Aizvadītā gada pavasarī šis bija viens no karstāk apspriestajiem jautājumiem sabiedrībā, taču šobrīd labklājības ministra Jāņa Reira un valdības parakstītā Stambulas konvencija kādā atvilktnē krāj putekļus.
Pēc skaļas spriedelēšanas par to, vai Stambulas konvencija grauj ģimenes vērtības vai tomēr ir vērsta pret vardarbību tajās, aizvadītā gada pavasarī valdība labklājības ministram deva zaļo gaismu šā dokumenta parakstīšanai.
Norādot uz aizņemtību sagatavošanas darbos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līguma parakstīšanai, Labklājības ministrija solīja, ka likumprojekts par konvencijas ratifikāciju Saeimā tiks iesniegts rudens sesijas laikā.
Ilgstošā atvaļinājumā esošā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna Neatkarīgajai skaidro, ka darbs pie likumprojekta vēl nav uzsākts, tomēr Māra Kučinska valdības rīcības plānā ir paredzēta likumprojekta izstrāde, tāpēc tas noteikti tikšot izdarīts. Tiesa, neesot zināms, vai šīs Saeimas sesijas laikā, jo parlamentam būšot svarīgāki darbi veicami - strādājot gan pie sociālo garantiju sistēmas izveides, gan veselības aprūpes sistēmas reformas. Taču viss liecina, ka Stambulas konvencija varētu palikt neparakstīta visa šīs Saeimas sasaukuma laikā.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, norādot, ka apvienība nav gatava parakstīt šo dokumentu, atgādināja, ka organizācija vienmēr bijusi kritiska pret to. Apvienība uzskata, ka konvencija ir pretrunā valsts pamatlikumam, turklāt dokuments nav parakstāms, jo Latvijā, salīdzinot ar attīstītajām Skandināvijas valstīm, ir zemāka vardarbība pret sievietēm arī bez šīs konvencijas.
Tik vienoti savā pozīcijā nav Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Piemēram, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neslēpj, ka viņš ir gatavs parakstīt konvenciju. «Es to dokumentu uztveru kā vēršanos pret vardarbību pret sievietēm un kā tādu to parakstītu. Taču viedokļi ir atšķirīgi,» saka politiķis. Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, jautāts, vai ZZS šajā Saeimas sesijā ir gatava parakstīt konvenciju, atbild kategoriski un lakoniski: «Nē.»
Arī Vienotība, kura bija galvenā dokumenta virzītāja valdībā, kļuvusi pielaidīgāka. Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atgādina, ka Saeimai šogad būs nopietnākas lietas, ar kurām nodarboties - neviens vien šķēps tiks lauzts par izglītības sistēmas reformas saturu un sociālo iemaksu iekasēšanas sistēmu.
Neoficiālās sarunās tiek atzīts, ka koalīcijai šis dokuments tikai traucēs, jo iemeslu potenciālajiem partneru strīdiem jau tā ir pietiekami daudz, lai attiecības nesaasinātu vēl vairāk.
