Politika: Aizkavē valsts finansējuma palielināšanu partijām 2 komentāri
 
Politika

Aizkavē valsts finansējuma palielināšanu partijām

 
F64

Saeimā vismaz uz laiku apstādināts kārtējais mēģinājums palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām.

Ar priekšlikumu par 56 procentiem palielināt finansējumu atbildīgajā komisijā vērsās Saeimas Vienotības frakcijas deputāte Lolita Čigāne, taču tas deputātu atbalstu neguva.

Partiju finansēšana no valsts budžeta ar likumu tika ieviesta 2010. gadā. Saskaņā ar likuma pirmo redakciju katra partija, kas Saeimas vēlēšanās saņēma divu vai vairāk procentu balsotāju atbalstu, nākamos četrus gadus par katru saņemto balsi no valsts budžeta saņēma 50 santīmus. Pievienojoties eirozonai, likums tika pielāgots jaunajai valūtai, bet valsts finansējums palielināts netika. To aritmētiski pārrēķināja 71 eirocentā.

Izmanto izdevību

Tomēr diskusija par to, ka valsts finansējums partijām ir pārāk mazs, lai tās spētu distancēties no ziedotāju interesēm, uzvirmo regulāri. Dubultot valsts finansējumu, piemēram, aicināja Valsts prezidents Andris Bērziņš, taču 2015. gada pavasarī, skaidrojot ar daudz akūtākām nepieciešamībām, šis priekšlikums no likumprojekta tika izbalsots.

Pašlaik partiju finansēšanas likums atkal ir atvērts, lai tajā iestrādātu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumus, kas samazinās partijām ziedojamo līdzekļu apmērus. Šo iespēju, lai vienlaikus palielinātu valsts finansējumu, vēlējās izmantot L. Čigāne.

Gandrīz dubulto

Saskaņā ar viņas priekšlikumu partijas varētu saņemt 20 eirocentus, ja to statūtos paredzēta struktūrvienība, kuras mērķis ir sekmēt jaunatnes līdzdalību politiskajos procesos, un vēl 20 eirocentus, ja partijai ir pastāvīgs birojs katrā no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Politiķe uzskata, ka šādi partijas būtu vairāk ieinteresētas piesaistīt politikai jauniešus, kuri nākotnē būs spējīgi vadīt valsti, un motivēt pilsoņus aktīvāk piedalīties vēlēšanās.

Ja šis priekšlikumus tiktu iekļauts likumā, lielākā daļa Saeimā ievēlēto partiju par katru tām atdoto balsi varētu saņemt jau 1,31 eiro. L. Čigāne uzskata, ka, neraugoties uz vērā ņemamo līdzfinansējuma pieaugumu, nozīmīgu ietekmi uz valsts budžetu tas neradītu. Saskaņā ar viņas aprēķiniem, kur ņemti vērā 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultāti, papildus no valsts budžeta ik gadu vajadzētu vien apmēram 172 tūkstošus eiro. Šobrīd to pelnījušajām partijām ik gadu tiek sadalīti 612,4 tūkstoši eiro.

Viņas priekšlikumos bija iestrādāts arī kontroles mehānisms, kas, pēc viņas domām, liegtu valsts finansējumu saņemt nepamatoti. Proti, partiju birojiem apgabalos jābūt atvērtiem vismaz sešus mēnešus pirms vēlēšanām un bez pārtraukuma jāstrādā četrus Saeimas sasaukuma gadus. Savukārt partiju jauniešu organizācijās jābūt ne mazāk par 50 biedriem.

Nekontrolējami un diskriminējoši

Abiem priekšlikumiem iebilda KNAB pārstāve, kas norādīja, ka būtu ārkārtīgi sarežģīti kontrolēt jauniešu organizācijas biedru skaitu, jo pat pašas partijas nereti netiek galā ar savu biedru precīzu uzskaitīšanu. Arī biroju esamības pārbaude būtu pārāk sarežģīta vai pat neiespējama.

Arī vairākiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem bija iebildumi šiem priekšlikumiem. Piemēram, Janīna KursītePakule un citi norādīja, ka piešķirt papildu finansējumu par jauniešu piesaistīšanu politikā būtu diskriminējoši, piemēram, pret tām partijām, kas savu uzmanību koncentrē uz pensionāriem vai, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti. Arī komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs pievienojās šim viedoklim.

Savukārt deputāts Juris Šulcs atgādināja, ka L. Čigānes priekšlikumi nerisinātu citu problēmu. Pat palielinot valsts finansējumu, tas nenonāktu pie tām reģionālajām partijām, kuru pārstāvji iekļuvuši Saeimā, pievienojoties nacionālā mēroga politiskajām organizācijām.

Tāpēc komisijā uzvarēja viedoklis, ka ideja par finansējuma palielināšanu partijām un citiem ar naudas sadali saistītu problēmu risinājumiem jāvirza atsevišķā likumprojektā, bet L. Čigānes priekšlikums jānoraida. Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Neatkarīgo informēja, ka L. Čigāne savus priekšlikumus ar frakciju nav saskaņojusi, tāpēc tie nepārstāv organizācijas viedokli.



Komentāri [2]
#
Par kādiem nopelniem? 22.jūnijs 2017 13:13 atbildēt
Par iztikas minimuma aprēķināšanas izbeigšanu,padomju atjaunošanu valsts uzņēmumos,algu dubultošanu valsts uzņēmumu valdēm,algu palielināšanu un ienākuma nodokļa samazināšanu sev?Vispirms ieviesiet Eiropas slimokases,atraitņu pensijas,bezmaksas augstāko izglītību,palieliniet minimālo pensiju,izveidojiet atsevišķu pensiju fondu,samaziniet superaugsto PVN maizei,pabeidziet būvēt robežžogu!
 
#
hmmm 19.jūnijs 2017 21:27 atbildēt
Veselības jautājumiem naudu nevar atrast - jāceļ nodokļi... un uzreiz vajag partijām naudu palielināt... skaisti, ja nebūtu tik bēdīgi...
Neviena no valdošām partijām pat nieka santīmu nav pelnījusi, jo valsts ir tik zemu nolaista, ka zemāk jau vairs nav, kur krist...
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers