības argumenti, pēkšņi virzot lielos valsts uzņēmumus uz fondu tirgiem, sākot privatizācijas otro vilni. Ar šādu rīcību jūs jau atdodat iniciatīvu tiem, kas izmantos lozungu “Visu zog!”.

- Varu pilnībā apliecināt, ka šobrīd netiek plānots nedz privatizēt, nedz kaut kā savādāk mēģināt iztirgot nevienu valsts uzņēmumu. Ekonomikas ministrijas ierosinājums kotēt biržā valsts uzņēmumus bija ļoti zaļš piedāvājums. Pirms Ekonomikas ministrija izvirzīja šādas idejas, vispirms bija jānotiek semināriem, konferencēm, diskusijām, lai nav tā, ka jautājums nav pat sagatavots diskusijai. Tas bija nepadarīts darbs, tāpēc radās dažādas aizdomas.

- Bija ekonomikas ministra intervija aģentūrai LETA…

- …Nepaskaidrojot, kas tas ir. Es piekrītu. Augsni aizdomām radīja paši, bet nekas pārdots netiks.

- Ja ZZS lozungs nebūs “Krievi nāk!” un pieeja būs pragmatiska, tad kas būs jūsu lozungs, ar kuru iesiet uz vēlēšanām? Nodokļu reforma?

- Mūsu trumpis būs padarītie darbi. Nākamgad mēs sasniegsim 5% ekonomikas pieaugumu. Lielā cīņa šobrīd ir par veselības nozari, kas konkretizējās tieši nodokļu reformas izstrādes laikā. Nākamgad mēs no savas puses varēsim atskaitīties par katru ciparu, par to, kur tiek tērēta veselības nozarei novirzītā nauda. Mēs varēsim prognozēt un iedot garantijas par rindām uz veselības aprūpi. Mēs beidzot atgriezīsimies uz ceļa, kur veselības aprūpe kļūst saprotama pacientiem un iedzīvotājiem. Es gribu teikt, ka, iespējams, valdības darbība reizēm var likties diezgan haotiska, bet tas tā tikai šķiet. Mēs vienkārši sākām darbu vairākos virzienos: veicot veselības nozares reformas, diskusijas par nodokļiem, cīņu pret ēnu ekonomiku. Brīdī, kad vajadzēs atskaitīties par rezultātu, valdība varēs atskaitīties par katru norisi un ciparu. Ja kaut kas nebūs padarīts, kas solīts, tad to es arī godīgi pateikšu.

- Sākotnējais nodokļu reformas uzstādījums bija radīt tādu nodokļu sistēmu, kas varētu būt pietiekami ilgtspējīga, kas nemainītos ilgstošā laika periodā. Pašlaik izskatās, ka notiks tikai kārtējā nodokļu likmju maiņa, bet sistēma principiāli nebūs līdz galam ilgtspējīga.

- Kāpēc?

- To apliecina kaut vai finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas izteikumi - ja plānotie akcīzes nodokļa ienākumi nepildīsies, tad valdība koriģēs nodokļa likmes.

- Akcīzes nodoklis ir kompensējošs mehānisms, lai nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus bez būtiska deficīta pieauguma.

Tas, ko valdība vēlas, ir sakārtota pamata nodokļu sistēma, kurā ietilpst iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodoklis. Iedzīvotāju ienākuma nodoklī mēs vienojāmies ieviest progresivitāti. Tas nozīmē, ka progresivitāte paliks. Tas ir skaidrs. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ieguvums ir reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.

Trīs gadus šo nodokļu sistēmas daļu nav paredzēts mainīt. Kas attiecas uz akcīzes nodokli, tad šis nodoklis ir ļoti jutīgs attiecībā pret tā lielumu kaimiņu valstīs. Valdība visu laiku vēro, ko dara lietuvieši un igauņi, un salāgo savas darbības, lai nekaitētu Latvijas tautsaimniecībai. Tāpēc plānotajam akcīzes nodokļa palielinājumam izmaiņas varētu būt. Manuprāt, gan daudz lielākām bažām vajadzētu būt par naftas cenu izmaiņām nekā par akcīzes nodokļa lielumu.

- Ir normāli un loģiski, kad neapliek ar nodokli reinvestēto peļņu, bet lielās bažas ir par to, kā notiks pāreja no vienas sistēmas uz otru, lai, iepriekšējā periodā nesadalītajai peļņai piemērojot jaunos noteikumus, nesanāktu jauni nodokļu riski, īpaši tas attiecas uz holdingiem.

- Pārejas periods ir noteikts, bet tas nevar būt mūžīgs. Pārejas periods būs divus gadus ilgs. Kas attiecas uz holdingiem, tad tās ir struktūras, no kurām peļņu var viegli izvest laukā. Mēs vērtējām, kā izvairīties no tām kļūdām, kuras savulaik pieļāva Igaunija. No Igaunijas holdingiem nauda sāka aizplūst aizdevumu veidā. Ir panākta vienošanās, kā peļņas nodoklis attiecas uz jaunās peļņas aizvešanu. Attiecībā uz iepriekšējo gadu peļņu ir divu gadu pārejas periods. Izmantošu izdevību, lai pateiktos lielajiem uzņēmumiem par piekrišanu šādām izmaiņām. Lielāko draudu par valsts budžeta deficīta pieaugumu radīja pāreja no sistēmas, kad uzņēmēji avansē valsti, uz sistēmu, kad uzņēmēji maksā nodokli par peļņas faktu. No reformas uzņēmējiem ir divi lieli ieguvumi. Pirmais. Ar nodokli neapliks pamatlīdzekļos ieguldīto peļņu. Otrais. Uzņēmumiem nebūs jāmaksā lielie avansa maksājumi par peļņu, kuras nākamajā gadā varētu arī nebūt. Lai neradītu lielu budžeta deficītu, pusgadu saglabāsies avansa maksājumi, bet no 1. janvāra sāksies arī peļņas nodokļa nomaksa pēc faktiskās peļņas.

- Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nodokļu politikas reformai veltīja ļoti neglaimojošus vārdus - čiks vien sanācis!

- Ir tik viegli kalt jubilejas monētas un tad reizi pa reizei dot padomus valstij, kā tai būtu jādzīvo. Es mazliet ironizēju, bet dzīvē izteikt kādu lozungu un to īstenot nav viens un tas pats. Latvijas Bankai ir taisnība, ka ar tās nodokļu reformas piedāvājumu būtu iespējama konkurētspējas palielināšana. Jā! Īstenojot viņu sākotnējo piedāvājumu, konkurētspēju varētu palielināt. Kā bankas prezidents izteicās, tad tādēļ ir vērts pat pieļaut valsts budžeta deficītu. Taču tik lielu valsts budžeta deficītu tomēr nevaram pieļaut. Mēs arī nevarējām veidot nodokļu reformu, nedomājot par sociālo nevienlīdzību. Bija jāpalielina neapliekamais minimums, bija jārisina jautājumi par veselības aprūpi. Latvijas Bankas priekšlikums bija uzsvērt konkurētspēju, bet pārējās problēmas noslaucīt pagaldē. Mums, valdībai, ir jāatbild arī par cilvēkiem, kuri nav uzņēmēji, tāpēc es pilnīgi noteikti nepiekrītu viņa vērtējumam par nodokļu reformu. Latvijas Bankas priekšlikumam, kā reformēt nodokļus, bija divas problēmas - kā iegūt līdzekļus veselības aprūpei un tas, ka Briselē mēs nevarēsim aizstāvēt tik lielu valsts budžeta deficītu. Risinājumi bija divi: valdības piedāvājums, kuru LB prezidents nosauca par čiku, un viņa piedāvājums: noslaucīt visu - neapliekamo minimumu u. c., bet veselības nozares finansējuma problēmu atrisināt, iekasējot 20 eiro mēnesī no katra iedzīvotāja. Tas, viņaprāt, būtu uzrāviens. Tāpēc es Latvijas Bankas prezidentam varētu ieteikt drusciņ vairāk staigāt kājām, aizbraukt pavērot, kā dzīvo ļaudis ne tikai Rīgas centrā, bet arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

- Cik droša ir ZZS politiskā aizmugure veselības ministrei Andai Čakšai veselības aprūpes finansējuma jautājumā?

