Jau ierasts, ka koalīcijas partiju veikumu peļ opozīcijas deputāti, taču ikgadējo ārpolitikas debašu laikā ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam nācās uzklausīt arī kritiku par neizlēmīgu politiku no partneriem.
Par to, ka Ārlietu ministrija nevirza konkrētus stratēģiskus uzdevumus Latvijas būtiskāko interešu aizstāvībā un izvairās definēt skaidras ārpolitikas prioritātes, iegrožojot sevi ar deklaratīviem paziņojumiem, ir pārliecināts Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols (NA).
Viņš uzskata, ka Ārlietu ministrijas darbā trūkst ilgtermiņa vīzijas un skatījuma uz Latvijas ārpolitiku. Tā vietā ministrija izvēlējusies priekšplānā izvirzīt 2017. gadā veicamo aktivitāšu uzskaitījumu, kas balstās 2016. gadā iesākto aktivitāšu turpināšanā, un koncentrējas uz pārlieku detalizāciju un specifiskiem jautājumiem.
Runājot par Latvijas, Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju, politiķis ministrijai pārmeta, ka tā nesaucot lietas īstajos vārdos. «Apgalvot, ka Krievija turpina mēģinājumus ietekmēt citviet pasaulē notiekošo, ir nepateikt neko,» teica R. Kols.
Viņš arī atgādināja, ka Krievija ir īstenojusi aktīvu, konsekventu un mērķtiecīgu darbību, iejaucoties un ietekmējot demokrātiskas suverēnu valstu vēlēšanas, izplatot dezinformāciju caur dažādiem tās ietekmes kanāliem, finansējot politiskās partijas, medijus un organizācijas, lai grautu sabiedrības uzticību rietumvalstu demokrātijām, masu informācijas līdzekļiem un politiskajai iekārtai.
R. Kola ieskatā svarīga loma šajā ziņā ir mērķtiecīgai komunikācijai, ar kuru var panākt nepieciešamos rezultātus. «Apsveicami, ka esam sākuši vērst uzmanību arī uz stratēģisko komunikāciju ar mērķi atspēkot Krievijas īstenoto informatīvo karu un dezinformāciju. Bet sekmīgi to paveikt nebūs iespējams bez absolūtas skaidrības par paveicamo un konkrētu mērķu noteikšanas,» viņš rezumēja.
Savukārt Saskaņu pārstāvošajam Sergejam Potapkinam šķiet, ka Latvija, atbalstot pret Krieviju vērsto sankciju saglabāšanu, ir pārāk kategoriska un neapdomīga, kā rezultātā tiekot zāģēts zars, uz kura paši sēžam.
Politiķa ieskatā Ārlietu ministrija nav devusi skaidrojumu, kas notiek pasaulē un kāda ir Latvijas loma šajā pasaules kārtībā. Viņš uzskata, ka Latvija tikai kārtīgi pilda ES uzstādījumu ikvienā jautājumā, bet nav uzstājusi uz palīdzību sankciju radīto zaudējumu kompensēšanai. «Kā rezultātā ārpolitika ir radījusi papildus iekšējus draudus - lielāku bezdarbu un ierobežotas attīstības iespēju uzņēmējiem,» uzskata S. Potapkins.
Tāpat politiķis kritizēja, ka ministra ziņojumā ar grūtībām esot izdevies atrast pāris teikumus par Ķīnu, aicinot neaizmirst, ka 2016. gads Latvijā bija nosaukts par Ķīnas gadu. «Kā tieši mēs piesaistīsim regulāro tranzīta kravu plūsmu no Ķīnas? Diemžēl plāna nav. Tūlīt būs pagājuši trīs mēneši, bet jau radusies sajūta, ka esam savu misiju izpildījuši - palīdzējuši citām valstīm īstenot viņu intereses un aizmirsuši,» sacīja S. Potapkins.
