Pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu, kopš Latvijas Zemnieku savienības stūrētā Zaļo un zemnieku savienība nokļuvusi pie varas, taču partija jau kaldina plānus, lai tuvākajā laikā valdībā uzņemtos atbildību pār tādām nozarēm, kādas tai līdz šim nav bijušas raksturīgas. Visticamāk, organizāciju uz šo mērķi stūrēs cits līderis, jo pašreizējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidri pateicis – šie būs pēdējie divi gadi, kad viņš vada valstī vecāko partiju.
Divas nedēļas pirms Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa, kurā bija jāievēlē jaunā partijas vadība, zināmu intrigu radīja fakts, ka savu kandidatūru LZS priekšsēdētāja amatam pieteica arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ņemot vērā, ka līdz pašvaldību vēlēšanām palikuši vien nepilni divi mēneši un citus apstākļus, tas radīja aizdomas par šķelšanās draudiem partijā. Taču zemsaviešiem un ZZS kopumā raksturīgā manierē šī intriga ātri tika izgaisināta - J. Dūklavs savu kandidatūru atsauca, un A. Brigmanis, kā jau tas ierasts, kļuva par vienīgo kandidātu. Viņu, protams, arī ievēlēja.
Izlīdzina konfliktu
Kongresā, pirms kura J. Dūklavs solīja, ka viņam ir partijas biedriem pāris smagi vārdi sakāmi, viņš vispirms paskaidroja savas kandidatūras atsaukšanu. Proti, tikai pēc tās uzturēšanas, viņš sapratis, ka apvienot komandējumiem bagāto ministra darbu ar partijas priekšsēdētāja pienākumiem, kuros ietilpst ne tas vieglākais pienākums koordinēt sadarbību ar ZZS veidojošajiem politiskajiem spēkiem, būs praktiski neiespējami. Iespējams, ministrs tiešām abu amatu nesavietojamību apjauta pārāk vēlu, ļaunām mēlēm dodot pamatu runām par šķelšanos partijas iekšienē. Iespējams, kāds viņam to palīdzēja saprast. Piemēram, pats A. Brigmanis, kas iepriekš Neatkarīgajai skaidri un gaiši pateica, ka, nesaglabājot partijas līdera amatu, jaunā līdera vietā priekšsēdētāja pienākumus neveiks.
Lai kādos apstākļos J. Dūklavs arī būtu pieņēmis lēmumu atsaukt savu kandidatūru, savā uzrunā aizvadītajā sestdienā notikušajā LZS kongresā tā dalībniekiem viņš A. Brigmani nodēvēja par «visu laiku labāko Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju». Konkurence A. Brigmanim nomināli ir liela - pirms viņa kopš tās atjaunošanas 1990. gadā partiju vadījuši pieci politiķi, taču viņš spējis organizācijas grožus noturēt nu jau 17 gadu.
Arī A. Brigmanis nepalika J. Dūklavam komplimentu parādā un atgādināja kongresa dalībniekiem, ka J. Dūklavs ir labākais zemkopības ministrs, kāds Latvijā bijis, jo tieši viņa nopelnu dēļ lauksaimniecība ir tā nozare, kurā jau šobrīd pilnā mērā pieejamas visas Eiropas Savienības līdzfinansējuma programmas.
Vajag jaunu līderi
Taču arī ar šādiem rezultātiem J. Dūklavs nav piemērots partijas vadītāja amatam. Tas izriet no A. Brigmaņa partijas biedriem no tribīnes teiktā, ka šī ir pēdējā reize, kad viņš uzņemas LZS vadītāja pienākumus. Pēc nākamajiem diviem gadiem šis pienākums jāuzņemas kādam jaunam un enerģiskam cilvēkam. «Mums jādomā par jaunu priekšsēdētāju, kurš, turot godā mūsu tradīcijas un vērtības, izvirzīs jaunus mērķus,» teica A. Brigmanis.
Ņemot vērā, ka J. Dūklavs jauna cilvēka statusam nekvalificējas, skaidrs, ka A. Brigmanis nedomāja viņu. Jo vairāk, LZS priekšsēdētājs un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs jau iepriekš paudis viedokli, ka piemērotākais partijas vadībai būtu pašreizējais ZZS kandidāts uz Rīgas mēra amatu, ZZS valdes priekšsēdētājs un LZS biedrs Armands Krauze. Politiskajos kuluāros jau sen mēļo, ka šo politiķi ZZS ietekmīgākie spēki izraudzījušies kā nākamo ZZS līderi un mērķtiecīgi vada viņa attīstību.
Un nākamajam LZS priekšsēdētājam būs smags darbs, ja viņš vēlēsies turpināt virzienu uz A. Brigmaņa noteiktajiem mērķiem. Proti, A. Brigmanis uzskata, ka LZS un ZZS kopumā ir jāizraušas no komforta zonas un jāaudzina jauna politiķu paaudze, kas varētu uzņemties ne tikai līdz šim ierasto nozaru ministriju vadību, bet iespraukties arī citās, šobrīd koalīcijas partneru, kompetencēs. Proti, A. Brigmanis vēlētos, lai LZS spētu pārņemt Iekšlietu, Ārlietu un pat Tieslietu ministriju vadību.
Spēks ir vienotībā
Ceļš uz šo zemsaviešiem spožo nākotni nebūs viegls. Pats A. Brigmanis atzīst, ka ZZS jāiegulda vairāk enerģijas, lai līdzsvarotu to veidojošo zemnieku un Latvijas Zaļās partijas intereses, jo, par spīti tam, ka abi politiskie spēki spēj būt saliedētāki par dažu citu partiju, atšķirības abu frakciju uzskatos ir vērojamas nepārprotami. Taču tās esot jāpārvar, jo, tikai konsolidējot abu partiju spēkus, ZZS spēšot saglabāt varas partijas statusu.
Uz nepieciešamību ZZS kodolu veidojošajiem zaļajiem un zemniekiem tuvināties vēl vairāk norādīja arī premjerministrs Māris Kučinskis. Viņš uzsvēra, ka nepieciešama viedokļu apmaiņa starp ZZS veidojošajām partijām, jo nedrīkst būt neizrunātu jautājumu vai noklusētu aizvainojumu.
M. Kučinskis pateicās LZS par izvēlēšanos politikā iet reformu ceļu. Viņš norādīja, ja kādam pirms diviem gadiem tiktu teikts, ka Zemnieku savienība būs reformu partija, tad diez vai daudzi tam noticētu. Taču laiks rāda, ka zemnieki var iestāties par reformu veikšanu, lai gan politiskajā spēkā ir arī atšķirīgi viedokļi, pauda valdības vadītājs. «Runājiet, strīdieties, bet palieciet kopā, jo tas ir Latvijas Zemnieku savienības spēks - par to jūs daudzi jo daudzi apskauž,» norādīja premjerministrs.
