Baltijas valstu piemērs dod cerību, ka ir jēga risināt konfliktu Ukrainā, un, ka ir vērts palikt pie principiem un neskatīt visu tikai no spēka puses un ģeopolitikas perspektīvas, norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
Viņš uzskata, ka rietumvalstu nostāja Krimas aneksijas jautājumā visdrīzāk būs līdzīga, kāda tā bija Baltijas valstu gadījumā, pēc 1940.gada, kad rietumvalstis neatzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupāciju.
"Ir runa par starptautiskajām tiesībām, un, lai cik grūti būtu pie tām turēties, nekas labāks līdz šim nav izgudrots. Par Krievijas īstenoto Krimas aneksiju ir jāturpina atgādināt starptautiskajai sabiedrībai," uzskata Kudors.
Eksperts šobrīd nesaredz ātrus risinājumus, lai Ukraina spētu atgūt Krimu un saka, ka situāciju Austrumukrainā un Krimā uzreiz neatrisinātu arī tas, ja starptautiskās sabiedrības uzmanība būtu koncentrēta tikai un vienīgi Ukrainas virzienā.
"Šī brīža sankcijas, protams, ir būtiskas, tomēr rietumi nav gatavi uz pietiekami stingrām sankcijām, piemēram, tādām, kas tiktu attiecinātas uz SWIFT baku sistēmu," ir pārliecināts Kudors, piebilstot, ka rezultātu nedod arī ANO Drošības padome, kurā Krievijai ir veto tiesības.
Viņš saka, ka konflikts Austrumukrainā un situācija Krimā varētu atrisināties tad, kad Krievijā notiktu politiskas pārmaiņas, tomēr eksperts neņemas spriest, kad un vai tas varētu notikt.
"Diemžēl Krievija izvērtēja iekšpolitiskās tendences un sabiedrības noskaņojumu Ukrainā un nosprieda, ka sašķeltība ukraiņu vidū ir jāizmanto," domā Kudors, piebilstot, ka Ukrainai priekšā ir sarežģīts integrācijas ceļš rietumu virzienā, kas prasīs Ukrainas valdības apņēmību un spēju risināt sarežģītas problēmas tiesu sistēmā un korupcijā.
