Krievija prasa pasaules lielvarām piešķirt desmitiem miljardus dolāru Sīrijas atjaunošanai, vēsta laikraksts "Financial Times" (FT).
Taču Eiropas un Persijas līča valstis, kuras saniknojusi Krievijas militārā iejaukšanās, kas palīdzējusi noturēties prezidenta Bašara al Asada režīmam un nodarījusi ievērojamus postījumus valstī, ir gatavas palīdzēt tikai tādā gadījumā, ja Maskava panāks miera līgumu, kas noteiks nosacījumus politiskās pārejas procesam, pavēstījuši Rietumu diplomāti.
"Viņi ierodas, uztaisa haosu, visu salauž un tagad vēlas, lai visi citi par to maksā," sacīja viens Eiropas diplomāts.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Tuvo Austrumu jautājumos Mihails Bogdanovs pagājušajā nedēļā Maskavā sarunās ar Eiropas Savienības (ES) vēstniekiem pavēstīja, Sīrijas atjaunošana ļoti drīz būs dienaskārtības augšgalā, sacīja Eiropas diplomāti. Bogdanovs pavēstījis, ka būs vajadzīgi "desmitiem miljardi dolāru", taču brīdinājis, lai "neko" negaida no Maskavas.
"Krievija nevēlas mantot pilnīgi sagrautu Sīriju - tā ir problēma, kas viņiem pieliptu līdzīgi kā Irāka amerikāņiem," sacīja viens Tuvo Austrumu diplomāts.
Taču Krievijas iniciatīva saskarsies ar pretestību, it īpaši tāpēc, ka Krievijas aviācijas uzlidojumos sagrautas tādas pilsētas kā Alepo. Konfliktā visā valstī daudzi pilsētu rajoni pārvērtušies par gruvešu kalniem un likuši miljoniem cilvēku pamest savas mājas.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 310 000 cilvēku.
Decembra beigās ar Turcijas un Krievijas atbalstu Sīrijas valdības un nemiernieku starpā tika panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu, kas gan neattiecas uz ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautajiem grupējumiem.
