Kopš Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošo Latvijas Zemnieku savienību pameta Iveta Grigule, pie varas esošais politiskais spēks atklāti atzinis, ka tas vēlas iestāties Eiropas Tautas partijā (ETP), kura šobrīd ir lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā. Šajā procesā liela nozīme būs Vienotības nostājai, un šis fakts ZZS ieceres realizēšanu sarežģīs.
Par varas partiju kļuvušajai ZZS dalība vienā no ietekmīgākajām Eiropas Savienības partijām būtu vērtīgs ieguvums, uzskata politologs Filips Rajevskis. «Piederība pie kādas no Eiropas partijām iederas pie valdošās partijas atribūtiem. Kamēr viņi bija otrie, bez tā varēja iztikt, taču tagad, kad ZZS ir valdošā partija, tai ir nepieciešami spēcīgi sadarbības partneri arī Eiropā. Turklāt dalība Eiropas Tautas partijā radītu nopietnāku iespaidu par šo politisko spēku,» uzskata eksperts.
Teorijā iestāšanās process kādā no Eiropas Savienības partijām ir vienkāršs - atliek vien izrādīt vēlmi. Taču jaunu biedru savā saimē partija var neuzņemt, ja atšķiras tā politiskā platforma vai pret jauna biedra uzņemšanu iebilst jau esošais biedrs no tās pašas valsts.
Tā nav reta parādība, kad kādā no Eiropas partijām ir vairākas politiskās organizācijas no vienas valsts. Dažādos laikposmos ETP sadzīvojuši arī vairāki politiskie spēki no Latvijas. Pirmā ETP iestājās Tautas partija, kas necēla iebildumus, kad līdzīgu vēlmi pauda Jaunais laiks. Arī Jaunais laiks neiebilda, kad vēlmi pievienoties ETP izteica Pilsoniskā savienība. Taču, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, ir bijis vismaz viens gadījums, kad Eiropas partija savā Eiroparlamenta grupā nav uzņēmusi Latvijas politiķi, jo pret to iebildis jau esošais šīs grupas biedrs. Nacionālo apvienību pārstāvošais Eiroparlamenta Eiropas konservatīvo un reformistu grupā strādājošais Roberts Zīle iebilda pret I. Grigules uzņemšanu šajā grupā. Arī ZZS gadījumā šī politiskā spēka attiecības ar šobrīd vienīgo ETP esošo Latvijas partiju Vienotību valdošās partijas plānos var ieviest korekcijas.
«Es nesaredzu, ka viņiem sakrīt ideoloģija ar ETP,» saka pērn par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta deputātiem atzītais Krišjānis Kariņš un atgādina, ka ZZS pārstāvošā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola reiz iestājās pret eiro ieviešanu. Arī I. Grigules, kas «absolūti neatbalsta ETP kopīgās vērtības», saikne ar ZZS nav uzskatāma par pozitīvas rekomendācijas veicinošu faktoru.
«Ja ZZS grib palielināt savu ietekmi, tad tai jāņem vērā, ka šī grupa balstīta uz kopīgām vērtībām, bet ZZS nekad nav izcēlusies kā partija, kas atbalsta to pašu, ko mēs,» saka K. Kariņš un savas eiropeiskās identitātes meklējumos mudina ZZS lūkoties plašāk.
Tik kategoriska nav Inese Vaidere. Viņā atgādina, ka Vienotība apliecinājusi vēlmi cieši sadarboties Rīgas domē, ja vēlētāji šādu iespēju abiem politiskajiem spēkiem būs devuši, un atzina šo potenciālo sadarbību par pareizu soli. Taču par ZZS iederību ETP saimē viņa nesteidza spriest.
«To ļoti grūti pateikt, kādā formā tas varētu notikt. Zināms, ka mēs sadarbosimies Rīgas domē, un tas ir ļoti labi, bet tagad spriest par ZZS iestāšanos ETP būtu tas pats, kas skriet ratiem pa priekšu,» atgādinot seno teicienu par ačgārnu rīcību, teica politiķe un pauda viedokli, ka lielus šķēršļus ZZS uzņemšanai ETP neredz.
To, ka Vienotība varētu kavēt ZZS iestāšanos ETP, apzinās arī zaļzemnieku valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Taču viņš nākotnē lūkojas ar optimismu. «Tas nav nekāds noslēpums, un mēs uz to virzāmies, neraugoties uz to, ko par to domā vai saka Vienotība,» pauž A. Brigmanis.
