Politika: Baltijas valstu ministri spriedīs par lauksaimniecības nākotni 2 komentāri
 
Politika

Baltijas valstu ministri spriedīs par lauksaimniecības nākotni

 
Lauris Aizupietis/ f64 photo agency

Šodien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dosies darba vizītē uz Sangasti Igaunijā, kur tiksies ar Igaunijas lauku lietu ministru Tarmo Tammu un Lietuvas lauksaimniecības ministru Broņu Markausku, vēsta Zemkopības ministrijā (ZM).

Baltijas valstu lauksaimniecības ministru neformālajā sanāksmē paredzēts apspriest Latviju, Igauniju un Lietuvu interesējošos jautājumus par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, kā arī virknē jautājumu rast kopīgu viedokli, lai to būtu vieglāk aizstāvēt Briselē.

Tāpat sanāksmes laikā Baltijas valstu lauksaimniecības ministri pārrunās aktualitātes Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanā un izplatības ierobežošanā, kā arī nepieciešamībā ES sniegt atbalstu ĀCM skartajām valstīm.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) sākusi pirmo posmu kopējās lauksaimniecības politikas modernizācijā un vienkāršošanā, atklājot sabiedrisko apspriešanu.

Sagaidāms, ka sabiedriskā apspriešana ilgs 12 nedēļas un dos iespēju lauksaimniekiem, iedzīvotājiem, organizācijām un visiem citiem interesentiem paust viedokli par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Apspriešanas rezultātus EK izmantos, lai palīdzētu sagatavot paziņojumu, kuru plānots izdot 2017.gada beigās. Tajā būs secinājumi par kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējo efektivitāti un iespējamajiem politikas risinājumiem nākotnē, pamatojoties uz ticamiem pierādījumiem. Publiskās apspriešanas rezultātus publicēs internetā, un ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans ar tiem iepazīstinās konferencē Briselē 2017.gada jūlijā.

Kopējā lauksaimniecības politika radās 1962.gadā, un tā ir viena no ES vissenākajām politikas jomām, un gadu gaitā tā tiek pilnveidota, lai risinātu mainīgās problēmas lauksaimniecības tirgos. Kaut arī visjaunākā reforma tika veikta 2013.gadā, pēc tam ir bijušas vairākas fundamentālas izmaiņas, uz kurām ar kopējo lauksaimniecības politiku jāreaģē efektīvāk, piemēram, lielāka tirgus nenoteiktība un cenu kritums, jaunas starptautiskas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.

Komentāri [2]
#
Aha! 17.maijs 2017 8:06 atbildēt
Leiši kārtējo reizi pārbaudīs, cik labi latvieši stāv vai nīkst pie to ratiem. Kāpēc lietuvieši, šķietami nepelnošās nozarēs, spēj kooperēties un gūt ievērojamus rezultātus? Žirgugalvas.., šī iesauka latviešiem ir godam sevi atpelnījusi. Katrs velk to deķīti tik uz sevi, ai, maza maliņa man, tikai MAN. Ar to perspektīvu neveido. Vai mērķtiecīga, vienota valsts politika jelkad ir bijusi?
 
#
Raimonds 20.marts 2017 18:35 atbildēt
Kas tur ko spriest ... tepat blakām ir Zelta ādere - Krievija ... vaig tik rakt nevis naidu kurināt. Un rubuļi ripos grabēdami.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers