Svētdiena, 19.novembris
Politika | 17.jūlijs, 9:05
Jānis Lasmanis

"Vienotība" dzēsīs pašas izraisītu ugunsgrēku

Atbrīvošanās no tiem, kas triju partiju veidotajā Vienotībā tā arī neiejutās, veco kadru izslēgšana no organizācijas vadības un jaunas valdes ievēlēšana. Šādi ir Vienotības uzdevumi, kas jāīsteno nākamajā kongresā, par kura norises laiku šodien lems partijas valde. Tās priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns to dēvē par organizācijas restartu.

Pēdējo padsmit mēnešu laikā šis būs jau otrais Vienotības restarts. Pirmā nepieciešamību iezīmēja neveiksmīgā cīņa par Ministru prezidenta amata saglabāšanu. Zaudējot to Zaļo un zemnieku savienībai, Vienotības valdes priekšsēdētāja amatā 2016. gada jūnijā tika ievēlēts Andris Piebalgs, kurš partijas biedriem solīja, ka līdz šā gada sākumam partija atgūs sabiedrības uzticību vismaz 10% reitingu veidolā, kas, pēc viņa domām, būtu arī cienījams pamats, lai veiksmīgu startētu pašvaldību vēlēšanās.

A. Piebalga paša noteiktais reitinga slieksnis tā arī netika sasniegts līdz pat vēlēšanām, un tikai partijas biedru uzstājības dēļ viņš nerealizēja savu vēlmi amatu atstāt jau pērnā gada nogalē vai šā gada sākumā. Tāpēc nav pārsteigums, ka aizvadītajā piektdienā A. Piebalgs paziņoja, ka sākotnēji septembrī plānotais partijas kongress notiks agrāk un viņš nekandidēs uz organizācijas priekšsēdētāja amatu. Uz šo posteni loģiski būtu kandidēt E. Smiltēnam, un viņš pats arī nenoliedz, ka ir ar mieru uzņemties šo pienākumu.

Iespējams, A. Piebalgs Vienotības vadībā varētu palikt divus gadus, kā to nosaka partijas statūti, taču ļauties šādai pasīvai veģetēšanai organizācijai neļauj nākamajā gadā paredzētās Saeimas vēlēšanas. Šā iemesla dēļ tie, kas joprojām tic Vienotības zīmolam, vēlas ar jaunu sparu jauna līdera vadībā mesties cīņā ar sabiedrības viedokļa vējdzirnavām, bet tiem, kas nolēmuši partiju pamest un, iespējams, veidot jaunu politisko spēku, termiņus diktē likums. Lai startētu Saeimas vēlēšanās, politiskajai partijai jābūt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām. Tātad laika tiem vairs nav daudz - līdz oktobrim.

E. Smiltēns ir pārliecināts, ka partija joprojām spēj sevi saglabāt un pat atdzimt no pelniem, ja vien kongresā «tiks sperti radikāli soļi, lai noņemtu jebkādas šaubas» par Vienotības spēju pārdzīvot grūtos laikus. E. Smiltēna redzējumā A. Piebalga ievēlēšanas ieskandinātais restarts bijusi tikai iesildīšanās īstenajam restartam.

Jautāts, kādi varētu būt tie «radikālie soļi», politiķis pieļāva, ka to vidū varētu būt pilnīgi jaunas valdes ievēlēšana, kas nozīmē, ka Vienotības valde varētu atbrīvoties no kādreizējās partijas vadītājas un pašreizējās Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas. Vēlētāju ticību Vienotības nākotnei varētu celt, arī atsijājot no Vienotības tos deputātus, kas, nespējot integrēties par frankenšteinu pašu dēvētajā triju partiju veidotajā organizācijā, vēlas partiju pamest.

Tam, ka tieši šādiem vajadzētu būt uz Vienotības renesansi cerošo partijas biedru plāniem, piekrīt arī politologs Ivars Ījabs, taču viņš ir skeptisks, vērtējot, vai šādas izmaiņas partijai patiešām sniegs lielākas cerības izdzīvošanai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Visbiežāk par Vienotības atkritējiem dēvē Ilzi Viņķeli, Lolitu Čigāni, Alekseju Loskutovu, Andreju Judinu un Intu Dālderi. Līdz šim izskanējušas vairākas pretrunīgas versijas par viņu nākotnes plāniem - gan jauna politiskā spēka veidošana, gan piesliešanās kādam no jaunizveidotajiem, piemēram, Jaunā konservatīvā partija vai Progresīvie.

Tiesa, jautāti par savām iecerēm, šie politiķi nenoliedz, ka būtu ar mieru iestāties kādā jaunā politiskajā spēkā, vēlams - liberāli orientētā, bet vienlaikus uzsver, ka nebūs šādas partijas organizētāji. Tomēr iespējams, ka tā ir tikai piesardzīga izvairīšanās no priekšlaicīga paziņojuma, jo sarunā ar Neatkarīgo par Vienotības kongresu Lolitai Čigānei izspruka frāze, kas vedina domāt, ka jaunas partijas dibināšanai nepieciešamo kongresu jau organizē. Pārjautāta viņa gan izvairījās turpināt šo sarunas atzaru.