Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šodien skatīs prasību nodrošināt iespēju dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā līdzās pieteicēju bērna vārdam un uzvārdam latviešu valodā ierakstīt vārdu latīņalfabētiskajā transliterācijā no krievu valodas.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šajā lietā dzimtsarakstu nodaļa atteica reģistrēt dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā līdzās pieteicēju bērna vārdam un uzvārdam latviešu valodā arī vārdu latīņalfabētiskajā transliterācijā no krievu valodas.
Pieteicēji vērsās tiesā, lūdzot labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīti ieraksti dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā.
Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot, ka no tiesību normām izriet, ka transliterācija paredzēta personvārdiem, kuru oriģinālformu citā valodā var dokumentāri apliecināt ar ierakstiem attiecīgos civilstāvokļa akta reģistros. Citos gadījumos personvārda transliterācija nav paredzēta, un šāds pienākums neizriet arī no starptautiskajām tiesību normām. Pieteicējiem nav ierobežotas tiesības dot bērnam vārdu un lietot to ikdienas saziņā nacionālās minoritātes valodā, norādīja tiesā.
Pieteicēji par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tajā skaidrojot, ka personvārds ir personas tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļa, savukārt prasība dokumentāri apliecināt personvārda oriģinālformu vārda transliterācijas mērķiem ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi. Šim ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tas nesamērīgi ierobežo nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās pieteicēju cilvēktiesības.
AT rakstveidā skatīs pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Kā norāda AT, lietā risināms jautājums, vai ir jānodrošina personvārda atveide latīņalfabētiskajā transliterācijā no svešvalodas arī gadījumā, ja persona vārda oriģinālformu citā valodā nevar dokumentāri apliecināt ar ierakstiem attiecīgos civilstāvokļa akta reģistros.
