Saeimā vismaz uz laiku apstādināts kārtējais mēģinājums palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām.
Ar priekšlikumu par 56 procentiem palielināt finansējumu atbildīgajā komisijā vērsās Saeimas Vienotības frakcijas deputāte Lolita Čigāne, taču tas deputātu atbalstu neguva.
Partiju finansēšana no valsts budžeta ar likumu tika ieviesta 2010. gadā. Saskaņā ar likuma pirmo redakciju katra partija, kas Saeimas vēlēšanās saņēma divu vai vairāk procentu balsotāju atbalstu, nākamos četrus gadus par katru saņemto balsi no valsts budžeta saņēma 50 santīmus. Pievienojoties eirozonai, likums tika pielāgots jaunajai valūtai, bet valsts finansējums palielināts netika. To aritmētiski pārrēķināja 71 eirocentā.
Izmanto izdevību
Tomēr diskusija par to, ka valsts finansējums partijām ir pārāk mazs, lai tās spētu distancēties no ziedotāju interesēm, uzvirmo regulāri. Dubultot valsts finansējumu, piemēram, aicināja Valsts prezidents Andris Bērziņš, taču 2015. gada pavasarī, skaidrojot ar daudz akūtākām nepieciešamībām, šis priekšlikums no likumprojekta tika izbalsots.
Pašlaik partiju finansēšanas likums atkal ir atvērts, lai tajā iestrādātu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumus, kas samazinās partijām ziedojamo līdzekļu apmērus. Šo iespēju, lai vienlaikus palielinātu valsts finansējumu, vēlējās izmantot L. Čigāne.
Gandrīz dubulto
Saskaņā ar viņas priekšlikumu partijas varētu saņemt 20 eirocentus, ja to statūtos paredzēta struktūrvienība, kuras mērķis ir sekmēt jaunatnes līdzdalību politiskajos procesos, un vēl 20 eirocentus, ja partijai ir pastāvīgs birojs katrā no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Politiķe uzskata, ka šādi partijas būtu vairāk ieinteresētas piesaistīt politikai jauniešus, kuri nākotnē būs spējīgi vadīt valsti, un motivēt pilsoņus aktīvāk piedalīties vēlēšanās.
Ja šis priekšlikumus tiktu iekļauts likumā, lielākā daļa Saeimā ievēlēto partiju par katru tām atdoto balsi varētu saņemt jau 1,31 eiro. L. Čigāne uzskata, ka, neraugoties uz vērā ņemamo līdzfinansējuma pieaugumu, nozīmīgu ietekmi uz valsts budžetu tas neradītu. Saskaņā ar viņas aprēķiniem, kur ņemti vērā 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultāti, papildus no valsts budžeta ik gadu vajadzētu vien apmēram 172 tūkstošus eiro. Šobrīd to pelnījušajām partijām ik gadu tiek sadalīti 612,4 tūkstoši eiro.
Viņas priekšlikumos bija iestrādāts arī kontroles mehānisms, kas, pēc viņas domām, liegtu valsts finansējumu saņemt nepamatoti. Proti, partiju birojiem apgabalos jābūt atvērtiem vismaz sešus mēnešus pirms vēlēšanām un bez pārtraukuma jāstrādā četrus Saeimas sasaukuma gadus. Savukārt partiju jauniešu organizācijās jābūt ne mazāk par 50 biedriem.
Nekontrolējami un diskriminējoši
Abiem priekšlikumiem iebilda KNAB pārstāve, kas norādīja, ka būtu ārkārtīgi sarežģīti kontrolēt jauniešu organizācijas biedru skaitu, jo pat pašas partijas nereti netiek galā ar savu biedru precīzu uzskaitīšanu. Arī biroju esamības pārbaude būtu pārāk sarežģīta vai pat neiespējama.
Arī vairākiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem bija iebildumi šiem priekšlikumiem. Piemēram, Janīna KursītePakule un citi norādīja, ka piešķirt papildu finansējumu par jauniešu piesaistīšanu politikā būtu diskriminējoši, piemēram, pret tām partijām, kas savu uzmanību koncentrē uz pensionāriem vai, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti. Arī komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs pievienojās šim viedoklim.
Savukārt deputāts Juris Šulcs atgādināja, ka L. Čigānes priekšlikumi nerisinātu citu problēmu. Pat palielinot valsts finansējumu, tas nenonāktu pie tām reģionālajām partijām, kuru pārstāvji iekļuvuši Saeimā, pievienojoties nacionālā mēroga politiskajām organizācijām.
Tāpēc komisijā uzvarēja viedoklis, ka ideja par finansējuma palielināšanu partijām un citiem ar naudas sadali saistītu problēmu risinājumiem jāvirza atsevišķā likumprojektā, bet L. Čigānes priekšlikums jānoraida. Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Neatkarīgo informēja, ka L. Čigāne savus priekšlikumus ar frakciju nav saskaņojusi, tāpēc tie nepārstāv organizācijas viedokli.
