Ietekmīgākie politiskās skatuves spēlētāji šā gada pašvaldību vēlēšanām, nosaucot savus kandidātus Rīgas mēra amatam, ir sagatavojušies. Pēdējie savu kandidatūru nosauca Nacionālā apvienība. Tās saraksta līdere Rīgā otrās vēlēšanās pēc kārtas būs Baiba Broka.
Apvienības Rīgas nodaļa par atbilstošiem Rīgas mēra amatam atzina Saeimas deputātu Rihardu Kolu un pašreizējo Rīgas domes deputāti B. Broku. Galīgo lēmumu par saraksta pirmo numuru bija jāpieņem partijas valdei, kuras sēdē R. Kols savu kandidatūru atsauca, bet B. Broka ieguva nedalītu valdes atbalstu.
Līdzīgi konkurentiem, arī Nacionālā apvienība ir apņēmusies šajās vēlēšanās pārspēt Saskaņu un kļūt par galvaspilsētā vadošo politisko spēku. «Lai Latvijas simtgadi Rīga sagaidītu ar latvisku vadību,» saka partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Nacionālās apvienības līderi uzskata, ka vēlētājam neatkarīgi no tā politiskajām simpātijām Rīgas pašvaldības vēlēšanās jābalso par Nacionālo apvienību, jo tikai tās saraksta līderim ir vērā ņemama pieredze pašvaldības darbā.
«Līdz šim virzīti kandidāti ar ļoti nelielu pieredzi pašvaldībās, bet Brokai ir pieredze, lai varētu sacensties ar pašreizējo Rīgas vadību un pieveiktu to. Brokas vadībā Nacionālajai apvienībai pagājušajās vēlēšanās bija labi rezultāti. Mēs pierādījām, ka esam reālākā kandidatūra Rīgas mēra amatam. Tādēļ, neraugoties uz izvēli Saeimas vēlēšanās, Rīgas vēlēšanās visiem vajadzētu balsot par Broku,» saka R. Dzintars.
2013. gada Rīgas domes vēlēšanās Nacionālā apvienība B. Brokas vadībā ieguva 12 mandātus, kamēr Vienotība - astoņus. Šī relatīvā veiksme, ņemot vērā, ka Saskaņas un Gods kalpot Rīgai duetam ir 39 no 60 mandātiem, Nacionālajai apvienībai ļauj uzskatīt, ka B. Broka ir pierādījusi savu noderību partijas mērķu sasniegšanai, tādēļ neesot pamata apšaubīt viņas atbilstību arī mēra amatam. «Mēs neeksperimentējam ar vērtībām un cilvēkiem, ja viņi pierādījuši savas spējas, un Broka to ir izdarījusi,» skaidro R. Dzintars.
Ja B. Brokai tiešām izdosies nosēdināt Nacionālo apvienību Rīgas mēra amatā, viņa sola, ka nevienu no līdz šim rīdziniekiem piešķirtajām privilēģijām, piemēram, atvieglojumus sabiedriskā transporta lietošanai, neatcels. Taču liela uzmanība tiks pievērsta pilsētas finanšu vadībai un jaunu peļņas avotu meklējumiem, lai sadzīvi iedzīvotājiem varētu padarīt vēl vieglāku.
Mēra amata kandidāte uzskata, ka viens no līdz šim neizmantotajiem finanšu avotiem ir augstākās izglītības iestādes, kas jau tagad ar saviem izgudrojumiem ienes vērā ņemamus nodokļus valstij. Veicinot pilsētas sadarbību ar augstskolām, B. Broka iecerējusi padarīt Rīgu par reģionā vilinošāko pilsētu investīcijām un peļņu sološām inovācijām.
Gatavošanas stadijā esot arī plašāks plāns par atbalstu ģimenēm. Ar to B. Broka sabiedrību detalizēti iepazīstinās pēc tam, kad pilnībā būs nokomplektēts vēlēšanu saraksts.
Jautāts, vai fakts, ka B. Brokai, kad viņa bija tieslietu ministre, netika dota atļauja pieejai valsts noslēpumu saturošai informācijai, neliecina, ka viņa tomēr neatbilst Rīgas mēra amatam, R. Dzintars atbildēja noraidoši. «Šajā sistēmā ir problēmas, ja Krievijas valdošās partijas sadarbības partneres [Saskaņas] priekšsēdētājam ir šāda pieeja, bet Nacionālās apvienības pārstāvim nav,» atzīst partijas līdzpriekšsēdētājs. Turklāt organizācija uzskata, ka B. Brokai piekļuve valsts noslēpumam netika sniegta politisku intrigu, nevis objektīvu apsvērumu dēļ. Lai noņemtu no sevis aizdomas par nelojalitāti valstij, B. Broka vērsusies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Jūnija sākumā B. Brokai būs jākonkurē ar Vienotību pārstāvošo Vilni Ķirsi, Zaļo un zemnieku savienības virzīto Armandu Krauzi un divus sasaukumus Rīgu vadošo saskaņieti Nilu Ušakovu. Cīņā visticamāk iesaistīsies arī kādreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna dibinātā Jaunā konservatīvā partija un Saeimā opozīcijā strādājošās Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai pārstāvji. Tiesa, šiem politiskajiem spēkiem izredzes iekļūt Rīgas domē ir visai zemas.
