Francijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdz plkst.16 pēc vietējā laika (plkst.17 pēc Latvijas laika) nobalsojuši 69,42% vēlētāju un tas ir viens no augstākajiem vēlētāju aktivitātes līmeņiem 40 gadu laikā, liecina Iekšlietu ministrijas dati.
Skaitlis ir par vienu procentpunktu zemāks nekā šajā stundā balsošanas dienā 2012.gada vēlēšanās. Tiesa gan, vēlēšanu iecirkņi šogad Francijas pamatteritorijā būs atvērti stundu ilgāk un tiks slēgti plkst.18 vai 19 pēc vietējā laika.
Francijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tiek rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.
Kopumā vēlēšanās startē 11 kandidāti, un vismaz četriem no viņiem ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā, kas paredzēta 7.maijā, un balsojuma iznākumu faktiski ir neiespējami prognozēt.
scanpix
Saskaņā ar vienu no pēdējām aptaujām, kuras rezultāti tika publicēti pirms "mediju klusēšanas" perioda, kas stājās spēkā piektdien pusnaktī, savas vadošās pozīcijas nedaudz nostiprinājis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, par kuru gatavojas balsot 24% aptaujāto. Viņa tuvāko sāncensi - galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu - atbalsta 21,5% aptaujāto.
Taču abiem favorītiem uz pēdām min konservatīvās Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons un komunistu atbalstītais kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons, kas attiecīgi var cerēt uz 20 un 19,5% balsu.
