465 saraksti no 49 partijām, 31 partiju nereģistrēta apvienība un vēl 103 vēlētāju apvienību saraksti sākuši cīņu par iekļūšanu kādā no 119 vēlēšanu apgabaliem. Pašvaldību politikā iesaistīties vēlas 8945 cilvēki ar visdažādāko pieredzi un prasmēm – sākot no bijušā valsts prezidenta, beidzot ar kumēdiņu rādītājiem un bezdarbniekiem.
Pēdējo skaits šķiet īpaši liels - gandrīz simt deputātu kandidātu bezdarbu uzrādījuši kā savu nodarbošanos, daži to arī uzskata pat par amatu. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā ir ļoti labs meklētājs, kurā kandidātus iespējams sijāt pēc visdažādākajiem parametriem. Piemēram, pēc atslēgvārda «aktieris» atrodami pieci sabiedrībā puslīdz pazīstami skatuves mākslinieki: Lauris Dzelzītis, Gatis Gāga, Edgars Pujāts, Imants Strads un Juris Žagars. Neviena aktrise sarakstos nav atrodama, toties ir brīvmāksliniece Antra Stafecka. Pie kumēdiņu rādītājiem droši pieskaitāma arī Svetka deputat - īstajā vārdā Svetlana Lonska. Sporta deju trenere un studente, kura savai aģitācijas kampaņai uztaisījusi pāris videoklipus ar seksīgu piesitienu. Taču ne visi ar skatuvi saistītie to pieminējuši CVK datos. Piemēram, operdziedātājs Nauris Puntulis ir domes deputāts, bet Rūdolfs Plēpis sevi pozicionē kā pensionāru.
Pensionāru sarakstos ir daudz - gandrīz trīs simti. Vecāki par 80 gadiem ir 12 kandidāti, 71 līdz 80 gadi ir 189 kandidātiem, bet 61 līdz 70 gadi ir 909 kandidātiem. Lielais vairums vēlēšanās startējošo ir pašos spēka gados - vecumā no 31 līdz 60. No kopējā skaita tie ir 73%. Vidējais vecums: 45,6 gadi. Vecākajam 88 gadi, bet jaunākajam 18. Kopumā desmit deputātu kandidāti tikai nesen sasnieguši pilngadību, un pāris pat norādījuši, ka joprojām ir skolēni: Igors Babaks un Mikus Maksimovs.
Dzimumu līdztiesības ziņā joprojām vērojams, ka sievietes pašvaldību politikā iesaistās kūtrāk vai arī partijas viņas nelabprātāk virza darbam pašvaldībās. 61% vīriešu pret 39% sieviešu, kaut gan dabā šī proporcija ir drīzāk pretēja. Virs 65 gadiem sieviešu ir pat divas reizes vairāk.
Interesants griezums, kādā vērtēt kandidātus, ir viņu pilsonība un tautība. Krievu tautību uzrādījuši tikai 3,7%, taču 17% deputātu savu tautību vispār nav vēlējušies norādīt, un diez vai tie ir latvieši, kas savu etnisko izcelsmi uzskata par šķērsli ievēlēšanai. Latviešu skaits ir vislielākais - 77%. Taču ir arī pa kādam retāk sastopamam īpatnim - piemēram, viens avārs, viens osetīns, divi lībieši. Salīdzinoši daudz sarakstos ir lietuviešu, poļu un ukraiņu. Pamatā visiem kandidātiem ir Latvijas pilsonība, taču ir arī daži ārzemnieki - 8 no ASV, 4 no Kanādas, 7 Lietuvas pilsoņi, 5 Vācijas pilsoņi un viens no Somijas.
Ne visiem kandidātiem ir ciešas saites ar pašvaldību, kurā kandidē. Daļai tur ir tikai īpašums. Daļa - tikai tur strādā. Taču 89% savās pašvaldībās ir īsteni vietējie. Lielākā pašvaldība Latvijā ir Rīga. Tur arī ievēlams lielākais deputātu skaits un arī kandidātu visvairāk - 710 uz 60 deputātu vietām. Savukārt Rundāles novadā konkurence ir visniecīgākā, uz 9 vietām no vienīgā iesniegtā saraksta konkurē 11 deputātu kandidāti.
Iepriekšējā balsošana jau sākusies, un vakar līdz pēcpusdienai savu izvēli jau bija izdarījuši 75 264 vēlētāji jeb 5,21% no visiem balsstiesīgajiem. Kopumā mūsu ir 1 443 801.