- Pat ļoti droša! Turklāt - viennozīmīga. Atšķirībā no Gunta Belēviča, kurš nebija viennozīmīgi vērtējams, bet kurš bija ļoti ietekmīgs Zaļajā partijā, Anda Čakša valdībā ienāca kā jauns cilvēks. Viņai bija pilns atbalsts gan no Zaļās partijas, gan no Zemnieku savienības. ZZS vienmēr prasa katram ministram (un, manuprāt, tas ir normāli) izstāstīt partijas biedriem ministra redzējumu un plānus. Kad Anda Čakša pirmo reizi prezentēja, kā viņa redz šo veselības reformu, tad visi teica, ka tagad mēs beidzot saprotam, kas notiek nozarē.

- Vai ģimenes ārstu streiks mainīja attieksmi pret veselības ministri?

- Par ģimenes ārstu protestakciju jau ir skaidri iezīmējušās divas galvenās nianses. Tās cēlonis nav naudas trūkums. Ja salīdzina šīs mediķu grupas ienākumus ar citiem mediķiem, tad citiem būtu pat lielāks pamats streikiem vai protestiem. Esmu ļoti pateicīgs citu nozaru darbiniekiem par sapratni, jo, šobrīd streikojot, mēs nograusim to, ko nākamgad varētu sasniegt. Ģimenes ārstu akciju ietekmēja divi jautājumi: pirmais - eveselība. Nevis tāpēc, ka būtu bailes no datora, jo ir rasts kompromiss: ārsti netiks sodīti, kamēr viņi neiemācīsies lietot šo sistēmu. Turklāt valdība garantē, ka sistēma tiks pilnveidota. Mēs darīsim visu, lai eveselības problēmas novērstu. Problēma ir cita - eveselība parāda ikvienu norīkojumu, kas un kāpēc ir ierakstīts ikviena cilvēka veselības kartē. Otrs: ārstiem zināmu satraukumu rada arī jautājums par kompensācijas mehānismu. Vai valstij ir jāmaksā arī par to, kad kāds piezvana pa telefonu, lai palūgtu receptes pagarinājumu, viņam šo pagarinājumu uztaisa, bet cilvēks uz aptieku pēc zālēm neaiziet. Vēl viena dīvainība, kas saistās ar šo akciju: streika komitejas organizators ir cilvēks no malas, ne no veselības aprūpes sistēmas.

- Jūs runājat par Solvitu Olsenu?

- Jā. Valdībai bija laba sapratne ar ģimenes ārstiem. Viņi saprot mūsu problēmas, viņi mums raksturoja savas problēmas. Atradām risinājumu par eveselību un pat kopā gājām ar žurnālistiem runāt. Taču pavisam cits cilvēks sēž blakus Ģimenes ārstu asociācijas vadītājai un viņai teju ar dunku sānos norāda - viņa nav pateikusi, ka ir ne tikai Ģimenes ārstu asociācijas, bet arī streika komitejas vadītāja. Iespaids ir tāds, ka viena ar nozari nesaistīta persona kaut ko demonstrē - es jums parādīšu, kā vajag streikot! Vai tiešām tiek uzskatīts, ka tādējādi jurists var paaugstināt savu tirgus vērtību un pēc tam piedāvāt streiku organizēšanas pakalpojumus visiem citiem?!

- Kā jūs atrisināsiet jautājumu par Čakšas kundzes darba nespējas laiku, bērniņu gaidot?

- Veselības nozares reformā daudzi jautājumi ir ļoti tuvu finišam. Ministrei ir vēlēšanās turpināt strādāt, cik ilgi būs iespējams. Nākamgad mums valdībā ir jāpieņem koncepcija par slimnīcu tīkla sakārtošanu. Situācija ar ministri nav nekas unikāls. Līdzīgi gadījumi bija Igaunijā, Dānijā u. c., bet ministrei ir jāspēj šajos pāris mēnešos nodrošināt ļoti spēcīgu ierēdniecību, ļoti spēcīgu pārvaldību, kas funkcionētu bez ministres klātbūtnes divus mēnešus.

Vissliktākais signāls, kādu valdība varētu dot, - tāpēc, ka tu gaidi bērniņu, mēs tevi nomainām.

- Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis pagājušajā nedēļā nāca klajā ar šoka terapiju izglītības sistēmai. Simts vidusskolu neatbilstot kvalitātes kritērijiem. Vai nav notikusi kritēriju pievilkšana trūkstošajam finansējumam izglītības sistēmā?

