Tas būtu politiķu drosmes un atbildības lēmums beidzot reorganizēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un pievienot citai institūcijai, LTV1 raidījumā “Rīta panorāma” paziņoja tiesībsargs Juris Jansons.
Kā iepriekš ziņots, KNAB aizrādījis Jansonam par valsts amatpersonai noteikto amata savienošanas ierobežojuma pārkāpšanu saistībā ar viņa darbību izdevuma "Jurista Vārds" Zinātniski konsultatīvajā padomē. Rīgas apgabaltiesa atzina administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un izsakot viņam mutvārdu aizrādījumu.
Jansons par absurdu uzskata apgalvojumu, ka sniedzot viedokli par cilvēktiesību situāciju Latvijā ir nodarīts būtisks kaitējums sabiedrībai. “Konsultatīvajā padomē neesmu ne darba, ne dienesta attiecībās, nav dokumenta, kas to pierādītu un atalgojumu nesaņemu. Šādi procesi tiesā vērtēti formāli nevis pēc būtības,” skaidro Jansons.
“Varbūt ir jābeidz mocīt sabiedrību un tas, es atvainojos, aizkautais hiēnsuns ir vienkārši ir jāiemidzina un ar godu jānorok. Tas būtu politiķu drosmes un atbildības jautājums beidzot likvidēt KNAB vai reorganizēt un pievienot citai institūcijai, kas ir spējīga apkarot gan korupciju, gan pēc būtības izvērtēt interešu konfliktus,” uzskata Jansons.
Tiesībsargs sola no labas pārvaldības viedokļa ķerties klāt biroja darba izvērtējumam - kā sevi pozicionē KNAB, kas ir viņu sasniegtie rezultāti un, cik tas ir izmaksājis valstij.
KNAB siedzis savu atbildību saistībā ar Jansona publiskajiem izteikumiem raidījumā "Rīta panorāma":
"Birojs paskaidro, ka J.Jansona darbībā tika konstatēts likumā tiesībsargam noteiktā amatu savienošanas ierobežojuma pārkāpums, nevis amata pilnvaru interešu konflikta situācijā realizēšanas pārkāpums, tāpēc tiesa pamatoti atstāja spēkā KNAB lēmumu par mutvārdu aizrādījuma piemērošanu tiesībsargam J.Jansonam par amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanu. Minētais tiesas spriedums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.
Tiesībsarga nepamatotā atsauce uz likumā definēto interešu konflikta situāciju un šīs normas interpretācija, pamatojot, viņaprāt, KNAB un tiesas nekompetenci minētā likuma piemērošanā un viņa pārkāpuma izvērtēšanā, jo viņa darbībās neesot interešu konflikta, liecina par tiesībsarga J.Jansona absolūto neizpratni par šā likuma piemērošanu, tā mērķiem un jēgu.
Arī J.Jansona viedoklis, ka esot absurdi uzskatīt, ka viņš esot nodarījis kaitējumu pārvaldības kārtībai, ir uzskatāms par nepamatotu, jo tik augstas amatpersonas kā tiesībsargs likumpārkāpums, neievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, kā tas pamatoti secināts lēmumos, nodara kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, mazinot sabiedrības uzticēšanos tādas valsts amatpersonas, kura pārkāpusi likumu, darbības tiesiskumam un objektivitātei.
KNAB atgādina, ka saskaņā ar likumā “Par tiesu varu” noteikto tiesas spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.
Par neētiskiem ir uzskatāmi tiesībsarga Jansona aizskarošie izteikumi par tiesu varas un valsts pārvaldes institūcijām, un par tiesu varas un KNAB amatpersonām, kurus viņš pauda LTV1 “Rīta panorāma”, vairakkārt norādot, ka : “…ir jābūt ar dziļu plānprātību apveltītam cilvēkam…., ….ir lielas aizdomas, ka tiesa nav bijusi pie pilnas apziņas …, u.c.”, jo šie izteikumi grauj ne tikai tiesu varas un valsts pārvaldes iestāžu prestižu un nepamatoti ceļ neslavu šo iestāžu amatpersonām, kuru rīcība bija tiesiska un pamatota, bet mazina arī sabiedrības uzticēšanos pašam tiesībsargam, kas ar saviem izteikumiem sabiedrībai skaidri ir nodemonstrējis tiesisko nihilismu un necieņu pret likumu.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča aicina tiesībsargu atcerēties tiesībsarga misiju, kuras mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, un lūdz tiesībsargu apsvērt iespēju publiski atvainoties par saviem izteikumiem tiesu varas un KNAB amatpersonām, kā arī šos aizskarošos izteikumus atsaukt."
