Valdības izveidotā darba grupa saistībā ar regulējuma izmaiņām par pielaidēm valsts noslēpumam pirmajā sēdē šodien nolēmusi rosināt, ka turpmāk pielaidi nevarēs atteikt uz mūžu, šodien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Darba grupas vadītāja, Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina pauda, ka konkrēta vienošanās par termiņu, uz kādu atsaka pielaidi, vēl nav, taču tie varētu būt trīs līdz pieci gadi.
Tāpat raidījums atzīmēja, ka līdz šim iemesli, kādēļ pielaide atteikta, nav bijuši skaidri zināmi pat cilvēkiem, kuriem pielaide noraidīta, taču patlaban attiecīgā kārtībā jau mainīta. Patlaban jau interviju laikā ar drošības iestādēm cilvēki iespēju robežās tiek informēti par apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu, lai liegtu pielaidi, savukārt gadījumos, ja lēmums nepiešķirt pielaidi tiek pārsūdzēts, konkrētā persona tiek iepazīstināta ar lēmuma iemeslu kopsavilkumu.
Pēc raidījuma vēstītā, lielas diskusijas varētu būt par iestādi, kurā varēs pārsūdzēt lēmumu par pielaides nepiešķiršanu, ņemot vērā, ka pašreizējo kārtību, pārsūdzot lēmumu pie ģenerālprokurora, Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu praksi.
Darba grupā apspriesti trīs varianti. Pirmais bija juridiski korekta risinājuma atrašana, lai arī turpmāk pārsūdzību skatīšana paliktu Ģenerālprokuratūras kompetencē, otrais - izveidot īpašu neatkarīgu iestādi, kas nodarbotos ar šādu sūdzību skatīšanu. Savukārt trešais variants paredz, ka pārsūdzības skatītu tiesa.
Darba grupa grozījumus izstrādās līdz vasaras vidum. Sākotnēji jauno regulējumu skatīs valdība, bet pēc tam to nodos Saeimai.
Kā ziņots, valdība izveidojusi darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.
Darba grupā strādā Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kā arī citi pārstāvji no SAB, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, TM un Iekšlietu ministrijas.
Tāpat vēstīts, ka Satversmes tiesa pēc bijušā lidostas "Rīga" Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sūdzības atzina, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.
Lazdiņš bija apstrīdējis likuma normu, kas nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt SAB direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