- Izglītība nav tā joma, kurā mēs finansiāli ievērojami atpaliktu no citām Eiropas valstīm. Tomēr ir jāņem vērā, ka uzturēt pustukšas skolas ir ļoti, ļoti dārgi. To neviens nevar noliegt. Ministrs izvēlas sarunu taktiku, ar ko sākt, lai nonāktu pie risinājuma. Ir skolu karte, pētījums, ko veikusi Jāņa sēta. Tur parādās dažādas dīvainības - piemēram, trīs blakus esošas vidusskolas, kurās sekmju vidējā atzīme ir četri. Mans uzstādījums - ministram būs jāveic sarunas ar pašvaldībām, būs jāmeklē kompromiss skolu tīkla sakārtošanā, jāsalāgo grafiks, nepazaudējot to, ka izglītības kvalitātei ir jābūt augstai. Izglītības kvalitātes līmenis Latvijā pazūd kaut kur starp ceturto un desmito klasi. Vidējie rādītāji mums nav slikti, bet ir liela nevienlīdzība starp sliktākajiem un labākajiem rezultātiem. Ir jēdziens sociālā nevienlīdzība, bet Latvijā ir vērojama zināšanu nevienlīdzība. Ministrs izvēlējās šādu taktiku: šokēt ar secinājumiem. Tagad ir jāsāk sarunas.

Manuprāt, ir svarīgi, lai ministrs neatgrūstu sarunās nedz pašvaldības, nedz pedagogus, lai sarunas notiktu nevis no spēka pozīcijām, bet no sapratnes pozīcijām. Vienīgais, no kā izglītības reformā nedrīkst atkāpties, - kvalitātes prasības ir pāri visam. Par pārējo ir jābūt diskusijai, un tā mēs nonāksim pie optimālā varianta.

- Mēs runājam par politiski valdību destabilizējošiem faktoriem, kurus izraisīja t. s. oligarhu sarunas, tomēr viens stabilitāti neveicinošs faktors ir tas, ka jūsu valdība ir uzsākusi ļoti plašas reformas trijās lielās nozarēs - nodokļi, izglītība un veselība. Vai tas nav nedaudz politiski pašnāvnieciski?

- Varbūt izskatās politiski pašnāvnieciski. Varbūt es pārāk steidzos. Bet mana politiskā aizmugure ir ZZS, kura mudina uz apdomību, uz politiski drošiem lēmumiem, bez pārsteidzības. Mēs balstāmies uz pārliecību, ka Latvija ir stabila, uz laukiem bāzēta valsts un tas, ka ir sāktas reformas, ir tikai valsti attīstošs faktors. Es saprotu, cīnoties tik daudzās frontēs, var daudz pazaudēt. Bet mana atbilde ir vienkārša. Mēs esam ļoti daudz nokavējuši. Kurš atļausies apgalvot, ka veselības aprūpē joprojām varam neko nedarīt? Sistēma jau ir tuvu pie sabrukšanas. Veselības reforma bija jāsāk. Izglītībā - tas pats. Arī ekonomikā nodokļu reforma ir akūti nepieciešama. Ja man kāds teiks, ka es ar savu aktivitāti velku uz leju lielo kuģi, es nebūšu balasts. Noteikti ne.





Komentāri [91]
#
Miserable 26.jūlijs 2017 22:28 atbildēt
Ko gan citu ierēdnis var pateikt?
 
#
Tautiete 26.jūlijs 2017 10:29 atbildēt
Valsti ārda oligarhu banda ar Zemnieku palīdzības jumta izbīdi . Tautai ir jāsaprot , ka tie vēlas atgriesties Padomijas sastāvā. Tiem traucē Nato , E.S. jo tad varētu brīvi legalizēt sazagto .Vienotība viņiem ļoti traucēja .
 
#
Jautrīte 25.jūlijs 2017 22:36 atbildēt
ko var gribēt no āksta?
 
#
Man prieks » Jautrīte 25.jūlijs 2017 23:45 atbildēt
ZZS "pa skuju taku" ir sācies !
 
#
oskars 25.jūlijs 2017 21:07 atbildēt
interesanti , kad sagrus sitais sapuvusais veidojums ?Kas notiks talak ?
 
#
EKSPERTS 25.jūlijs 2017 13:34 atbildēt
rotšildmēslus, sos lopiskos volstrītas zagļus, teroristus, pedofīlus un koprofāgus likvidējot, arī asv valstele izmuks no bezdibeņa.
 
Skatīt visus 91 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers