Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards vakar bija ieradies sasveicināties ar reģionālo centru apvienībā esošo pašvaldību vadītājiem.
Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) ir 2015. gadā nodibināta biedrība. Tā apvieno 21 Latvijas novadu, kas Nacionālajā attīstības plānā definēti par reģionālajiem attīstības centriem. Vienkāršāk sakot, biedrība ir kārtējais apliecinājums, ka Latvijas nomalē nespēj rimties Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kuru vakar par RACA valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja tagadējais RACA novadu vadītāju sastāvs. RACA kopīgās rūpes ir Eiropas Savienības palīdzības fondu naudas apgūšana, ciktāl samērā nelielam skaitam piešķirtie reģionālo attīstības centru tituli nav tukši vārdi. To segums ir nauda, kas 2014.- 2020. gada plānošanas periodā apsolīta centriem un nav apsolīta pārējām lauku pašvaldībām, lai piespiestu tās pievienoties lielākajām pašvaldībām. Pagaidām gan tas palicis teoretizēšanas līmenī, jo ES naudas slūžas vēl nav pa īstam pavērtas nevienam. Vakardienas tikšanās deva iespēju pusēm vēlreiz paust gatavību arī kopīgi doties pie šo slūžu sargiem Finanšu ministrijā un runāt par naudas piešķiršanu pirmām kārtām degradēto teritoriju sakārtošanai.
Vēl sarežģītāks uzdevums ir beidzot tomēr pievienot mazās pašvaldības lielākajām tā, ka šo pievienošanu nesauks par pievienošanu, bet par sadarbības teritoriju veidošanu. K. Gerhards sarunā ar Neatkarīgo solīja, ka šoreiz nebūšot arī tā, kā ne reizi vien bijis, ka pašvaldību sadarbības veidošana sākas un beidzas ar naudas samešanu kaut kādas kopīgas iestādes uzturēšanai, kas saglabājas jo ilgāk, jo mazāk jaucas to pašvaldību darbā, uz kuru rēķina dzīvo. Labi, ka tā nebūs, bet kā būs? «Jāatrod mehānismi,» teica K. Gerhards. «Bumba ir valsts pusē,» atzīmēja V. A. Krauklis. Proti, valsts iestādes šobrīd mēģina uzrakstīt projektu jaunam likumam par pašvaldību sadarbības teritorijām un aicina pašvaldības šajā darbā piedalīties ar saviem priekšlikumiem.
Ministrs atzina, ka likumos jau ir ierakstīti neizveidotie apriņķi un tādi kritēriji pašvaldību minimālajam lielumam, kādu nav sasniegušas puse no esošajām pašvaldībām. Turpinoties tagadējām iedzīvotāju skaita sarukšanas tendencēm, šādu pašvaldību skaits vēl vairāk pieaugs. Ko tad nu darīt? Ministrs atklāja, ka nav ērti par to runāt trīs nedēļas pēc vēlēšanām, kurās lokālpatriotisma lozungi bija pārbaudīts līdzeklis iekļūšanai pašvaldību deputātu sastāvā. Ja vēlētāju vairākums par šādiem lozungiem nobalsoja, tad tiem it kā būtu jāpaliek spēkā līdz vēlētāju viedokļu maiņai.
V. A. Krauklis turas pie pārliecības, ka īstenībā novadu robežām būtu jāsakrīt ar bijušo rajonu robežām, ja nu vienīgi sadalot Valkas un Preiļu rajonus, lai novadu vai centru statusu saņemtu arī Smiltene un Līvāni.
