ASV viceprezidenta Maika Pensa, valsts sekretāra Reksa Tilersona un aizsardzības ministra Džeimsa Matisa pagājušonedēļ Eiropā notikušo vizīšu mērķis bija apliecināt, ka vecā kontinenta valstis joprojām var rēķināties ar ASV kā ar savu galveno stratēģisko sabiedroto.
Augstie viesi no Vašingtonas centās attaisnot Eiropas kolēģu cerības, uzsverot transatlantiskās sadarbības nozīmi un skaidrojot, ka ASV attieksme pret Krieviju, kuru daudzviet Eiropā uzskata par lielāko draudu drošībai, nav mainījusies. Tomēr, neraugoties uz viņu sacīto, bažas un skepse Eiropas valstu galvaspilsētās saglabājas, jo pastāv varbūtība, ka neprognozējamais ASV prezidents Donalds Tramps var vienā mirklī dezavuēt visu savas administrācijas vadošo amatpersonu sacīto.
Pagājušās nedēļas nogalē Briselē, Bonnā un Minhenē notika trīs vērienīgi pasākumi (NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās, G20 ārlietu ministru tikšanās un tradicionālā Minhenes drošības konference), kas vienlaikus bija raudzības D. Trampa jaunās administrācijas augstākajām amatpersonām. «Viņu uzdevums bija pārliecināt nervozos eiropiešus, ka viss būs kārtībā,» raksta Reuters, atgādinot par D. Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā izskanējušajiem izteikumiem, ka viņa vadītās ASV rūpēsies galvenokārt par savām nacionālajām interesēm, zināmā mērā izolējoties no pārējās pasaules. Un tas var nozīmēt milzīgas izmaiņas lietu kārtībā, kas izveidojusies pēc aukstā kara beigām, kad ASV uzsvērti spēlēja pirmo vijoli ne tikai NATO blokā, bet arī visā globālajā politikā.
Eiropas mediji pirms M. Pensa, R. Tilersona un Dž. Matisa vizītēm atkal un atkal atgādināja par D. Trampa nodomiem uzlabot divpusējās attiecības ar Krieviju un izteikumiem, ka NATO ir «novecojusi», bet ASV varētu nesniegt militāru atbalstu tiem alianses biedriem, kuri neievēro nosacījumu aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Tiesa, lielākajā daļā šo rakstu bija piemirsts par nu jau leģendāro jaunā ASV prezidenta «neprognozējamību» un to, ka D. Tramps vienu dienu mēdz sacīt vienu, bet nākamajā dienā - jau pavisam ko citu. Runājot par Krieviju, ASV jaunā administrācija nu jau skaidri un gaiši paziņojusi, ka uzskata Krimas aneksiju par nelikumīgu un uz strauju sankciju atcelšanu Krievija var necerēt. Maskavas atbilde nebija ilgi jāgaida - Krievijas televīzijas kanāli no Kremļa esot saņēmuši mājienu, ka laiks pārtraukt D. Trampa politikas slavinošo atspoguļošanu, turklāt Krievija nolēma oficiāli atzīt Doņeckas un Luhanskas separātistu izdotos personu dokumentus. Atsevišķi sazvērestības teoriju cienītāji gan joprojām ir pārliecināti, ka tas viss ir nekas vairāk par smalku saspēli starp sabiedrotajiem Kremlī un Baltajā namā, tomēr fakts paliek fakts - Krievijā aizvien skaļāk sāk runāt, ka nepieciešams noņemt rozā brilles attiecībā uz D. Trampu, bet Rietumu politologiem citam pēc cita nākas atzīt, ka nemaz «tik liels Kremļa draugs» viņš neesot. Tiesa, allaž seko piebilde, ka tas ir tikai «pašlaik», jo grūti paredzēt, ar kādu paziņojumu interneta sociālajos tīklos D. Tramps nāks klajā vai kādu rīkojumu izdos pēc nedēļas.
