Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savu Rīgas mēra kandidātu nosauks tikai janvāra beigās, taču par vienu no ticamākajiem kandidātiem šim amatam vēl nesen uzskatītais Viesturs Silenieks, pieļaujot ZZS sadarbību Rīgā ar Saskaņu, šādu iespēju nule kā zaudējis.
Būdams ZZS valdes loceklis, riteņbraukšanas aktīvists un viens no ticamākajiem kandidātiem uz Rīgas mēra amatu V. Silenieks TV3 ziņās trešdien atklāja, ka pēc vēlēšanām neizslēdz iespēju Rīgas domē sadarboties ar Saskaņu. Tas pārsteidzis ne tikai koalīcijas biedrus Saeimā, bet arī pašu ZZS.
«Šāda runāšana, pirms mēra amata kandidāts nominēts publiski, apgrūtinās viņam iespēju būt mēra kandidātam,» saka ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš apliecināja, ka ZZS neuzskata par iespējamu Rīgā sadarboties ar Saskaņu. ZZS savu mēra kandidātu atklāšot janvāra 20. datumos.
V. Silenieka izrunāšanās satraukusi Vienotības izvirzīto kandidātu Vilni Ķirsi. Vienotība, no ZZS un Nacionālās apvienības saņemot atteikumu par kopīga saraksta veidošanu, tomēr panāca, ka trijotne vienojas par sadarbību nākamajā Rīgas domes sasaukumā. V. Silenieka izteikumi radījuši bažas par partijas kursa maiņu. Tādēļ V. Ķirsis aicina gan ZZS, gan Nacionālās apvienības vadītājus ar parakstiem apliecināt, ka ievēlēšanas gadījumā Saeimas koalīcija turēsies kopā arī galvaspilsētas domē.
Neizpratnē ir arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kas pieļauj, ka daļa ZZS biedru nolēmuši mainīt politisko kursu. Par labu šādai versijai liecinot Ivetas Grigules, ZZS pārstāves Eiropas Parlamentā, pēdējā laika darbība un V. Silenieka izteikumi.
«Krauzes kungs mums visiem apliecināja, ka viņi redz sadarbību ar esošajiem koalīcijas partneriem un tādā veidā var cīnīties, lai kopīgi pārņemtu varu Rīgā. Šāds paziņojums mums raisa ļoti lielu izbrīnu,» saka G. Bērziņš.
ZZS pretēji Nacionālajai apvienībai un Vienotībai šajā pašvaldību sasaukumā ir veidojuši koalīcijas, taču par sadarbību reģionos neiebilst ne Vienotība, ne Nacionālā apvienība.
«Ir fundamentāla atšķirība starp sadarbību Rīgā un kādā pašvaldībā reģionos. Rīga ir galvaspilsētā, tā iemieso pusi no Latvijas ekonomikas un gandrīz pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Sadarbība Rīgā vienmēr ir saistāma ar sadarbību valdībā un Saeimā. Rīgas vadītājs apsaimnieko ne tikai miljoniem eiro, bet ir spējīgs ietekmēt arī nacionāla līmeņa jautājumus. Tas vairs nav tikai saimniecisks amats,» saka Vienotības priekšsēdētāja vietnieks.
Koalīcijas veidošanu ar Saskaņu reģionos nenosoda arī G. Bērziņš, taču Nacionālajai apvienībai tas esot ideoloģiskas dabas jautājums, un partija šādai sadarbībai nekad nepiekritīšot. «Mums bija precedents Ādažos, kur mūsu cilvēks piedalījās šādā koalīcijā, taču mēs viņu izslēdzām no partijas,» saka G. Bērziņš.
Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka sadarbība ar Saskaņu reģionos nav nekas nosodāms, taču Rīga esot cita līmeņa spēle. Turklāt riskanta par latviskajām uzskatītajām partijām.
«Rīgā bijusi tikai viena latviešu partija, kas sadarbojusies - LSDSP. Bet LSDSP tas tomēr maksāja politisko dzīvi, jo pēc tam tā izkrita no Saeimas. No viņiem sāka izvairīties pārējās latviešu partijas. Domāju, ka, ņemot vērā šo pieredzi, tas varētu radīt ļoti lielas problēmas ZZS 2018. gada vēlēšanās. Viņi vienreiz jau nesavāca mandātus un palika opozīcijā, jo Vienotībai ļoti labi izdevās iedēstīt ziņu, ka ZZS taisīs valdību ar Saskaņu,» saka politologs, kas ir pārliecināts, ka ZZS vadība izdarīs nepieciešamos secinājumus un V. Silenieku amatam nevirzīs.