«Penss, Matiss un Tilersons ieradās Eiropā un runāja par transatlantisko attiecību nozīmi un NATO, sakot pareizus vārdus. Taču mēs nezinām, kāds ieraksts [Trampa] tviterī pārādīsies rīt no rīta,» šīs bažas sarunā ar Reuters koncentrētā formā paudis Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas vadītājs un Vācijas kancleres Angelas Merkeles sabiedrotais Elmārs Broks.
Briseles domnīcas Elcano eksperts ārpolitikas jautājumos Ulrihs Speks uzvēris, ka D. Trampa savdabīgā komunikācijas stila dēļ Eiropas valstu politiķiem pašlaik neesot īsti skaidrs, kurš tad īsti atbild par ASV ārpolitiku. Savulaik bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers izteicās, ka amerikāņi nesaprot, ar kuru no ES amatpersonām jārunā, bet pašlaik tieši tādā pašā situācijā ir eiropieši, - viss liecina, ka D. Trampa administrācijā joprojām turpinās viedokļu cīņa un pagaidām nav skaidrs, kādu ārpolitisko kursu definēs un realizēs prezidents.
Arī no D. Trampa administrācijas augstāko amatpersonu izteikumiem, šķiet, bija gaidīts kaut kas vairāk. «Šeit dzirdētais mūs nepārliecināja. Nav absolūti nekādas vīzijas par to, kā mēs turpināsim strādāt kopā un virzīsimies uz priekšu,» tā M. Pensa runu Minhenes konferencē intervijā Reuters komentējis bijušais Vācijas parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Ruprehts Polencs. Savukārt Francijas ārlietu ministrs Žaks Marks Ero bija patiesi sašutis par to, ka savas 20 minūšu ilgās runas laikā M. Penss 19 reižu pieminējis D. Trampu, taču ne reizes nav ierunājies par Eiropas Savienību. Nerunājot nemaz par to, ka tiktu atsaukts D. Trampa paustais atbalsts Brexit balsojumam un izteiktie mājieni, ka arī citām ES valstīm būtu jārīkojas līdzīgi. Tiesa, M. Pensam vēl ir iespēja laboties, jo vakar viņš uzsāka divu dienu vizīti Briselē, kur ieplānotas tikšanās gan ar ES, gan NATO amatpersonām.
Attiecībā uz NATO ASV nav mainījušas savu labi saprotamo pozīciju - ja reiz alianses dokumentos rakstīts, ka dalībvalstis apņemas atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām, tā arī būtu jābūt. Formāli pret to reti kurš spēj iebilst, taču atšķiras traktējums, kas tad īsti ir aizsardzības vajadzības. Piemēram, Vācijas jaunais ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels centies iegalvot, ka tajos ierēķināmi ne tikai 30 līdz 40 miljardi eiro, ko Vācija esot iztērējusi pašu kancleres saaicināto nelegālo migrantu uzņemšanai un integrēšanai, bet arī finansējums, kas tiek atvēlēts cīņai pret globālajām klimata pārmaiņām. Viņam faktiski piebalsojusi Eiropas Komisijas augstā pārstāve drošības un ārlietu jautājumos Federika Mogerīni, Minhenē paziņojot, ka arī investīcijas izglītībā, jaunu darba vietu radīšanā un «labā pārvaldībā» sekmējot drošību. Teorētiski varbūt tā arī ir, taču šādi izteikumi liecina, ka Eiropa joprojām vēlētos dzīvot pa vecam - investējot un uzņemot nelegālos migrantus, būdama skaidri pārliecināta, ka kādu nepatikšanu gadījumā varēs paļauties uz militāro palīdzību no Atlantijas okeāna otras puses. Un vienlaikus tie liecina, ka vismaz daļa amatpersonu Eiropā nav spējušas vai vēlējušās saprast D. Trampa skaidro un nepārprotamo valodu - ja jaunais ASV prezidents runā par drošības un aizsardzības jautājumiem, viņš domā tankus, aviāciju, lielgabalus, karavīrus un kodolraķetes.
